Jaunais pretkorupcijas plāns: kā iecerēts mazināt korupciju nākamajos gados

Ministru kabinets 7. aprīlī apstiprinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam – galveno politikas plānošanas dokumentu norādītajā periodā pretkorupcijas jomā Latvijā. Tas, kā norādīts dokumentā, ir stratēģisks instruments valsts pretkorupcijas politikas ieviešanā valsts ekonomiskās izaugsmes atbalstam un iedzīvotāju labklājības un drošības stiprināšanai. Plāna īstenošana uzdota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un citām publiskās pārvaldes institūcijām.

Noteikti četri rīcības virzieni

Minētā valsts līmeņa pretkorupcijas politikas plānošanas dokumenta mērķis ir stiprināt godprātīgu, caurskatāmu un uz sabiedrības interesēm orientētu publiskās pārvaldes darbību, īstenojot pretkorupcijas pasākumus, kas veicina labu pārvaldību, tiesiskumu un ētikas standartu ievērošanu.

Plānā noteikto mērķi iecerēts sasniegt, īstenojot kopumā 19 pasākumus četros rīcības virzienos.

Jaunajā pretkorupcijas plānā izvirzīti četri sasniedzamie politikas rezultāti, tas ir, vēlamās ilgtermiņa pārmaiņas publiskajā pārvaldē un sabiedrībā:

• palielināta sabiedrības uzticēšanās publiskajām institūcijām;
• stiprināta publiskā sektora spēja identificēt, novērtēt un novērst korupcijas riskus;
• stiprināta publisko iepirkumu integritāte un uzraudzība;
• uzlabota sabiedrības iesaiste un publiskās pārvaldes institūciju kapacitāte korupcijas atklāšanā un izmeklēšanā.

No “pateicībām” līdz politiskajai korupcijai

Kā augsta korupcijas riska jomas plānā akcentēti publiskie iepirkumi, veselības aprūpe, kur joprojām izplatīti neformālie maksājumi jeb tā dēvētās “pateicības mediķiem”, un valsts aizsardzība, kur, vienlaikus pastāvot publiski pieejamas informācijas ierobežojumiem, gaidāms līdz šim nepieredzēti liels finansējuma pieaugums – līdz 5% no IKP. Tieši minētajās nozarēs korupcijas apjomi var radīt vislielākos zaudējumus valstij un graut sabiedrības uzticību, secina KNAB.

Plānā, sniedzot situācijas raksturojumu, korupcija iedalīta trijos līmeņos:

• ikdienas korupcija, kas aizvien aktuāla veselības aprūpē, izglītībā un administratīvajos pakalpojumos. Lai gan digitalizācija mazina tiešo kontaktu ar ierēdņiem, šī līmeņa korupcija saglabājas tādās nozarēs kā veselības aprūpē, būvniecībā (dažādu atļauju izsniegšana);
• augsta līmeņa korupcija ar augsta ranga amatpersonu un politisko līderu iesaisti politiski nozīmīgos vai finansiāli apjomīgos koruptīvos darījumos. Sabiedrības uztverē attiecīgā problēma joprojām ir gana augstā līmenī, ko veicina plaši skandāli pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību vadībā;
• sistēmiskā jeb strukturālā korupcija, proti, situācijas, kurās kukuļošana vai favorītisms kļūst par iestādes “iekšējo kultūru”. Latvijā šādi riski novērojami pašvaldībās, publiskajos iepirkumos, kuros uzvar vieni un tie paši pretendenti.

Visi trīs korupcijas līmeņi, kā uzsvērts dokumentā, ir savstarpēji saistīti –, ja ikdienas korupcija netiek novērsta, tā var pāraugt augsta līmeņa un strukturālajā korupcijā. Tādēļ efektīvai cīņai ar korupciju nepieciešami pasākumi visos līmeņos.

Lai stiprinātu sabiedrības pārliecību, ka korupcijas problēma valstī samazinās un tiek kontrolēta kā zemākajā, tā augstākajā līmenī, plānā akcentēts: jānodrošina skaidri redzami rezultāti augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā un sodīšanā, plašāka sabiedrības informēšana par KNAB darbību un jāveic mērķtiecīgi komunikācijas pasākumi ar sabiedrību, mazinot informācijas trūkumu.

Savukārt attiecībā uz sistēmisko korupciju iecerēts pilnveidot ētikas standartus ārstniecības personām, sekmēt pacientu informētību par savām tiesībām un iespējām ziņot par pārkāpumiem un stiprināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību.

Korupcija mazina uzticēšanos valstij un labklājību

Korupcija atbilstoši KNAB likuma 1. panta pirmajā daļā noteiktajam ir “kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām”.

Jaunajā pretkorupcijas plānā vēstīts, ka korupcija negatīvi ietekmē investīciju vidi, samazina sabiedrības uzticēšanos valstij un kropļo konkurenci, tāpēc tās mazināšana tiek saistīta arī ar ekonomisko izaugsmi un drošību.

Plānā akcentēta tiešā saikne starp korupciju un iedzīvotāju labklājību – jo izplatītāka korupcija, jo dzīves līmenis valstī zemāks.

Saskaņā ar pētījumiem Latvijas uzņēmēji kukuļos, lai “nokārtotu lietas”, vidēji tērē 9,3% no ieņēmumiem, turpretī, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, – 7,8% no līguma summas. Šī nauda nevis tiek ieguldīta attīstībā vai algās, bet pazūd “ēnu” sektorā.

Laika periodā no 2022. līdz 2024. gadam saistībā ar korupciju valstī tika reģistrēti 556 noziedzīgi nodarījumi un uzsāktas 404 krimināllietas, minēts pretkorupcijas plānā.

Ar korupciju saistīta arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (NILL) jeb process, kurā nelikumīgi iegūti finanšu līdzekļi tiek integrēti ekonomikā, piešķirot tiem it kā “likumīgu” izcelsmi. Latvijā finanšu nozares stiprināšana pret NILL un terorisma finansēšanu kļuvusi par būtisku valsts prioritāti, īpaši pēc 2018. gadā šai jomai pievērstās starptautiskās uzmanības, kas bija pamatā nozīmīgu reformu īstenošanai.

Vienlaikus plānā secināts: “Korupciju un NILL, tāpat kā ēnu ekonomiku, pilnībā izskaust nav iespējams. Tomēr, veidojot stingru tiesisko regulējumu, uzlabojot institucionālo kapacitāti, veicinot sabiedrības izpratni un stiprinot ētiskās vērtības publiskajā pārvaldē, ir iespējams būtiski mazināt to izplatību un graujošo ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību.”

Plāna izstrādē piedalījās 36 publiskās pārvaldes institūcijas un sešas nevalstiskās organizācijas, kas kopumā iesniedza vairāk nekā 60 priekšlikumu, informē KNAB.

LV PORTĀLS JAUTĀ

Kā vērtējat Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam?

Kopumā – pieticīgi

Valts Kalniņš

sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks labas pārvaldības un korupcijas novēršanas jomā

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Plānam ir gan labās, gan vājās puses. Pozitīvi ir tas, ka tajā paredzēta atklātības veicināšana, piemēram, attiecībā uz politisko partiju finansēm, lielāka informācijas pieejamība par kriminālprocesu virzību. Tāpat atzinīgi vērtējams nodoms noteikt institucionālo atbildību par Informācijas atklātības likuma uzraudzību un īstenošanu, kā arī šogad sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā par interešu pārstāvības atklātību atbildīgās institūcijas noteikšanai.

Savukārt mulsina, ka divos svarīgos plāna rīcības virzienos paredzētas pārāk pieticīgas aktivitātes.

Piemēram, virzienā “Korupcijas risku samazināšana publiskajos iepirkumos” iecerēts attīstīt mākslīgā intelekta (MI) risinājumus. Tie ir vajadzīgi, tomēr vairāk uzlūkojami kā nākotnes ieceres, kuras var gan izdoties, gan neizdoties. Attiecībā uz nodomu ieviest integritātes pakta standartu starp publisko pārvaldi, sabiedriskajiem uzraugiem, NVO un uzņēmumiem, kurā visas puses apņemas iepirkumos ievērot godīguma principus, jāteic, ka tāds standarts jau ir izstrādāts.

Otrs virziens, kurā plānotais vērtējams kā pārāk šaurs, ir “Efektīva korupcijas atklāšana, izmeklēšana un soda neizbēgamības nodrošināšana”. Tajā paredzētas divas aktivitātes, kuras ir saistītas tikai ar trauksmes celšanas veicināšanu, proti, stiprināt trauksmes celšanas mehānismu darbību un izstrādāt mehānismu trauksmes cēlēju psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai kriminālprocesā.

Ja šajā jomā plāna ieceres fokusētas uz trauksmes celšanas jomu vien, tad tā arī varēja to nosaukt.

Plānā norādīts, ka korupcijas apkarošana ietverta arī citos plānošanas dokumentos valstī, tāpēc nav vajadzības tos atkārtot šajā. Taču nevarētu apgalvot, ka minētajos plānos būtu vērā ņemams uzsvars problēmām, kas saistītas ar korupciju.

Manuprāt, pretkorupcijas plānā izvēlēta ļoti droša pieeja no tāda politiskā viedokļa, kur nav lielu pretrunu, un šo dokumentu, tāpat kā vairākus iepriekšējos, kopumā raksturo visai piezemētas ambīcijas.

Varētu nepietikt politiskās gribas

Agnija Birule

biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktores vietniece, interešu aizstāvības un projektu vadītāja

Publicitātes foto

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026.–2027. gadam (KNAPP) ir labi strukturēts politikas dokuments ar mērķi stiprināt godprātīgu, caurskatāmu un sabiedrības interesēm atbilstošu publisko pārvaldi.

Pozitīvi vērtējams, ka daudzi pasākumi, kas ir iekļauti KNAPP, jau ir vai tiek īstenoti, piemēram, notiek darbs pie jauna regulējuma izstrādes interešu konflikta novēršanai publiskajā pārvaldē, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības pārskata savus ētikas kodeksus, KNAB veic nacionālo korupcijas risku novērtējumu atbilstoši OECD izstrādātajiem ieteikumiem. Līdz ar to var apgalvot, ka jau notiek plāna pakāpeniska īstenošana, pirms tas ir apstiprināts.

Vienlaikus ir pasākumi, kuru realizēšanai varētu nepietikt politiskās gribas.

Izaicinājums, iespējams, būs par Interešu pārstāvības atklātības likumu atbildīgās institūcijas noteikšana.

KNAPP aptver nozares, kurās korupcijas riski varētu būt visaugstākie, ņemot vērā konkrētajai jomai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus. Tāda ir, piemēram, aizsardzības nozare. Tas uzliek KNAB pienākumu ar lielu rūpību ne tikai sagatavot priekšlikumus korupcijas risku pārvaldībai minētajā jomā, bet arī sekot līdzi risku pārvaldībai un regulāri tos pārskatīt, apzinoties gan aizsardzības nozarei piešķirto budžeta līdzekļu apjomu, gan tās nozīmi valsts drošības nodrošināšanā.

Neaizmirstot par sabiedrības lomu korupcijas novēršanā un atklāšanā, KNAPP iekļauti pasākumi, ar kuriem iecerēts pilnveidot trauksmes celšanas mehānismu un izglītot sabiedrību par trauksmes celšanu, kā arī atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un mediju kapacitāti pilsoniskajā uzraudzībā.