Satversme paredz, ka Saeimas sēdes notiek Rīgā. No tā var izdarīt secinājumu, ka arī Saeimas deputātam, lai piedalītos Saeimas darbā, ir fiziski jāatrodas vismaz Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. Vai Saeimas deputāts var piedalīties Saeimas darbā, atrodoties citā Latvijas pašvaldībā vai ārvalstīs? Vai Latvijas likumi pašvaldību deputātam, lai pildītu deputāta pienākumus, noteic pienākumu atrasties savas pašvaldības vai Latvijas valsts teritorijā? Ko darīt, ja pašvaldības dome liedz deputātam iespēju piedalīties domes darbā attālināti no citas valsts teritorijas?
Satversmes 15. pantā ietverts regulējums par Saeimas sēžu sanākšanas (noturēšanas) vietu. “Šajā pantā ietverts princips, ka normālos apstākļos Saeima savas sēdes notur Rīgā un izņēmums no šī principa – ārkārtēju apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Komentējamais pants attiecas uz Saeimas sēdēm. Tas neregulē un nekādā ziņā neierobežo iespējas rīkot citādas Saeimas deputātu “kopā sanākšanas”,” paskaidrots Latvijas Republikas Satversmes komentāru II nodaļā “Saeima”.[1]
No iepriekšminētā secināms, ka Satversmes 15. pants attiecas tikai uz Saeimas sēdēm (kārtējām, ārkārtas), bet neattiecas, piemēram, uz Saeimas komisiju sēdēm. Jānorāda, ka praksē komisijām vienmēr ir bijušas arī izbraukuma sēdes.
Kā piemēru ārkārtējiem apstākļiem var minēt Covid-19 pandēmiju, kuras laikā Saeima uz sēdēm sanāca attālināti, izmantojot e-Saeimu.
Atbilstoši Saeimas tīmekļvietnē norādītajam e-Saeima ir parlamenta darbam un specifiskajām procedūrām īpaši pielāgots tehnoloģiskais risinājums, kas sniedz iespēju Saeimas sēdes noturēt attālināti, deputātiem atrodoties arī ārpus parlamenta telpām:
“Deputāti sēdei var pieslēgties no jebkura datora ar interneta pieslēgumu, izmantojot drošu autentifikācijas līdzekli – e-parakstu. E-Saeimas rīks nodrošina deputātiem iespēju debatēt un balsot par Saeimas sēdes darba kārtības jautājumiem.
Šo rīku Saeimas sēžu norisei izmanto gadījumos, kad Saeimas Prezidijs ir lēmis par Saeimas ārkārtas sēdes attālinātu norisi.”
Satversmes komentāros norādīts, ka ar Saeimas sēdes noturēšanu Rīgā saprotama Rīga kā Latvijas administratīvā teritorija tās robežās (sēdes sanākšanas brīdī): “Tādējādi Saeima uz savu sēdi tiesīga sanākt citā vietā Rīgas pilsētā, arī nepastāvot komentējamā pantā norādītajiem “ārkārtīgiem apstākļiem.” Praksē nostiprinājies, ka Saeimas sēdes tradicionāli (normālos apstākļos) norit Rīgā, Jēkaba ielā 11, Saeimas namā.[2]
Tāpat komentāros skaidrots, ka Satversmes 15. pants uzliek pienākumu diviem subjektiem – Saeimas Prezidijam un Valsts prezidentam –, sasaucot Saeimas sēdi, ievērot Satversmes 15. pantā noteikto attiecībā uz Saeimas sēdes noturēšanas vietu. Tas attiecināms gan uz Saeimas kārtējām, gan Saeimas ārkārtas sēdēm.[3]
Tādējādi ārpus Rīgas Saeima uz sēdi var sanākt “tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ”.
Iepriekš jau tika minēts, ka Satversmes 15. pants attiecas tikai uz Saeimas sēdēm (kārtējām, ārkārtas), bet neattiecas, piemēram, uz Saeimas komisiju sēdēm. Vienlaikus nosacījumus Saeimas komisiju sēdēm regulē Saeimas kārtības rullis.
Pēc Covid-19 pandēmijas Saeimas deputāti joprojām praktizē dalību komisiju sēdēs attālināti, izmantojot videokonferences rīku, taču drīzumā videokonferences rīka izmantošanas kārtību deputātu attālinātai dalībai komisijas sēdēs noteiks Saeimas Prezidijs.
Proti, 2025. gada 25. jūnijā stājās spēkā grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas nosaka videokonferences rīka izmantošanas kārtību deputātu attālinātai dalībai komisijas sēdēs, tostarp kārtību, kādā deputāts autorizējas un apliecina dalību komisijas sēdē, kā arī piedalās balsošanā.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem noteikts, ka attiecīgās normas stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī.
Proti, no minētā datuma saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 160.1 pantu jebkuras komisijas loceklis atklātā komisijas sēdē varēs piedalīties attālināti, izmantojot videokonferences rīku, ja viņš nevar ierasties šīs sēdes norises vietā ārkārtas situācijas dēļ vai ja pastāv citi īpaši apstākļi, kuru dēļ viņa dalība komisijas sēdē klātienē nav iespējama.
Komisijas loceklis drīkstēs piedalīties komisijas sēdē attālināti, ja šāda dalība iepriekš būs saskaņota ar komisijas sēdes vadītāju.
Piedaloties komisijas sēdē attālināti, komisijas loceklis būs uzskatāms par klātesošu un būs tiesīgs piedalīties balsošanā, ja:
Tāpat minētais pants paredz, ka komisijas sēdes vadītājs piedalās sēdē tikai klātienē.
Savukārt saskaņā ar Pašvaldību likuma 33. pantu dome pašvaldības nolikumā var paredzēt gadījumus, kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt attālināti.
Domes priekšsēdētājs var arī noteikt, ka deputāts klātienes domes sēdē piedalīsies attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, ja tas ir paredzēts pašvaldības nolikumā un ja deputāts nevar ierasties šīs sēdes norises vietā uz:
Deputāts uzskatāms par klātesošu domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņš ir reģistrējies dalībai domes sēdē, viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē.
Tiešsaistes videokonferences sarunu rīka izmantošanas kārtību domes sēdē, tostarp kārtību, kādā deputāts reģistrējas dalībai domes sēdē un piedalās balsošanā, un kārtību, kādā tiek nodrošināts domes sēdes atklātums un to domes sēdes dalībnieku iespēja izteikties par domes sēdē izskatāmajiem jautājumiem, kuri nav domes deputāti, nosaka pašvaldības darba reglamentā.
Piemēram, Rīgas pašvaldības nolikumā noteikts, ka, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, Rīgas domes vai komitejas sēde var notikt attālināti, ja Rīgas domes vai komitejas priekšsēdētājs par to pieņēmis lēmumu.
Rīgas domes vai komitejas priekšsēdētājs noteic, ka deputāts klātienes Rīgas domes vai komitejas sēdē piedalīsies attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, Pašvaldību likumā noteiktajos gadījumos.
Savukārt informācija par to, ka Rīgas domes vai komitejas sēde ir sasaukta klātienē vai attālināti, tiek norādīta sēdes darba kārtībā. Sēdes norises formātu (attālināti vai klātienē) nepieciešamības gadījumā var mainīt, bet ne vēlāk kā trīs stundas pirms sēdes.
Jāsecina, ka tad, ja attiecīgā pašvaldība savā nolikumā nav paredzējusi, ka deputāts klātienes domes vai komitejas sēdē var piedalīties attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, Pašvaldību likumā noteiktajos gadījumos, tad attiecīgajā pašvaldībā sēdes var notikt tikai klātienē, jo likums paredz, ka pašvaldība var noteikt, bet var arī nenoteikt šādu iespēju konkrētos gadījumos.
Aicinām iepazīties ar attiecīgās pašvaldības nolikumu.
1 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 249. lpp.
2 Turpat, 249. lpp.
3 Turpat, 250. lpp.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
