Pirms septiņiem gadiem kā pretendents uz nenoteiktu laiku tiku iecelta amatā valsts pārvaldes iestādē, un, uzsākot pildīt amata pienākumus, nodevu un parakstīju valsts civildienesta ierēdņa solījumu. Tomēr tikai tagad, pēc septiņiem gadiem, iestāde konstatēja, ka nav izdots rīkojums par valsts civildienesta ierēdņa statusa piešķiršanu, un šāds rīkojums tika izdots tagad. Vai šāda aizkavēšanās ar ierēdņa statusa piešķiršanu var ietekmēt manus turpmākos darba pienākumus vai karjeras iespējas, piemēram, pārejot uz amatu citā valsts pārvaldes iestādē? Vai un kā šāda situācija ietekmē valsts civildienesta ierēdņa statusa stāža aprēķinu? Vai ierēdņa stāžam ir nozīme, piemēram, saistībā ar sociālajām garantijām, atalgojumu vai citiem aspektiem? Vai man būtu iestādei jālūdz apliecinājums, ka mans valsts civildienesta ierēdņa statuss un stāžs tiek skaitīts no dienas, kad sāku pildīt amata pienākumus, nevis no septiņus gadus vēlāk izdotā rīkojuma brīža?
Atbilstoši Valsts civildienesta likuma 14. panta otrajai daļai, ja novērtējums, kas veikts pirms pārbaudes laika beigām, ir pozitīvs, tad iestādes vadītājs piešķir pretendentam ierēdņa statusu. Ja novērtējums ir negatīvs un pārbaude nav izturēta, tad iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata.
Nedz no Valsts civildienesta likuma, nedz arī no citiem normatīvajiem aktiem neizriet, ka ierēdņa statusam būtu kāda sasaiste ar ierēdņa darba pienākumiem vai karjeras iespējām. Tāpat normatīvie akti neparedz, ka ierēdņa statusa stāžam būtu ietekme uz personas sociālajām garantijām un atalgojumu vai citiem apstākļiem. Līdz ar to Valsts kancelejas ieskatā tam, ka ierēdņa statuss piešķirts tikai tagad, nav ietekmes uz jautājumā norādītajiem apstākļiem.
Tāpat, piemēram, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. pantā ir noteikts: ja personai ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu, tad to nosaka, ņemot vērā nepārtrauktas nodarbinātības ilgumu valsts vai pašvaldības institūcijā (nevis ierēdņa statusā). Līdz ar to, ja nepieciešams izmaksāt atlaišanas pabalstu, nav nozīmes brīdim, kad ticis piešķirts ierēdņa statuss, bet tam, cik ilgi persona ir bijusi nepārtraukti nodarbināta valsts vai pašvaldību institūcijās.
Iestādei, konstatējot kļūdu un tagad piešķirot ierēdņa statusu, vajadzētu savā rīkojumā atspoguļot faktiskos apstākļus, lai tad, ja par tiem kādreiz rodas jautājumi, būtu skaidrs, kāpēc šis lēmums ir ticis pieņemts konkrētajā brīdī.
Valsts civildienesta likuma 43. pants paredz, ka ierēdnim ir tiesības pieprasīt izziņu par ierēdņa valsts civildienesta attiecību ilgumu, veiktajiem amata pienākumiem, ieturētajiem nodokļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un valsts civildienesta attiecību izbeigšanas pamatu. Šī izziņa var apliecināt faktisko nodarbinātības ilgumu, kā arī ietvert iestādes skaidrojumu par to, kāpēc lēmums par ierēdņa statusa piešķiršanu pieņemts vēlāk.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
