FOTO: Rīgas dome (Flickr).
3. jūlijā spēkā stājas izmaiņas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paredz, ka no 2027. gada 1. janvāra patvertņu izbūve būs obligāta daudzām jauniecerētām ēkām. Tāpat noteikts, ka pašvaldībām ir tiesības piedalīties patvertņu izbūvē, izveidē vai aprīkošanā, tai skaitā ēkās un telpās, kas pieder privātpersonām.
Ar grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā nostiprināts iedzīvotāju aizsardzības veids – patveršanās patvertnēs –, lai nodrošinātu aizsardzību no bīstamiem faktoriem vai mazinātu to ietekmi katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
Ģeopolitiskā situācija un militārie konflikti pēdējo gadu laikā, it īpaši ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā, prasa pievērst papildu vērību jautājumiem, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma laikā, tostarp jautājumiem par patvertņu izveidošanu ēku pagrabstāvos vai pazemes stāvos, kā arī jaunu patvertņu būvēšanu, norādīts likumprojekta anotācijā. Līdz šim nebija spēkā esoša normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apsekojis vairāk nekā 4710 objektus visā Latvijā un secinājis, ka 394 objekti atbilst patvertņu prasībām, savukārt 1200 daļēji atbilst šādām prasībām, informē Saeimas Preses dienests.
Vēl ar likuma grozījumiem paredzētas šādas izmaiņas:
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likuma 1. pants papildināts ar patvertnes definīciju. Tā ir būve vai tās daļa, kas paredzēta cilvēku aizsardzībai no bīstamiem faktoriem, kuri rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
Papildinot likumu ar jaunu 7.1 pantu, noteikts, ka patvertnes iedala šādās kategorijās:
Saskaņā ar likuma grozījumiem I kategorijas patvertne jāizbūvē tad, ja tiek būvēts jauns A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras objekts, kurā ikdienā paredzēts pastāvīgi uzturēties personālam.
Savukārt II kategorijas patvertne būs jāizbūvē tad, ja tiks būvēti šādi jauni objekti:
Likuma prasība par patvertnes izbūvi neattiecas uz būvprojektiem, kuri līdz 2027. gada 1. janvārim ir noteiktā kārtībā saskaņoti (akceptēti) vai iesniegti saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas.
Savukārt tāda objekta īpašnieks, uz kuru neattieksies obligātās prasības, patvertni varēs ierīkot brīvprātīgi.
Likumā arī noteikts: atjaunojot vai pārbūvējot būves ar patvertni, tai skaitā mainot būves lietošanas veidu, patvertne būs jāsaglabā.
Ministru kabinetam līdz 2025. gada 30. septembrim būs jānosaka kārtība, kādā pielāgota būve vai tās daļa atzīstama par patvertni un kā jāpārbauda patvertnes, kā arī jāizstrādā civilās aizsardzības zīmju sarakstu un izvietošanas prasības.
Īpašniekam būs jāuztur patvertne, lai katastrofas, tās draudu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā cilvēki šo patvertni varētu izmantot.
Grozījumi likumā noteic, ka pašvaldībām būs jāuztur informācija par savā administratīvajā teritorijā izvietotajām patvertnēm.
Vēl likumā noteikts, ka pašvaldībai arī būs tiesības piedalīties patvertņu izbūvē, izveidē vai aprīkošanā, tai skaitā ēkās un telpās, kas pieder privātpersonām. Pašvaldības domei būs jāizdod saistošie noteikumi, kuros noteiks gadījumus, kad pašvaldība piešķir personām atbalstu patvertņu izbūvei, izveidei vai aprīkošanai, un kārtību, kādā tiek piešķirts šis atbalsts.
Pašvaldības domes pilnvarota pašvaldības institūcija, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu un izvērtējot patvertņu pieejamību, varēs pieņemt lēmumu par atbrīvojumu no noteiktā pienākuma izbūvēt patvertni, ja pastāvēs vismaz viens no šādiem apstākļiem:
Pašvaldības domes pilnvarota pašvaldības institūcija, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu un izvērtējot patvertņu pieejamību, varēs pieņemt lēmumu par atļauju būvēt divām vai vairākām ēkām kopīgu patvertni, ja tā neatradīsies tālāk par 300 metriem no katras attiecīgās ēkas.
Ņemot vērā pēdējo vētru sekas un pašvaldību pieredzi, likuma grozījumi noteic, ka pašvaldības varēs organizēt vides sakārtošanas pasākumus ne tikai publiskajā ārtelpā, bet arī fiziskās personas nekustamajā īpašumā. Šo pasākumu kārtību pašvaldības noteiks savos saistošajos noteikumos.
Tas nepieciešams, lai pašvaldība varētu sniegt atbalstu iedzīvotājiem, jo ne visos gadījumos nekustamā īpašuma īpašnieks saviem spēkiem var nodrošināt nolauzto koku sazāģēšanu un savākšanu.
