Sveiki! Esmu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrs. Patlaban vienlaikus pildu savus tiešos amata pienākumus un papildu pienākumus (vakanta amata vietā) citā NBS vienībā, uz pavēles pamata, kurā noteikta 30% piemaksa par šī amata pienākumu veikšanu līdz turpmākam rīkojumam. 2025. gada martā tika izdots NBS komandiera rīkojums pārtraukt piemaksas par vakanta amata pienākumu pildīšanu. Tomēr es joprojām turpinu pildīt papildu pienākumus citā NBS vienībā, un to izpilde aizņem pilnu slodzi (praktiski 100% apmērā), bieži arī ārpus normālā darba laika – vakaros un brīvdienās. Turklāt papildu pienākumi aizņem lielāko daļu laika, līdz ar to savus tiešos pienākumus bieži pildu sekundāri, ja ir laiks. Vai šādā situācijā piemaksas nemaksāšana, balstoties tikai uz NBS komandiera rīkojumu, ir saderīga ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. pantu (kas nosaka tiesības uz piemaksu par papildu pienākumu pildīšanu) un Satversmes 107. pantu (tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par darbu)? Lūdzu skaidrojumu, vai minētā rīcība ir tiesiski pamatota un kādos gadījumos iestādei ir tiesības nemaksāt noteikto piemaksu.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta pirmā daļa paredz, ka amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 30 procentu apmērā no tai noteiktās mēnešalgas, ja papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku) vai pilda vēl citus pienākumus. Piemaksas apmēru, tās noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kādu piemaksa nosakāma, reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija).
Vēršam uzmanību: kopš 2022. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Atlīdzības likumā, no likuma 14. panta ir izslēgta iespēja maksāt piemaksu par vakanta amata (dienesta, darba) pienākumu pildīšanu.
“Piemaksas par papildu darbu būtība ir atlīdzība par papildu pienākumu pildīšanu, kam ir jābūt reālam, novērtējamam un pierādāmam faktam. Šādu papildu pienākumu pildīšana var rasties, pildot prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) pienākumus vai veicot kādus pienākumus ārpus noteiktas amatpersonas (darbinieka) amata aprakstā noteiktajam, kas var būt iekļauti arī vakanta amata amatu aprakstā. [..] Apjomu, kādā veidojas papildu slodze, var novērtēt tiešais vadītājs, pārzinot savu nodarbināto darba ikdienu un atbildot par tās organizāciju. [..] Tā kā vakantu amatu esamība vien nenozīmē, ka pienākumus pildošās amatpersonas (darbinieki) izpilda papildu pienākumus, par ko pienāktos papildu samaksa, kā nereti institūcijās tas tiek uztverts, šāds pamatojums turpmāk piemaksas noteikšanā nav izmantojams un attiecīgais piemaksas veids tiek izslēgts. Lai noteiktu piemaksu par papildu pienākumu vai palielinātu darba apjomu un intensitāti veikšanu, izmantojama piemaksa par papildu darbu” (skat. likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” sākotnējās ietekmes (exante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju)).
Ievērojot minēto, ir pamatoti nemaksāt piemaksu par vakanta amata pienākumu pildīšanu, jo šāds piemaksas veids Atlīdzības likumā nav paredzēts. Vienlaikus piemaksas par papildu darbu apmēra, pamatojuma, kā arī laikposma, uz kādu tā noteikta, reglamentēšana ir attiecīgās institūcijas (amatpersonas) ziņā.
Tiesu praksē ir atzīts, ka “papildu pienākumu pildīšana ir reāls, pierādāms un novērtējams fakts un tas jāpierāda tieši personai, kura to apgalvo” (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 30. maija sprieduma lietā Nr. AA43-0505-13/14 (A42780709) 11. punktu).
Aicinām konsultēties ar tiešo vadītāju vai atbildīgo par personāla jautājumiem, lai skaidrotu radušos situāciju.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
