E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 38368
Lasīšanai: 6 minūtes

Virsstundu darbs un tā apmaksa ierēdnim

J
jautā:
05. martā, 2026
Ilze

Labdien! Man ir jautājums par ierēdņa darba laiku. Vai iestādes vadība drīkst piespiest ierēdni strādāt vakaros (piemēram, līdz 20.00) vai Latvijas valsts svētku dienās tikai tāpēc, ka tajā laikā notiek attālinātas sanāksmes vai jābūt darba komandējumā ārvalstīs? Iestāde par to nemaksā, bet tikai piedāvā brīvdienu par darbu svētku dienā vai saīsinātu darba dienu par virsstundām citā dienā. Vai man ir tiesības no šāda darba atteikties, un vai citu valstu darba grafiks ir juridiski pamatots iemesls, lai ignorētu manu atpūtas laiku? Kur man jāvēršas, lai panāktu normatīvā regulējuma ievērošanu?

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Valsts civildienesta likuma 2. panta ceturtā daļa paredz, ka valsts civildienesta attiecībās piemērojamas darba tiesisko attiecību normas, kuras nosaka darba un atpūtas laiku. Tātad uz ierēdņiem attiecināma Darba likuma D daļa, kas regulē jautājumus par darba un atpūtas laiku. Līdz ar to ierēdņiem piemērojams Darba likuma 136. pants par virsstundu darbu, ciktāl atšķirīgus nosacījumus neparedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. 

Atbilstoši Darba likuma 136. panta otrajai daļai virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Vienlaikus darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas gadījumos: 

  • ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības; 
  • lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā; 
  • steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā. 

Atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa paredz, ka amatpersona saņem piemaksu par virsstundu darbu 100 procentu apmērā no tai noteiktās stundas algas likmes vai arī tai kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. 

Lai virsstundu darbu kompensētu ar atpūtas laiku citā nedēļas dienā ne vēlāk kā gada laikā no pārskata perioda, valsts vai pašvaldības institūcija un amatpersona (darbinieks), vienojoties par virsstundu darba veikšanu vai tam piekrītot, vienojas arī par atpūtas laika piešķiršanas nosacījumiem. 

Ievērojot minēto, virsstundu darba veikšanai nepieciešama rakstveida vienošanās vai vismaz amatpersonas piekrišana, izņemot Darba likumā paredzētos gadījumus. 

Vēršam uzmanību, ka likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 79. panta 4. punkts paredz, ka 2026. gadā piemaksu par virsstundu darbu 100 procentu apmērā no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās stundas algas likmes var piešķirt tikai amatpersonai (darbiniekam), izņemot karavīru un militāro darbinieku, kuras amata (darba, dienesta) pienākumu izpilde saistīta ar nepieciešamību nodrošināt darba nepārtrauktību, tai skaitā valsts drošības iestādēs strādājošajiem. Pārējām amatpersonām (darbiniekiem), izņemot karavīrus un militāros darbiniekus, virsstundu darbu kompensē, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam; ja tas nav iespējams, tad piešķir piemaksu par virsstundu darbu 75 procentu apmērā no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās stundas algas likmes. 

Līdz ar to 2026. gadā virsstundas primāri kompensējamas ar apmaksātu atpūtas laiku, taču, ja tas nav iespējams, var piešķirt piemaksu 75% apmērā no noteiktās stundas algas likmes. 

Atbilstoši Darba likuma 144. pantam, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā. Atbilstoši Atlīdzības likuma 14. panta 5.1 daļai par darbu svētku dienā ierēdnim ir tiesības uz piemaksu par darbu (dienesta pienākumu pildīšanu) 100 procentu apmērā no tam noteiktās stundas algas likmes. Piemaksa par darbu svētku dienā atbilstoši Atlīdzības likumam nav aizstājama ar apmaksātu atpūtas laiku. 

Ņemot vērā Latvijā noteiktās svētku dienas un to skaitu, var veidoties situācijas, kuras prasa nodarbināt ierēdni svētku dienās, piemēram, ja nepieciešams doties komandējumā. Ja veidojas darbs svētku dienās, tas ir atbilstoši kompensējams no darba devēja puses. Jānorāda, ka, ievērojot Valsts civildienesta likuma 38. pantā noteikto, darba devējs var nosūtīt ierēdni komandējumā arī bez viņa piekrišanas, izņemot tādus ierēdņus, kuriem ir bērni līdz viena gada vecumam, grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti. 

Ievērojot iepriekš minēto, virsstundu apmaksa sevī ietver divas daļas – darba samaksu par nostrādātajām stundām (virsstundām) un apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam vai piemaksu par virsstundu darbu. Ja darbs veikts svētku dienā, tad papildus piešķirama piemaksa par darbu svētku dienā. Līdz ar to iespējami šādi scenāriji: 

  • samaksa par nostrādātajām stundām (atbilstoši stundas algas likmei) + apmaksāts atpūtas laiks vai izņēmuma gadījumā – piemaksa par virsstundu darbu 75% apmērā no stundas algas likmes (virsstundu apmaksa); 
  • samaksa par nostrādātajām stundām (atbilstoši stundas algas likmei) + piemaksa par darbu svētku dienā 100% apmērā no stundas algas likmes + apmaksāts atpūtas laiks vai izņēmuma gadījumā – piemaksa par virsstundu darbu 75% apmērā no stundas algas likmes (virsstundu apmaksa, ja darbs veikts svētku dienā).

Labas pārvaldības principa ievērošanas veicināšana ir viena no tiesībsarga funkcijām, līdz ar to aicinām konsultēties ar Tiesībsarga biroja pārstāvjiem. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 192 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas