Rosina noteikt kriminālatbildību par amatpersonu apdāvināšanu

AIZLIEGUMS VALSTS AMATPERSONAI PIEŅEMT DĀVANAS

Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka:

valsts amatpersonai ārpus amata pienākumu pildīšanas ir aizliegts pieņemt dāvanas, ja attiecībā uz dāvinātāju valsts amatpersona divu gadu laikā pirms dāvanas saņemšanas ir sagatavojusi vai izdevusi administratīvos aktus vai veikusi uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrējusi maksātnespējas procesu, kā arī slēgusi līgumus vai veikusi citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības;
ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, vai administrēt maksātnespējas procesu, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības;
valsts amatpersonai, kamēr tā ir publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī trīs gadus pēc šo pienākumu pildīšanas ir aizliegts:
- tieši vai ar trešo personu starpniecību saņemt jebkāda veida mantiskus labumus, tai skaitā finanšu līdzekļus, kas nav saistīti ar tās pienākumu pildīšanu;
- pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības, tās pārraudzības vai izpildinstitūcijas locekļiem;
- iegūt attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas, akcijas vai mantu;
- ieņemt citus amatus attiecīgajā kapitālsabiedrībā.

Krimināllikuma 316. panta izpratnē valsts amatpersonas ir:

valsts varas pārstāvji;
ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus, tai skaitā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā, un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības mantu vai finanšu līdzekļiem;
Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori;
starptautisko organizāciju, starptautisko parlamentāro asambleju un starptautisko tiesu amatpersonas un minēto institūciju deleģētās personas;
jebkura persona, kura ieņem likumdevēja, izpildvaras vai tiesu varas amatu ārvalstī vai jebkurā tās administratīvajā vienībā, neatkarīgi no tā, vai šī persona amatā ir iecelta vai ievēlēta;
jebkura persona, kura veic publisku funkciju ārvalsts, tai skaitā tās administratīvās vienības, valsts aģentūras vai valsts uzņēmuma interesēs.

Amatpersonu apdāvināšana nodara līdzvērtīgu kaitējumu kukuļošanai

Kā skaidrots likumprojektā “Grozījums Krimināllikumā” iesniegtajā priekšlikumā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) praksē konstatējis tādus gadījumus, kad personas vairākkārt sniegušas dāvanas, materiālas vērtības vai mantiska vai cita rakstura labumus amatpersonai ar mērķi tai pateikties par pieņemto lēmumu vai izdarītu faktisko rīcību devēja labā.

PIEŅEMTAIS LĒMUMS VAI FAKTISKĀ RĪCĪBA

Ar pieņemto lēmumu saprotams:

administratīvais akts Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas izpratnē;
citi lēmumi, kas nav uzskatāmi par administratīvo aktu, piemēram:
- iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā;
- iestādes iekšējs lēmums, kas skar tikai pašu iestādi, tai padotu iestādi vai īpaši pakļautu personu;
- starplēmums (tai skaitā procesuāls lēmums) administratīvā procesa ietvaros;
- Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) politisks lēmums (politisks paziņojums, deklarācija, aicinājums un paziņojums par amatpersonu ievēlēšanu u. tml.);
- tiesas nolēmums, kriminālprocesuāls lēmums, kā arī lēmums, kas pieņemts administratīvā pārkāpuma procesā.

Ar faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma 89. panta izpratnē saprotama:

iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums;
iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums;
iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu darbību, kā arī iestādes sniegta izziņa.

Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām trūkst galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība.

Minētajās situācijās personu nav iespējams saukt pie atbildības par amatpersonas apdāvināšanu, jo kukuļa nodošanas gadījumos persona ir vienojusies par kāda labuma nodošanu un konkrētā lēmuma pieņemšanu un ir iespējams saskatīt cēloņsakarību starp pieņemto lēmumu, veikto rīcību un personas sniegto kukuli. Taču apdāvināšana var tikt veikta ar mērķi uzturēt labvēlīgu attieksmi nākotnē, pat ja nav bijusi tieša vienošanās par pretpakalpojumu.

Ja apdāvināšanas gadījumos personas nav vienojušās par kāda konkrēta lēmuma pieņemšanu, to saskaņā ar Krimināllikuma normām nav iespējams kvalificēt kā kukuļa došanu, tomēr šāds nodarījums atzīstams par līdzvērtīgi kaitīgu.

Atbildība iestātos gan dāvanu devējam, gan ņēmējam

Plānots, ka kriminālatbildība iestātos kā dāvanu devējam, tā amatpersonai par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu došanu un pieņemšanu, ja:

persona apzinās, ka amatpersonas iestāde pēdējo piecu gadu laikā ir pieņēmusi kādu lēmumu vai veikusi rīcību personas vai ar viņu saistīta uzņēmuma labā;
kopējā labumu vērtība pārsniedz nelielu apmēru jeb vienu minimālo mēnešalgu (šobrīd – 780 eiro)1;
doto vai pieņemto labumu kopējā vērtība sasniedz lielu apmēru jeb vismaz piecdesmit minimālās mēnešalgas.

Par šādu darbību veikšanu atbilstoši nodarījuma smagumam iecerēts piemērot gan naudas sodus, gan brīvības atņemšanu līdz pat pieciem gadiem.

Kas uzskatāma par “dāvanu amatpersonai”

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”2 izpratnē “dāvana” ir:

jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona.

Minētā likuma izpratnē3 “dāvana” nav:

ziedi;
suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru;
apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos;
jebkuri labumi un garantijas, ko valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina publiskas personas institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus;
pakalpojumi un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas;
pakalpojumi un atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas īpaši paredzētas Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem.

Lai plānotie grozījumi Krimināllikumā stātos spēkā, tie Saeimai jāizskata vēl vienā lasījumā.

Likumprojektā paredzētas arī citas izmaiņas, par kurām plašāk varat lasīt LV portālā >>

1 Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22. pantu atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt noziedzīga nodarījuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Priekšmeta vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā.

2 13. panta otrā daļa.

3 13. panta trešā daļa.