Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” (TI) publiskotais Korupcijas uztveres indekss (KUI) ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators, kas balstās dažādu pētījumu rezultātos. Lai aprēķinātu indeksu, tiek izmantoti dažādi analīzes avoti, tostarp rādītāji, kas saistīti ar demokrātiju un valsts pārvaldi. Respondenti ir galvenokārt uzņēmēji, politiķi, valsts pārvaldes darbinieki un citas personas, kas darbojas ekonomikas un politikas jomā. Indekss atspoguļo priekšstatu par korupciju, nevis tās faktisko izplatību valstī. Vienlaikus šis rādītājs tiek vērtēts kā autoritatīvs informācijas avots, kurš liecina par valsts attīstības līmeni.
KUI izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas.
Parasti rādītājs zem 50 liecina par nopietnām korupcijas problēmām valsts sektorā. 2024. gadā Eiropas Savienības vidējais rādītājs bija 64 punkti.
Solis atpakaļ
Korupcijas uztveres indeksa 2024. gada rezultāti neiepriecina. Salīdzinot ar 2023. gadu, Latvija zaudējusi vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022. gada līmeni.
Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.
“Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus. Ir ļoti apšaubāms, ka 2027. gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus,” norāda TI Latvijas nodaļa “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kuras KUI rezultāts šogad ir krities: Igaunija saglabā 76 punktus, krietni pārsniedzot vidējo ES līmeni. Savukārt Lietuva ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus – valsts visu laiku augstāko rezultātu.
Infografika: biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna".
|
|
Rezultātu uzlabošanās – pēc gadiem
“59 punkti Latvijai salīdzinājumā ar 60 punktiem pērn nekādu optimismu nedod. Analizējot iepriekšējo gadu rekomendācijas un paveikto darbu, redzam, ka trūkst sistēmiskas pieejas,” secina “Delnas” direktore Inese Tauriņa.
Latvijai nepieciešams identificēt prioritāri veicamos pasākumus un veikt spēcīgas, mērķtiecīgas reformas, lai veicinātu politisko un biznesa godaprātu un novērstu publisko līdzekļu negodīgu izmantošanu, norāda pretkorupcijas organizācijas vadītāja.
Taču “Delnas” un citu pretkorupcijas un labas pārvaldības ekspertu līdz šim sniegtās rekomendācijas nav ieviestas.
Viņa norāda: Latvijā nepieciešams identificēt prioritāri veicamos pasākumus un veikt spēcīgas, mērķtiecīgas reformas, lai veicinātu politisko un biznesa godaprātu, novērstu publisko līdzekļu negodprātīgu izmantošanu.
“Delnas” rekomendācijas
Kā norāda “Delna”, 2024. gada KUI analīze skaidri parāda, ka Latvijā cīņa ar korupciju nav notikusi.
Balstoties KUI Latvijas rezultātu analīzē, “Delna” iesaka lēmumu pieņēmējiem un atbildīgajām iestādēm paveikt līdz šim neizdarītos darbus, kā arī uzsākt jaunas iniciatīvas 2025. gadā:
- izvērtēt iepriekšējo korupcijas novēršanas un apkarošanas plānu un izstrādāt jaunu plānu, ietverot tajā stratēģisku redzējumu par korupcijas apkarošanu un sasaisti ar citām tēmām, tai skaitā ēnu ekonomikas un noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanu;
- izstrādāt pretkorupcijas atvērto datu stratēģiju. Šāda stratēģija iezīmētu skaidru redzējumu par cīņā ar korupciju izmantojamajām datu kopām, to kvalitāti un publiskās pieejamības statusu, kā arī ļautu izvairīties no situācijām, kad pēkšņi tiek apšaubīta kādas datu kopas publiskās pieejamības vajadzība un nozīme cīņā ar korupciju un noziedzīgu rīcību;
- noteikt atbildīgo iestādi, kas iedzīvinās Interešu pārstāvniecības atklātības likumu un turpmāk veicinās atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā;
- veicināt atbildīgu publisko līdzekļu kontroli un izlietojumu, sevišķi nozarēs, kurās pieaug finansējums un tiek apgūts ES finansējums;
- izskatīt Saeimā portāla manabalss.lv iniciatīvu “Par publisku revīziju Saeimas budžetam” un nodrošināt Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju. Šīs rekomendācijas izpilde sniegtu simbolisku nozīmi parlamenta atvērtībai un caurskatāmībai;
- jēgpilni izmantot un ieviest Valsts kontroles resursus, revīzijās izteiktās rekomendācijas un analīzi;
- veicināt godīgumu uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīviem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) strādā pie korupcijas risku novērtējuma un tās apkarošanas plāna izstrādes, pretkorupcijas aktivitāšu rezultāti būs jūtami vien pēc septiņiem līdz desmit gadiem, lēš “Delnas” vadītāja.
Lielāka uzmanība jāvelta aizsardzības un klimata jomām
Korupcijas risku palielināšanās dēļ turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš valsts aizsardzībai un pasākumiem saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām – jomām, kurās patlaban ieplūst nepieredzēti lieli līdzekļi.
Ir būtiski jāpalielina publisko līdzekļu izlietojuma uzraudzība, īpaši minētajās jomās, skaidro SIA “Schwenk Latvija” vides un juridiskā direktore un valdes locekle, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja un “Delnas” padomes priekšsēdētāja Evita Goša.
Liels izaugsmes potenciāls ir publisko iepirkumu centralizēšanai un to “organizētāju attālināšanai no iestādēm, kuru vajadzībām tiek veikti iepirkumi”, norāda valsts kontrolieris Edgars Korčagins. “Ir skaidrs – jo duļķaināki ūdeņi, jo vairāk tajos kaut ko var noslēpt,” pauž amatpersona. Valsts kontrole šogad plāno veikt revīziju, lai izvērtētu iespējas samazināt ēnu ekonomiku. Tā, līdzīgi kā korupcijas uztvere, Latvijā ilgstoši saglabājas nemainīgā līmenī. Līdztekus “Delna” aicina Valsts kontroli veikt arī pretkorupcijas sistēmas revīziju.
Pieaug iedzīvotāju gatavība ziņot par korupciju
Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunākā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka ik gadu pieaug iedzīvotāju gatavība ziņot par korupciju. Saskaroties ar iespējamu korupciju, 63% iedzīvotāju būtu gatavi par to ziņot. Arvien biežāk respondenti norāda, ka informētu KNAB anonīmi.
Tiesa, kā norāda I. Tauriņa, šīs aptaujas rezultātiem nav tiešas saistības ar KUI rezultātu Latvijā, jo tā aprēķināšanā tiek izmantoti citi informācijas avoti no deviņām dažādām institūcijām. Nosakot KUI, netiek ņemti vērā kopējie rādītāji, kas atspoguļoti šajos avotos, aptaujās un ekspertu atzinumos, bet tikai specifiski jautājumi par korupciju dažādos līmeņos un jomās.
2024. gadā 44% iedzīvotāju atzina, ka par iespējamu korupciju ziņotu KNAB, liecina pretkorupcijas biroja veiktā aptauja. Salīdzinājumā ar 2021. gadu šis rādītājs ir palielinājies par 10%, ko KNAB skaidro ar pieaugošu uzticību pretkorupcijas iestādei. Iedzīvotāji var informēt KNAB dažādos kanālos, tostarp anonīmi tiešsaistes platformā vai tās mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB!”, kas visiem informācijas iesniedzējiem ļauj sekot līdzi ziņu izskatīšanas virzībai.
Iedzīvotāji uzskata: lai mazinātu korupciju, vajag nodrošināt atklātāku informāciju par tām personām, kuras ietekmē lēmumu pieņemšanu, un stingrāku iepirkumu kontroli, secina KNAB. Tikmēr uzņēmēji ir pārliecināti, ka korupciju palīdzētu mazināt bargs sods pārkāpējiem, kā arī lielākas atklātības nodrošināšana.
Lai gan liela daļa sabiedrības korupciju galvenokārt saista ar noziedzīgi iegūto līdzekļu nenonākšanu valsts kasē, tās iespaids ir daudz plašāks. Kā norāda E. Goša, korupcija samazina valsts ekonomisko izaugsmi, veicina negodīgu konkurenci, paaugstina preču un pakalpojumu izmaksas, grauj uzticību valsts pārvaldei un vājina demokrātiju, kas šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir jo īpaši bīstami.
