Vizuālis: veidots no Freepik.
Interešu konflikta jomu Latvijā varētu regulēt jauns likums, ar kuru iecerēts novērst pašreizējā regulējuma nepilnības, vienlaikus īstenojot principiāli jaunu pieeju – risku savlaicīgu identificēšanu, novēršanu un pārvaldību, nevis tikai aizliegumus un ierobežojumus. Likuma projekts līdz 29. martam nodots publiskajai apspriešanai Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.
Likumprojektu “Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums” izstrādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ievērojot Latvijas saistošās starptautiskās saistības un rekomendācijas.
Topošais likums aizstās 2002. gadā pieņemto likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas vairāk nekā divdesmit gadu laikā grozīts 37 reizes, kļuvis sarežģīts un grūti piemērojams.
KNAB norāda: jaunais likums stiprinās publiskas personas institūciju atbildību par integritātes veicināšanu un interešu konflikta risku pārvaldību, kā arī palielinās institūciju vadītāju individuālo atbildību šo pienākumu īstenošanā. Iecerēts, ka jaunais regulējums palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgāku interešu konflikta prasību piemērošanu visā publiskajā sektorā un veicinās caurskatāmāku, godprātīgāku valsts pārvaldi.
Likums paredzēs:
Viena no zīmīgākajām izmaiņām ir atteikšanās no šaurā termina “valsts amatpersona”. Jaunais likums attieksies uz visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem – tie ir aptuveni 287 000 cilvēku. Tas nozīmē, ka godprātības prasības un interešu konflikta kontrole skars krietni plašāku strādājošo loku – valsts pārvaldē nodarbinātos, tostarp tos, kuri pilda deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus.
Likumprojektā piedāvāta interešu konflikta definīcija – tā ir “situācija, kurā valsts pārvaldē nodarbinātajam, pildot amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šī nodarbinātā, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses”.
Jaunais likums paredz uzsvaru uz interešu konflikta risku savlaicīgu identificēšanu, novēršanu un pārvaldību, nevis tikai uz aizliegumu un ierobežojumu noteikšanu.
Likums ievieš “šķietamā interešu konflikta” jēdzienu, nosakot, ka tas ir “situācija, kurā, rodas šaubas par valsts pārvaldē nodarbinātā objektivitāti un neitralitāti, pildot amata pienākumus”. Tas nozīmē, ka nav jāgaida faktisks pārkāpums – pietiek ar situāciju, kas rada pamatotas aizdomas par interešu konfliktu.
Liela daļa kontroles sloga tiek pārcelta uz iestāžu vadītājiem. Viņiem būs pienākums izveidot efektīvu iekšējo kontroles sistēmu, vērtēt amatu savienošanu un piemērot disciplinārsodus. KNAB likuma ietvaros īstenos uzraudzības un kontroles funkciju, pārbaudot publiskas personas institūcijas vadītājam noteikto pienākumu izpildi, un piemēros administratīvo atbildību tikai gadījumos, ja institūcijas vadītājs nebūs atbilstoši reaģējis uz nodarbinātā izdarīto pārkāpumu.
Tā dēvētais “atdzišanas” periods jeb laika posms pēc amata atstāšanas, kurā valsts pārvaldē nodarbinātajiem ir ierobežojumi izmantot savus iepriekšējos kontaktus vai pieņemto lēmumu ietekmi privātās interesēs, būs divi gadi. Taču publiskas personas institūcijas vadītājs, izvērtējot apstākļus, varēs to samazināt līdz vienam gadam.
Valsts pārvaldē nodarbinātie nedrīkstēs veikt blakus darbu pie cita darba devēja vai nodarboties ar saimniecisko darbību sava pamatdarba laikā, un tas nedrīkst notikt, pastāvot interešu konfliktu riskam.
Valsts pārvaldē nodarbinātajam būs pienākums nekavējoties rakstveidā sniegt informāciju augstākai amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par savu, radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst viņa amata pienākumos.
Valsts pārvaldē nodarbinātajiem būs aizliegts pieņemt jebkādas dāvanas, kuru pasniegšana ir saistīta ar amata pienākumu pildīšanu un kuras var vai varētu ietekmēt nodarbinātā objektivitāti, neitralitāti vai publiskās pārvaldes reputāciju.
Paplašināts to subjektu loks, kuriem ir pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju. Lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijās, tāpat kā patlaban, būs publiski pieejamā un publiski nepieejamā daļa.
Deklarācijas publiskajā daļā būs ietverta visa deklarācijā ietvertā informācija, izņemot informāciju par:
Tāpat kā līdz šim, likumprojektā paredzēts, ka ar publiski nepieejamās mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas daļas informāciju varēs iepazīties tikai tie valsts pārvaldē nodarbinātie un institūcijas, kuras saskaņā ar šo likumu pārbauda mantiskā stāvokļa un interešu deklarācijas. Šādas tiesības likumā noteiktajos gadījumos likumprojektā joprojām paredzētas arī prokuroram, izmeklēšanas iestādēm, valsts drošības iestādēm un Finanšu izlūkošanas dienestam. Taču turpmāk ar deklarāciju publiski nepieejamo daļu varēs iepazīties arī publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.
Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, paredzēts, ka publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona varēs ieviest interešu deklarācijas institūcijā nodarbinātajiem.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ekspertu 2025. gada ziņojumā par interešu konflikta regulējumu Latvijā secināts, ka lielākā problēma ir izpratnes trūkums par galvenajiem Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktajiem pienākumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Interešu konflikta novēršanas likums ziņojumā raksturots kā “sadrumstalots” un “neērts lietotājiem”.
“Iemesls tam ir tāds, ka Interešu konflikta novēršanas likums koncentrējas uz darbības ierobežojumu, aizliegumu un izņēmumu noteikšanu, lai nepieļautu valsts amatpersonu nonākšanu interešu konflikta situācijās,” vēstīts anotācijā.
“Interešu konflikta regulējuma reforma Latvijā nozīmē pāreju no formālas, aizliegumiem balstītas pieejas uz riskos balstītu godprātības sistēmu,” skaidro KNAB priekšnieka vietnieks stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos Sandijs Vectēvs: “Līdzšinējais regulējums, kas koncentrējas uz formālu normu ievērošanu, ne vienmēr spēj novērst situācijas, kurās lēmumi ir juridiski pieļaujami, bet sabiedrības uztverē neatbilst godprātīgas rīcības standartiem. Tāpēc reformas mērķis ir stiprināt atbildību par interešu konfliktu pārvaldību, ieviest šķietamā interešu konflikta principu un palielināt iestāžu vadītāju lomu integritātes nodrošināšanā. Šī reforma būtībā ir domāšanas maiņa – no formālas atbilstības uz atbildību sabiedrības priekšā,” likumprojektu raksturo KNAB pārstāvis.
Likumprojektā paredzētā pieeja ir raksturīga Ziemeļvalstīm un ir piemērota valstīm ar augstu ētikas līmeni valsts pārvaldē un sabiedrībā, skaidro biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktores vietniece Agnija Birule, norādot uz izaicinājumiem, ko var radīt topošais regulējums, – iestāžu vadītāju spēju ieviest efektīvas iekšējās kontroles sistēmas un KNAB iespējām vajadzīgajā apjomā uzraudzīt likuma izpildi. Plašāku atzinumu par likumprojektu “Delna” gatavojas publiskot līdz marta beigām.
Likumprojekts, kā norādīts tā anotācijā, tiek veidots, ņemot vērā arī Latvijas starptautiskās saistības korupcijas novēršanas jomā, tostarp ANO Pretkorupcijas konvenciju, OECD rekomendācijas un Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas GRECO ieteikumus.
|
KĀ PIEDALĪTIES PUBLISKAJĀ APSPRIEŠANĀ Ar likumprojektiem iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā. Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (likumprojekts “Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likums” pieejams šeit), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par noteikumu projektu var līdz 29. martam. |
