Publikācijas pirmajā daļā “Starptautiskais ziņojums: demokrātijas stāvoklis pasliktinās. Latvijai gan kāpumi, gan kritumi” sniedzām ieskatu vispārējos secinājumos par demokrātijas situāciju pasaulē un Latvijā. Raksta turpinājumā aplūkosim, kā situācija starptautisko demokrātijas pētnieku vērtējumā pēdējo 20 gadu laikā ir mainījusies Baltijas valstīs.
Par ziņojumu
Starptautiskais pētījums, kurā padziļināti tiek sekots līdzi demokrātijas un tiesiskuma attīstības tendencēm lielākajā daļā pasaules valstu, tiek veikts kopš 1975. gada, savukārt Baltijas valstīs – kopš 1991. gada –, kad tās atjaunoja savu neatkarību no padomju okupācijas varas.
Pētījumā tiek analizēta situācija četrās demokrātijas jomās, proti, tiesībās, likuma varā, sabiedrības pārstāvībā un līdzdalībā, katrai piešķirot novērtējumu skalā no 0 līdz 1. Ja valsts rādītājs kādā no demokrātijas jomām pārsniedz 0,7 punktu slieksni, tiek pieņemts, ka tās sniegums vērtējams kā “augsts”. Turpretī, ja vērtējums ir starp 0,4 un 0,7, tad demokrātijas situācija attiecīgajā jomā tiek uzskatīta par “vidēju”. Ja rādītājs nepārsniedz 0,4 punktus, attīstības līmenis konkrētajā jomā tiek vērtēts kā “zems”.
Likuma vara
Kopš neatkarības atjaunošanas Baltijas valstu demokrātijas rādītāji ir ievērojami auguši.
Likuma varas jomā ziņojumā tiek vērtēts korupcijas līmenis, tiesu neatkarība, izpildvaras paredzamība, personu tiesību aizsardzība un drošība. Ja 1991. gadā Latvijas rādītājs likuma varas jomā bija 0,62 punkti, tad 2024. gadā – 0,82 punkti –, kas pērn ļāvis tai ieņemt 13. vietu pasaulē.
Līdzīgu tendenci, tiesa, ar mainīgām sekmēm demokrātijas attīstībā pētnieki konstatējuši arī Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, likuma varas jomā Lietuvai starptautisko pētnieku ieskatā veicies sliktāk nekā pārējām Baltijas valstīm, turklāt vērtējuma līknei pēdējos desmit gados ir pat lejupejoša tendence.
Aizvadītajā gadā Lietuvas sniegums šajā segmentā novērtēts ar 0,66 punktiem, kas kaimiņvalsti ierindo 32. vietā pasaulē. Savukārt Igaunija likuma varas jomā ieņem augsto sesto vietu aiz Dānijas, Vācijas, Šveices, Luksemburgas un Austrālijas.
|
|
Tiesības
Vērtējot situāciju tiesību jomā, ziņojumā par demokrātijas stāvokli tiek ņemtas vērā pilsoniskās brīvības (vārda, preses, pulcēšanās, pārvietošanās, ticības brīvība), politiskā vienlīdzība, pieeja taisnīgai tiesai, minimālais sociālais nodrošinājums.
Arī tiesību jomā ziņojuma sastādītāju ieskatā Latvija apsteidz Lietuvu un Igauniju, ar 0,84 punktiem ierindojoties 12. vietā pasaulē (1991. gadā situācija Latvijā kā sliktākā Baltijā tika novērtēta ar 0,62 punktiem).
Tomēr neatpaliek arī Igaunija, ieņemot 15. vietu (0,82 punkti), un Lietuva, kas ar 0,8 punktiem ierindojas 16. vietā.
|
|
Līdzdalība
Analizējot situāciju līdzdalības jomā, pētījumā tiek vērtēta pilsoniskā sabiedrība, līdzdalības iespējas un aktivitāte vēlēšanās.
Gan 90. gadu sākumā, gan pašreiz no pētījumā vērtētajām četrām jomām Latvijai vājākie rezultāti ir demokrātiskajās norisēs – pārstāvībā un līdzdalībā. Pēdējā pat fiksēts kritums, zemāko līmeni, tas ir, 0,52 punktus, sasniedzot jau pēc neatkarības atjaunošanas 1992.–1994. gadā (šobrīd – 0,7 punkti un 34. vieta pasaulē).
Igaunija līdzdalības jomā ierindojas 22. vietā ar 0,74 punktiem, bet Lietuva arī minētajā rādītājā nesasniedz 0,7 punktu slieksni un ar 0,68 punktiem atrodas 41. vietā pasaulē.
Latvijas gadījumā 0,7 punktus pārsniedza tikai pilsoniskās sabiedrības novērtējums, pārējās jomās situācija vērtēta kā “vidēja”.
|
|
Pārstāvība
Viszemākais rezultāts valstu konkurencē Latvijai patlaban ir pārstāvības jomā, kur tā ar 0,75 punktiem pērn ieņēma 41. vietu (1991. gadā konkrēto demokrātijas jomu pētnieki Latvijā bija novērtējuši ar 0,51 punktu).
Vērtējot situāciju pārstāvības jomā, pētījumā tiek pievērsta uzmanība vēlēšanu tiesībām un to norisei, politisko partiju brīvībai, vietējās demokrātijas kvalitātei, parlamenta efektivitātei, demokrātiski ievēlētas valdības esamībai valstī.
No iepriekš minētā Latvijai visos aspektos vērtējums pārsniedz 0,7 punktus, izņemot vienu, proti, parlamenta efektivitāte novērtēta kā “vidēja”.
Demokrātijas kvalitāti pārstāvības jomā Lietuvā un Igaunijā starptautiskie eksperti novērtējuši krietni augstāk. Ar 0,85 punktiem šajā segmentā Igaunija noslēdz pasaules attīstītāko valstu desmitnieku, turpretī Lietuva ar 0,8 punktiem ierindojas 24. vietā.
|
|
Kam ziņojuma autori pievērsa uzmanību
- Latvija
Ieskatoties Starptautiskā demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūta sagatavotajās valstu demokrātijas “vizītkartēs”, redzams, ka Baltijas valstis globālā mērogā tiek ierindotas augsti attīstīto demokrātiju vidū, par kādām šī pētījuma kontekstā tiek uzskatītas 25% valstu.
Latvija uzrādījusi minētajām valstīm līdzvērtīgu sniegumu gandrīz visos rādītājos, izņemot vispārējo vēlēšanu tiesību, līdzdalības vēlēšanās un pilsoniskās līdzdalības jomās.
Situācijas novērtējumā ņemts vērā Latvijas vēsturiskais konteksts un salīdzinoši lielā etnisko krievu, ukraiņu un baltkrievu minoritāte. Secināts, ka Latvijas centieni stiprināt latviešu valodu un nacionālo identitāti nav akceptēti daļā krievu valodā runājošās populācijas, kuras pārstāvji lielākoties ieceļojuši padomju okupācijas laikā. Sabiedrības sašķeltību vēl vairāk veicinājis Krievijas iebrukums Ukrainā un tā rezultātā aktualizētie vēsturiskās atmiņas jautājumi.
Situācijas apskatā norādīts, ka demokrātiju Latvijā vājina zemā aktivitāte vēlēšanās un sabiedrības neuzticēšanās valdībai, ko ietekmējuši korupcijas publiskajos iepirkumos un naudas atmazgāšanas banku sektorā skandāli. Vienlaikus atzīts, ka sabiedriskā doma tiek pakļauta informatīvu manipulāciju kampaņu, kas nāk no ārvalstīm, ietekmei, taču valdība ir atbilstoši reaģējusi, piemēram, ieviešot kriminālatbildību par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu priekšvēlēšanu laikā.
Atzinīgi novērtēta situācija dzimumu līdztiesības jomā. Kā labās prakses piemēri minēti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika pastiprināti sodi par vardarbību ģimenē, Stambulas konvencijas ratifikācija, partnerības institūta ieviešana, kas pieļauj viendzimuma attiecību juridisku reģistrāciju. Vienlaikus uzsvērts, ka Latvijā mazāk atalgotus darbus galvenokārt veic sievietes un pastāv seksuālo minoritāšu diskriminācija.
- Lietuva
Starptautiskā demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūta apkopojumā par demokrātijas stāvokli Lietuvā uzmanība vērsta iepriekšējos gados piedzīvotajam emigrācijas vilnim un katoļu baznīcas lielajai ietekmei. Neraugoties uz salīdzinoši augstu politisko stabilitāti (būtiski pieminēt, ka Lietuvas sabiedrība ir etniski homogēna – lielākās etniskās minoritātes ir poļi (6,5%) un krievi (5%)), uzticēšanās līmenis politiskajām partijām ir zems, kas savukārt rezultējas vēlētāju pieaugošā apātijā, ko pētnieku ieskatā ietekmējuši korupcijas un naudas izšķērdēšanas skandāli.
Lietuvā nav atzītas viendzimuma laulības un ir izplatīta seksuālo minoritāšu diskriminācija, secināts apkopojumā. Vienlaikus tajā akcentēts nesenais Lietuvas Konstitucionālās tiesas lēmums atzīt viendzimuma attiecību noregulējuma neiekļaušanu civilajā kodeksā par antikonstitucionālu.
Ziņojumā par demokrātijas stāvokli akcentēts, ka svarīgi ir gaidāmie Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi par migrantu iespējamo atgrūšanu Latvijā un Lietuvā (arī Polijā) pie Baltkrievijas robežas. Minētais var radīt nozīmīgus juridiskus precedentus saistībā ar instrumentalizētas migrācijas ietekmi uz cilvēktiesībām, pausts ziņojumā.
- Igaunija
Informācijas apkopojumā par Igauniju kā viens no valsts veiksmīgās attīstības stūrakmeņiem pēc neatkarības atjaunošanas izcelti ekonomikas digitalizācija un ieguldījumi cilvēku izaugsmē, tai skaitā integrējot mākslīgā intelekta rīkus izglītības sistēmā. Tomēr uz inovācijām tendētajai Igaunijas valdībai nav izdevies izvairīties no ekonomiskās nevienlīdzības, kas arvien turpina pieaugt, secinājuši starptautiskie demokrātijas pētnieki.
Publiskā sektora digitalizācija veicinājusi caurskatāmu un efektīvu valsts pārvaldību un mazinājusi korupciju, taču arī Igaunijas sabiedrība no tās nav bijusi pasargāta, īpaši pēdējā laikā. Apskatā uzsvērts, ka, piemēram, nesenais tirgošanās ar ietekmi skandāls Centra partijā ir sabiedrībā sējis šaubas par augsta līmeņa korupciju.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā ir liela krievu valodā runājošo minoritāte un ar to saistītās problēmas. Vienlaikus norādīts, ka Krievijas agresija Ukrainā neatstāja būtisku ietekmi uz starpetniskajām attiecībām Igaunijā, kā vienu no iemesliem minot politisko partiju, kurām ir liels krievvalodīgo vēlētāju atbalsts, regulāru iekļaušanu valdības koalīcijā. Tāpat apkopojumā vērsta uzmanība, ka Igaunija nule pieņēmusi konstitucionālos grozījumus, kas turpmāk liegs trešo valstu pilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Nepilsoņiem Igaunijā vēl būs ļauts balsot tajās pašvaldību vēlēšanās, kas plānotas šī gada oktobrī, bet pēc tam tiks dots laiks naturalizēties.
