Jaunais pretkorupcijas plāns. Ko tas paredz un kā ir vērtējams

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna projektu sagatavojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tas būs galvenais politikas plānošanas dokuments pretkorupcijas jomā Latvijā 2026.–2027. gadā.

Korupcija atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 1. panta pirmajā daļā noteiktajam ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.

Korupcija rada vairākus riskus – grauj sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei, kropļo konkurenci, padara publiskos pakalpojumus neefektīvus un samazina investīciju pievilcību –, norāda KNAB.

Veicinās labu pārvaldību, tiesiskumu un ētiskumu

Plāna mērķis ir “stiprināt godprātīgu, caurskatāmu un uz sabiedrības interesēm orientētu publiskās pārvaldes darbību, īstenojot pretkorupcijas pasākumus, kas veicina labu pārvaldību, tiesiskumu un ētikas standartu ievērošanu”.

Minēto iecerēts sasniegt, īstenojot kopumā 19 pasākumus četros rīcības virzienos:

• atklātība un sabiedrības iesaiste – paredzēti soļi, lai nodrošinātu plašāku informācijas pieejamību, stiprinātu trauksmes celšanas sistēmu un vairotu iedzīvotāju gatavību ziņot par korupciju. Īpaši akcentēti digitālie risinājumi un datu atklāta izmantošana;
• institucionālā noturība un integritāte – iecerēts stiprināt valsts un pašvaldību iestāžu iekšējās kontroles mehānismus, pilnveidot interešu konflikta novēršanas sistēmu, kā arī attīstīt darbinieku ētikas un profesionālās atbildības standartus;
• publiskie iepirkumi – iepirkumiem kā vienai no augsta riska jomām plānā veltīta īpaša uzmanība. Paredzēts ieviest stingrākas uzraudzības procedūras, pilnveidot elektronisko iepirkumu sistēmu un uzlabot datu analīzi, lai savlaicīgi atklātu aizdomīgas sakritības un novērstu karteļu veidošanos;
• atklāšana un sodīšana – stiprinās tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti, lai nodrošinātu, ka atklātās lietas nonāk līdz tiesai un vainīgie tiek sodīti. Tāpat plānots ieguldīt resursus izmeklētāju un prokuroru apmācībās un modernizēt tehnisko aprīkojumu.

Augsta riska jomas – iepirkumi, veselības aprūpe un aizsardzība

Plānā kā augsta korupcijas riska jomas akcentētas trīs:

• publiskie iepirkumi;
• veselības aprūpe, kur joprojām ir izplatīti neformālie maksājumi jeb tā dēvētās pateicības mediķiem;
• valsts aizsardzība, kur, vienlaikus pastāvot publiski pieejamas informācijas ierobežojumiem, gaidāms līdz šim nepieredzēti liels finansējuma pieaugums – līdz 5% no IKP.

Korupcija minētajās nozarēs var radīt vislielākos zaudējumus valstij un graut sabiedrības uzticību, secina KNAB.

Tādējādi nākamajā plānošanas periodā paredzētie pasākumi ir vērsti uz publisko iepirkumu sistēmas uzraudzības stiprināšanu, tostarp attīstot mākslīgā intelekta risinājumus iepirkumu uzraudzībā, korupcijas risku mazināšanu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā un korupcijas risku vadības pasākumiem valsts aizsardzības jomā.

Arī starptautiskajos pētījumos šīs finanšu ietilpīgās jomas atzītas kā augsta korupcijas riska sfēras ar iespējamu pārrobežu ietekmi, uzsver KNAB.

Ekonomiskais aspekts

Dokumentā vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs korupcija izmaksā līdz pat vairākiem miljardiem eiro gadā. Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka korupcija var radīt izmaksas 2–6% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Latvijā korupcijas radītie zaudējumi varētu būt no 814 miljoniem līdz 2,4 miljardiem eiro gadā. Tās ir izmaksas, kas pielīdzināmas visam izglītības vai veselības nozares budžetam, rezumē KNAB.

Tādējādi pretkorupcijas pasākumi nav uzskatāmi tikai par tiesiskuma jautājumu – tā ir arī ekonomiska nepieciešamība. Efektīva cīņa ar korupciju varētu ievērojami uzlabot investīciju vidi un stiprināt tautsaimniecības izaugsmi, pausts plānā.

Sabiedrības loma

Sabiedrības uzticības līmenis publiskajai pārvaldei ir cieši saistīts ar pretkorupcijas pasākumu efektivitāti. Dokumentā norādīts: 2024. gadā 63% iedzīvotāju bija gatavi ziņot par korupciju, kas ir par 5% vairāk nekā 2023. gadā. Taču 17% vēl arvien nezina, kur vērsties ar informāciju par iespējamu korupciju. Plānā noteiktas mērķtiecīgas informatīvās kampaņas, lai šo skaitu mazinātu.

“Lai gan ES kontekstā Latvijai ir vidēji zemi sabiedrības uzticības rādītāji parlamentam un valdībai salīdzinājumā ar citām valstīm, sabiedrības neuzticēšanās vērtējama kā būtiska. Tā atspoguļo sabiedrības skepsi par izpildvaras spēju efektīvi risināt tās problēmas, kā arī godprātīgi pārvaldīt resursus un īstenot taisnīgu politiku,” akcentēts dokumentā. 

Lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos un līdzdalību pretkorupcijas jomā, plānots veicināt informācijas atklātību un publiskas informācijas pieejamību par kriminālprocesu virzību noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā.

Turklāt iecerēts stiprināt sadarbību ar medijiem un NVO, veicināt sabiedrības piekļuvi pārskatāmai un analizējamai informācijai par publiskā sektora darbību.

KNAB arī apņēmies līdz nākamā gada trešajam ceturksnim izstrādāt jaunu regulējumu interešu konflikta novēršanai publiskajā pārvaldē un sekmēt interešu pārstāvības atklātību, nākamā gada sākumā sagatavojot nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā.

Tāpat paredzēts stiprināt trauksmes celšanas mehānismu darbību, veicot informatīvus pasākumus.

LV portāls jautā

Kā vērtējat korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026.–2027. gadam?

Agnija Birule

biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktores vietniece

Publicitātes foto

Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026.–2027. gadam (KNAPP) ir stratēģiski svarīgs dokuments. Tas nostiprina saikni ar plašākiem valsts attīstības, drošības un ekonomikas plānošanas dokumentiem: Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem, Nacionālo drošības koncepciju un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gadam.

Stratēģiskā integrācija uzskatāma par vienu no KNAPP stiprajām pusēm, jo ataino, ka pretkorupcijas politika nav izolēts pasākumu kopums.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka plānā skaidri definēti četri rīcības virzieni, proti, atklātība un sabiedrības līdzdalība, institucionālās noturības stiprināšana, korupcijas risku mazināšana publiskajos iepirkumos un efektīva korupcijas atklāšana un sodāmība.

Īpaši nozīmīgs ir uzsvars publiskajiem iepirkumiem, kas starptautiskajos pētījumos atzīti par augsta riska jomu ar iespējamu pārrobežu ietekmi. Pozitīvi vērtējams, ka KNAPP aptver nozares, kurās korupcijas riski varētu būt visaugstākie, ņemot vērā konkrētajai sfērai piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, kā tas ir, piemēram, aizsardzības jomā.

Vienlaikus plānā stiprināta sabiedrības loma korupcijas novēršanā. Piemēram, tiek uzsvērta nepieciešamība pilnveidot trauksmes celšanas mehānismus, palielināt sabiedrības informētību, it sevišķi jauniešu vidū, kā arī atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un mediju kapacitāti pilsoniskās uzraudzības jomā. Šie pasākumi veido priekšnoteikumus sabiedrības attieksmes maiņai pret korupciju ilgtermiņā.

Tomēr, neskatoties uz iepriekš minētajām stiprajām pusēm, KNAPP 2026–2027 saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Pirmkārt, plāna darbības termiņš ir tikai divi gadi. Lielākajai daļai tajā paredzēto pasākumu pēc būtības nepieciešama ilgstoša īstenošana un iestāžu konsekventa sadarbība vairākus gadus. Tas nozīmē, ka pasākumiem jāturpinās arī nākamajā KNAPP. Pastāv risks, ka sabiedrība, neredzot plāna rezultātus, var apšaubīt tā lietderību.

“Delna” novērtē, ka plānā iecerēts izstrādāt standartu sabiedriskās uzraudzības īstenošanai un integritātes paktu mehānisma ieviešanai publiskajos iepirkumos, un aicina nākamajos KNAPP paredzēt reālas darbības, kas ļauj integritātes paktu ieviest praksē. 

Otrkārt, plāna sekmīga īstenošana būs atkarīga no politiskās gribas.

Ja korupcijas novēršana nebūs pastāvīgi nostiprināta kā augstākā līmeņa prioritāte, plāns var palikt formāls vai īstenots tikai daļēji.

“Delna” ir novērojusi politiskās gribas trūkumu Interešu pārstāvības atklātības likuma iedzīvināšanā. Izaicinājums varētu būt par likumu atbildīgās institūcijas noteikšana.

Treškārt, jāņem vērā KNAB un līdzatbildīgo institūciju kapacitāte ar pilnu jaudu pievērsties pretkorupcijas jautājumiem. Zināms, ka aizsardzības budžets ir līdz šim lielākais Latvijas vēsturē. Tiek prognozēts, ka 2026. gadā tas varētu pieaugt līdz 5% no IKP. Minētais noteic pienākumu ar lielu rūpību un bez vilcināšanās ne tikai sagatavot priekšlikumus korupcijas risku pārvaldībai aizsardzības nozarē, bet arī sekot līdzi to ieviešanai un riskus regulāri pārskatīt.

Ceturtkārt, plāns ir cieši sasaistīts ar daudziem citiem politikas dokumentiem. Tas stiprina plāna stratēģisko pamatojumu, tomēr arī rada risku par atbildības fragmentāciju un grūtībām koordinācijā. Ja netiks nodrošināta pietiekami efektīva koordinācija starp institūcijām, var būt sarežģīti atklāt reālos rezultātus un novērtēt ietekmi.

Kopumā KNAPP 2026–2027 ir labi strukturēts un stratēģiski nostiprināts politikas dokuments ar skaidru mērķi – stiprināt godprātīgu, caurskatāmu un sabiedrības interesēm atbilstošu publisko pārvaldi.

Tā sekmīga ieviešana būs atkarīga no vairākiem ārējiem faktoriem, t. i., politiskās prioritātes stabilitātes, institūciju kapacitātes, finansējuma pieejamības un efektīvas koordinācijas. Ja attiecīgie nosacījumi tiks nodrošināti, plāns var būtiski stiprināt sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām, uzlabot investīciju vidi un mazināt korupcijas riskus.

Valts Kalniņš

sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks labas pārvaldības un korupcijas novēršanas jomā

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Plānā iezīmējas ideju apsīkums. Iepriekšējā plānā ietverto īstenojamo pasākumu skaits bija ap 50, bet jaunajā – vairs tikai 19. Daudzi no tiem ir vajadzīgi, tomēr ir pārāk šauri. Piemēram, plānots veicināt politisko partiju finanšu caurskatāmību, nodrošinot datu publicēšanu mašīnlasāmā formātā Latvijas Atvērto datu portālā. Taču datu pieejamība KNAB resursos nekad nav bijusi problēma. Jāsecina, ka plānā iekļautie rīcības virzieni ir daudz plašāki, nekā ar pasākumiem, kas paredzēti to īstenošanai, būtu iespējams nodrošināt. Proti, virzieni ir plaši, bet iecerētie darbi – šauri.

Labi, ka plānā noteikta korupcijas risku mazināšana publiskajos iepirkumos. Taču rīcība šajā jomā fokusēta tikai uz valsts aizsardzības jomu, lai gan ir skaidrs, ka minētais risks attiecināms arī uz citām nozarēm.

Rīcības virzienā “Efektīva korupcijas atklāšana, izmeklēšana un soda neizbēgamības nodrošināšana” plānots stiprināt trauksmes celšanas mehānismus, ieviest risinājumus trauksmes cēlēju psiholoģiskajam atbalstam un izveidot mehānismu neatkarīgu ekspertīžu nodrošināšanai par publisko līdzekļu izlietošanas izdevīgumu un iespējamo kaitējumu valsts un pašvaldību institūcijām. Tie ir vajadzīgi soļi, tomēr jāvaicā: kāpēc norādītas tikai konkrētās darbības. Var rasties iespaids, ka korupcijas atklāšana un izmeklēšana valstī sokas tik labi, ka atlicis vien izdarīt minēto.

Īpatnēji, ka plānā figurē citās valstīs nelietots un no padomju tiesību sistēmas palicis jēdziens “soda neizbēgamība”, kas atspoguļo totalitāras valsts pieeju, ar ko vara apliecina savu pārākumu. Noziedzība, it īpaši korupcijas jomā, ir latenta, un situācija, kurā par visiem noziegumiem tiek piemērots sods, nav iespējama.

Pozitīvi, ka plānā pievēršas ētikas kodeksiem. Taču vajadzētu mudināt iestādes veltīt vairāk uzmanības iekšējo korupcijas risku izvērtēšanai un stiprināt to novēršanas prakses. Starp citu, Ministru kabinetam sava ētikas kodeksa joprojām nav.

Kopumā plānā nav paustas politiskās apņemšanās pretkorupcijas jomā, bet tikai parādīts, ko KNAB ir gatavs darīt. Minēto varētu pieņemt, ja šis būtu tikai KNAB dokuments, tomēr tas ir arī valdības plāns, kurā nepieciešams atainot noteiktu politisko gribu spert nozīmīgus un konkrētus soļus korupcijas mazināšanai.

Politiskās gribas trūkumu vislabāk var redzēt interešu pārstāvības jomā. Tas atspoguļojas arī plānā, kur pausta tikai apņemšanās sagatavot nepieciešamos grozījumus regulējumā un veikti vajadzīgie pasākumi par Interešu pārstāvības atklātības likumu atbildīgās institūcijas noteikšanai. Taču grozījumu pieņemšana būtu politiķu rokās. Jāatgādina, ka likums tika pieņemts jau 2022. gadā, bet vēl aizvien trūkst tik svarīga elementa kā t. s. lobistu reģistrs. Turklāt šā gada 12. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus, kas likumu nevis pastiprināja, bet krietni mīkstināja. Tāpēc nav jābrīnās, ka arī KNAB, zinot politisko konjunktūru, ir bijis visai pieticīgs plānā paustajos uzstādījumos.