Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Pagājušajā gadā stājās spēkā prasība vienlaicīgi ar elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm veikt arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru. Iedzīvotājiem joprojām ir jautājumi, uz kuriem nav rastas atbildes. LV portāls skaidro, kas ir elektroinstalācijas pārbaude, cik bieži tā ir jāveic, kas var veikt elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru un ar kādām izmaksām jārēķinās privātpersonām.
Prasība par elektroinstalācijas pārbaudi nav jauna. Kā norāda Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests (VUGD), tā ir spēkā kopš 1965. gada.
Kas ir mainījies? Ugunsdrošības noteikumu 58. punkts, kas stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī, nosaka, ka elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāte, piemēram, nozarkārbā, elektrosadales skapī (sadalnē), aizsargierīču uzstādīšanas vietās, ir jāpārbauda ar termokameru. Šo pārbaudi veic reizē ar elektroinstalācijas pārbaudi, un to veic kvalificēti speciālisti.
SIA “FN-SERVISS” Pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Natālija Sokolova papildus vērš uzmanību, ka atbilstoši minēto noteikumu prasībām ir mainījušies arī pārbaudes akti un informācija tajos, kas par veikto elektroinstalācijas pārbaudi un pārbaudi ar termokameru ir jāsniedz. Veidlapu ar izmaiņām var meklēt Ugunsdrošības noteikumu 6. un 7. pielikumā.
Ugunsdrošības noteikumu izpratnē elektroinstalācija ir elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju lietotāja elektroietaisēs no elektroietaišu piederības robežas līdz elektroierīcei.
Savukārt elektroinstalācijas pārbaude ir pasākumu kopums, kas ļauj saprast, vai elektroierīce ir vai nav droši ekspluatējama. “Elektroinstalācijai ir jāatbilst tehniskā projekta risinājumam, tā jāuztur darba kārtībā un jāekspluatē atbilstoši elektroinstalācijas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām ugunsdrošības prasībām,” skaidro VUGD.
VUGD atgādina, ka no 2016. gada 1. septembra, stājoties spēkā jaunajiem Ugunsdrošības noteikumiem, ir mainīts elektroinstalācijas, arī zemējuma un zibens aizsardzības ierīces, pārbaudes biežums.
Ja iepriekš pārbaudi veica reizi sešos gados, tad tagad Ugunsdrošības noteikumu 56. punkts paredz, ka elektroinstalācijas pārbaudi veic reizi 10 gados, bet, ja objektā vai teritorijā ir sprādzienbīstama vide, – reizi divos gados, ķīmiski agresīva vide – reizi gadā.
Kā norāda VUGD, pārbaudi no elektroierīces uzstādīšanas brīža veic sertificēts speciālists, savukārt, ja tā nav veikta nekad, pārbaude jāveic nekavējoties.
Elektroinstalācijas pārbaude ir jānodrošina visos objektos, arī dzīvojamo māju koplietošanas daļās un pašos dzīvokļos.
“Elektroinstalācijas pārbaudi dzīvojamās mājas koplietošanas daļās nodrošina daudzdzīvokļu objekta atbildīgā persona jeb pārvaldnieks, savukārt dzīvokļos – tā īpašnieks vai cits lietotājs, ja to paredz līgums,” stāsta VUGD. Tas nozīmē, ka atbildīgā persona pati var izvēlēties uzņēmumu vai sertificētu speciālistu, kas attiecīgajā objektā veiks elektroinstalācijas pārbaudi.
Gan elektroinstalācijas pārbaudi, gan elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru var veikt persona, kura atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.1041 prasībām ir saņēmusi attiecīgu apmācību un ieguvusi pielaidi attiecīgai elektrodrošības grupai.
VUGD skaidro, ka apmācības saņemšanu un pielaides iegūšanu apliecina atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 3. pielikumam personai izsniegta apliecība. Tāpat pārbaudi drīkst veikt persona, kas attiecīgi ir apmācīta un sertificēta Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijā vai Latvijas Elektriķu brālībā.
Elektrotehnisko izstrādājumu un aprīkojuma izolācijas pretestības mērījumi ir jāveic pēc to izgatavošanas, uzstādīšanas, kā arī ekspluatācijas procesā. N. Sokolova stāsta, ka pēc elektromērījumiem (zemējuma pretestības mērījumi, izolācijas pretestības mērījumi, zibens aizsardzības mērījumi) objektos kvalificēti speciālisti sagatavo rakstisku slēdzienu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
“Zemējums ir tehniskās ierīces vai objekta elektrisks savienojums ar zemējumietaisi,” turpina N. Sokolova, papildinot, ka zemējuma pretestības mērījumi tiek veikti ar profesionāla aprīkojuma palīdzību un pārbaudes laikā jāveic sekojošais:
Savukārt izolācijas pretestības mērījumi ļauj precīzi noteikt elektrisko vadu, kabeļu un elektriskā aprīkojuma izolācijas tehnisko stāvokli, tādējādi nodrošinot elektriskā aprīkojuma aizsardzību no īssavienojuma. Kā norāda N. Sokolova, tieši šo mērījumu laikā tiek veikta elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude ar termokameru, par ko aizpilda pārbaudes aktu.
“Prasība par elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ir ieviesta ar mērķi veikt noslogotas elektroinstalācijas pārbaudi, jo tās laikā var konstatēt kontaktsavienojuma drošību un kvalitāti, piemēram, vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst) un vai tas ir pareizi izbūvēts (nerada bīstamu pārejas pretestību),” skaidro VUGD.
Termokamerai Ugunsdrošības noteikumos nav noteiktas specifiskas prasības. Taču, kā norāda VUGD, tai jāspēj identificēt jeb vizualizēt paaugstinātu siltuma avotu elektroinstalācijā, nozarkārbā, elektrosadales skapī un citviet, kā arī jābūt ar CE marķējumu un ekspluatācijas instrukciju valsts valodā.
VUGD uzsver, ka jābūt iespējai termokameras veidoto attēlu izdrukāt. Līdz ar to, kad elektroinstalācijas pārbaudes veikšanai objektā ir pieaicināts pakalpojuma sniedzējs, jāpārliecinās, vai viņa rīcībā esošā termokamera spēs nodrošināt iepriekš minēto attēlu izdruku.
Kā stāsta N. Sokolova, elektroinstalācijas pārbaudes ar termokameru izmaksas privātpersonām, pēc uzņēmuma veiktajiem vidējiem aprēķiniem, ir apmēram 100–200 eiro. Viņa vērš uzmanību, ka aprēķini ir veikti, balstoties uz atsevišķiem klientu pieprasījumiem. Tāpat viņa norāda, ka juridiskām personām pakalpojuma cenas ir augstākas: “Vienīgais izmaksu algoritms ir darba apjoms, kas jāveic sertificētam elektriķim.”
Publiski ir izskanējis viedoklis, ka, daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju kopsapulcē nolemjot pārbaudi veikt uzreiz visiem dzīvokļiem, pakalpojums ir lētāks. N. Sokolova skaidro, ka apgalvojumam ir pamats, jo lielāku darba apjomu vienmēr ir iespējams efektivizēt. Šajā gadījumā var ietaupīt uz meistara mērojamo ceļu un tajā pavadīto laiku līdz objektam, kā arī uz to, ka savienojumi, kas jāpārbauda, ir vienojoši visai daudzdzīvokļu mājai.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) sekretāre Sandija Šaicāne skaidro, ka elektroinstalācijas pārbaudes izpildes pieprasījums ir katra apdrošinātāja konceptuāls lēmums, taču praksē, slēdzot polisi, elektroinstalācijas pretestības mērījuma aktu neprasa.
Pašlaik daudzas kompānijas uz fiziskām personām šo prasību neattiecina. “Pat ja iemesls ir bijis elektroinstalācijas bojājums, neskaitot ļaunprātīgu nolaidību, piemēram, drošinātāja vietā iebāztu naglu, apdrošinātāji atlīdzību izmaksā,” apgalvo S. Šaicāne. Pārbaužu aktus par elektroizolācijas pretestības mērījumiem apdrošināšanas gadījumā ir nepieciešams uzrādīt tikai juridiskām personām.
Vienlaikus S. Šaicāne uzsver, ka ar laiku apdrošinātāju skaits, kas pievērsīs uzmanību jauno Ugunsdrošības noteikumu normu izpildei, visticamāk, augs.
VUGD ugunsdrošības uzraudzību valstī organizē, veicot plānotās un neplānotās pārbaudes, izskatot iedzīvotāju iesniegumus, kā arī veicot citus pasākumus. “Prioritāri pārbaudes veic tajos mājokļos, par kuriem ir saņemti iesniegumi vai sūdzības vai kuros ir notikuši ugunsgrēki,” stāsta VUGD.
Iespēju robežās dienests arī turpmāk apsekos dzīvojamo sektoru – pārbaudīs ne tikai elektroinstalācijas pārbaudes akta esamību, bet arī pārējo ugunsdrošības prasību ievērošanu mājokļos un koplietošanas telpās. VUGD vērš uzmanību, ka “dzīvojamā sektora pārbaudes nav nekas jauns, tās jau notiek katru gadu un notiks arī turpmāk”.
