FOTO: Lita Millere, LETA.
25. jūlijā stājas spēkā patvertņu būvnormatīvs LBN 210-25, kas nosaka vispārīgās prasības patvertnēm, kā arī prasības patvertnēm, kuras paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, šķembām, jonizējošā starojuma, ķīmiskajām kaujas vielām un radioaktīvajiem putekļiem.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 451 “Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-25” ir izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 3. punktu. To mērķis ir noteikt tehniskās prasības patvertnēm, kuras būtu izmantojamas drošam cilvēku patvērumam militārā uzbrukuma gadījumā un kurās būtu nodrošināta nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēki varētu uzturēties patvertnē arī ilgstoši, norādīts likumprojekta anotācijā.
LV portāls jau rakstīja, ka 3. jūlijā stājās spēkā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, un tajos ietvertas prasības patvertnēm, tās sadalot trīs kategorijās. Ņemot vērā, ka līdz šim patvertnes Latvijas normatīvajos aktos netika regulētas, jauns normatīvais ietvars bija jāparedz arī to būvniecībai, skaidro Ekonomikas ministrija (EM).
|
Plašāk par tēmu >> |
Anotācijā norādīts, ka būvnormatīvs neparedz pienākumu patvertni kādā ēkā izvietot tikai un vienīgi pazemes stāvā vai pagrabstāvā. Patvertni var izvietot arī, piemēram, otrajā un trešajā stāvā, nosakot atbilstošus alternatīvos risinājumus un nodrošinot atbilstošu būvkonstrukciju noturību no ēkas pamatiem līdz patvertnei.
Noteikumu II nodaļā ir noteiktas vispārīgās prasības patvertnēm. Piemēram, patvertnē jābūt vismaz vienai avārijas izejai un vismaz vienai patvertnes izejai jānodrošina vides pieejamība.
Lai patvertni varētu izmantot nepārtraukti 12 stundas, patvertnes telpās jāuzstāda aprīkojums, kas nodrošina, ka oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācija gaisā nepārsniedz 2000 miljondaļu (ppm) un temperatūra nav zemāka par +10 °C.
Tāpat patvertnē jānodrošina iespēja uzglabāt ne mazāk kā piecus litrus dzeramā ūdens uz vienu cilvēku un tajā jābūt izvietotai tualetei.
Patvertnes tuvumā (rādiusā līdz 100 metriem) nedrīkst atrasties sprādzienbīstamas būves un virszemes rezervuāri sprādzienbīstama šķidruma glabāšanai ar tilpumu virs desmit kubikmetriem (m3).
Patvertnes platībai, neierēķinot tehnisko telpu platību, ir jābūt ne mazākai kā 0,75 kvadrātmetri (m2) uz vienu būves lietotāju.
Patvertnes griestu minimālais brīvais augstums ir divi metri.
Noteikumu III nodaļā noteiktas prasības patvertnēm, kas paredzētas aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un šķembām. Tajā norādītas papildu prasības slodžu, spiediena un trieciena izturībai ārējām norobežojošajām konstrukcijām, izejas pārsegumiem, durvīm, durvju ailu konstrukcijām u. tml.
Savukārt IV nodaļā uzskaitīti kritēriji patvertnēm, kas paredzētas aizsardzībai no ķīmiskajām kaujas vielām, jonizējošā starojuma un radioaktīvajiem putekļiem. Piemēram, jābūt ierīkotai pirmās palīdzības telpai, ieejas slūžu telpai u. tml.
Prasība būvēt patvertnes attieksies tikai uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā norādīto jaunu ēku būvniecību, un tā stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Būvniecības iecerēm, kas iesniegtas būvvaldē līdz 2026. gada 31. decembrim, šī prasība nebūs saistoša. Taču normatīvais regulējums neliedz brīvprātīgi jau šobrīd izbūvēt patvertni saskaņā ar būvnormatīva prasībām.
Tā kā jaunais būvnormatīvs nosaka minimālās tehniskās prasības patvertnēm un radīs nepieciešamību būvniecības iecerēs paredzēt jaunus risinājumus, tas radīs papildu izmaksas, anotācijā atzīst EM. Piemēram, piecu stāvu ēkas gadījumā konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par 10%. Pārējiem būvniecības procesa dalībniekiem regulējuma izmaiņas neradīs papildu izmaksas.
Būvnormatīvs izstrādāts, balstoties uz Somijas pieredzi, ciešā sadarbībā ar Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Latvijas Būvinženieru savienību un Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansi.
