FOTO: Freepik.
No 1. septembra vispārizglītojošajās skolās gaidāma jauna skolēnu vērtēšanas sistēma, ar kuru tiks ievērojami mainīta līdzšinējā kārtība un arī mācīšanās tradīcija. Šajā publikācijā sniedzam ieskatu būtiskākajās izmaiņās un skaidrojam, kāds ir to ieviešanas mērķis.
Jaunā pieeja skolēnu vērtēšanā noteikta ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” un noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.
Grozījumu anotācijā norādīts, ka pastāvošā vērtēšanas sistēma ļauj izglītības iestādēm veidot savus risinājumus, kas nereti rada atšķirīgu izpratni un ietekmē bērna iegūtos summatīvos vērtējumus dažādās izglītības iestādēs.
Kā apliecinājumu tam, ka šī brīža vērtēšanas kārtība tendēta neobjektīvi atspoguļot skolēna zināšanas un prasmes, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē 27. februārī Rīgas 72. vidusskolas direktors, Izglītības un zinātnes ministrijas pieaicinātais eksperts Pāvels Pestovs minēja matemātikas eksāmena 9. klasei rezultātus aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar skolēnu gada atzīmi attiecīgajā mācību priekšmetā.
Dati ataino, ka, piemēram, no tiem skolēniem, kuriem gada atzīme matemātikā bija četras balles, lielākā daļa eksāmenu nokārtoja 20–29% robežās (959 skolēni), mazliet mazāk (920 skolēnu) 10–19% robežās. Jāpiebilst, ka pieci skolēni, kam gada atzīme matemātikā bija četras balles, eksāmenu nokārtoja 80–89% robežās, savukārt viens skolēns saņēma vērtējumu 90–100% robežās.
Pamatots ir secinājums, ka šajā gadījumā gada atzīme “četri” ne vienmēr atspoguļo patieso skolēna zināšanu līmeni. Tā nevajadzētu būt.
Iecerēts, ka jaunais izstrādātais risinājums nostiprinās vienotu pieeju vērtēšanā, lai iegūtā atzīme būtu objektīvi salīdzināma visā izglītības sistēmā. Grozījumu anotācijā pausts, ka tādējādi ikvienam bērnam tiks nodrošināta objektīvi salīdzināma izpratne tieši par viņa sniegumu summatīvajā vērtēšanas sistēmā.
Plānots, ka izmaiņas vērtēšanas pieejā palīdzēs nostiprināt principus, kas attīsta bērna motivāciju un atbildību par paveikto, t. sk. izpratni par to, kā viņa sniegums tiks vērtēts, ļaujot pilntiesīgi piedalīties mācību procesā.
Lai ar grozījumiem tiktu sasniegti izvirzītie mērķi, noteikts, ka vispārējā izglītībā viens no mācību snieguma vērtēšanas principiem cita starpā būs objektivitātes princips. Tas nozīmē, ka mācību snieguma vērtējumam būs jāataino skolēna sniegums vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus.
Kā Saeimas komisijas sēdē paskaidroja VISC vecākais eksperts P. Pestovs, minētās izmaiņas ieviestas, reaģējot uz praksi vērtējumā ņemt vērā arī skolēna uzvedību, attieksmi un darbu stundās.
Vienlaikus tas nenozīmē, ka turpmāk izglītības iestādēs netiks vērtēta skolēnu uzvedība.
Grozījumos iestrādāts punkts, kas noteic, ka izglītības iestāde papildus mācību snieguma vērtēšanai varēs novērtēt arī skolēna mācīšanās ieradumus un attieksmi.
Ja skola lems vērtēt arī skolēnu uzvedību, tai jāizstrādā veids, kā tiks komunicēts par uzvedības jautājumiem, komisijas sēdē sacīja P. Pestovs.
Tāpat grozījumi paredz, ka no nākamā mācību gada pedagogs, izliekot gada atzīmi, būs tiesīgs piešķirt lielāku nozīmi atsevišķām atzīmēm, līdz ar to gaidāms, ka gada vērtējumu ne vienmēr veidos vidējā aritmētiskā aprēķins.
“Šī iespēja realizējama gadījumā, kad skolotājam ir skaidrs, kāpēc viena atzīme ir nozīmīgāka par otru,” izmaiņu būtību pamatoja P. Pestovs.
VISC vecākais eksperts norādīja, ka princips akcentēt atsevišķas atzīmes noder mācību priekšmetos, kuros zināšanas tiek attīstītas ilgtermiņā.
Viņš paskaidroja: ja, piemēram, skolēns mācību gada sākumā angļu valodā saņem četras balles, bet gadu noslēdz ar astoņām ballēm, šādā gadījumā vidējā aritmētiskā aprēķins objektīvi neatspoguļo mācību gadā sasniegto progresu, tāpēc, aprēķinot gada atzīmi, pareizāk būtu lielāku uzsvaru likt iegūtajām astoņām ballēm.
Konkrētā pieeja vidējās atzīmes aprēķinam nebūšot obligāta, taču kā prasība pedagogiem tiks noteikts mācību gada sākumā informēt audzēkņus par gala atzīmes aprēķina veidu.
Grozītajos MK noteikumos stingrāk noteikts, ka skolēniem ir iespēja demonstrēt zināšanas desmit ballu skalā.
Šāds nosacījums, kā informēja VISC vecākais eksperts, ieviests, atsaucoties uz gadījumiem, ka pedagogi pārbaudes darbos noteikuši citu maksimālo atzīmi, argumentējot, piemēram, ar to, ka desmit ballu zināšanas var būt tikai skolotājam.
Līdz ar to turpmāk pedagogiem pārbaudes darbos būs jāietver atšķirīgas sarežģītības uzdevumi, lai katrs bērns varētu demonstrēt savas zināšanas vērtējumā no 1 līdz 10.
Lai novērstu situāciju, ka starp skolām un pat klasēm atšķiras pielietotie intervāli, izliekot atzīmi, grozījumos nostiprināta vienota pieeja vērtējuma izteikšanai.
Noteikts, ka snieguma līmenim “sācis apgūt” atbilst 1–4 balles vai 0–40%, līmenim “turpina apgūt” 5–6 balles vai 41–66%, līmenim “apguvis” 7–8 balles vai 67–86%, savukārt līmenim “apguvis padziļināti” 9–10 balles vai 87–100%.
Stājoties spēkā grozījumiem, paredzēts, ka formatīvie vērtējumi jeb vērtējumi, kas saņemti temata apgūšanas laikā, netiks ņemti vērā, izliekot skolēnam gada atzīmi.
Formatīvo vērtējumu vienīgā funkcija būs norādīt gan skolēnam, gan pedagogam, vai mācītā viela tiek izprasta.
Kā vēstīts MK noteikumu grozījumos, formatīvo vērtēšanu īsteno pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu audzēknim, plānotu un uzlabotu mācīšanu, un skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu.
Turpretī temata beigās, kārtojot pārbaudes darbu, tiks pielietota summatīvā vērtēšana, kuras rezultāts ietekmēs skolēna gada atzīmi konkrētajā mācību priekšmetā.
Ar grozījumiem tiek precizēts, ka skolēna snieguma summatīvo vērtējumu neietekmē arī vērtējumi diagnosticējošajos un monitoringa darbos.
Grozījumi paredz, ka no 1. septembra pedagogam jānodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja viņam nav bijis izdevības objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā uz konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai ja skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu.
Tas nozīmē, ka no nākamā gada skolēniem vispārizglītojošajās skolās vairs nebūs iespējas pārrakstīt katru pārbaudes darbu, kurā iegūtais vērtējums bija nepietiekams vai neapmierināja, bet tā vietā mācību gada izskaņā varēs kārtot kombinēto pārbaudes darbu par visu mācību gada vielu, tādējādi pierādot progresu vielas apguvē un saņemot labāku atzīmi.
Jāpiebilst, ka minētais jauninājums ir izraisījis plašāku sabiedrības uzmanību un portālā Manabalss.lv tikusi iekļauta iniciatīva “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi”, par kuru dažu nedēļu laikā ir parakstījušies vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju.
Plašāk publikācijas turpinājumā.
Attiecīgo noteikumu ieviešana vispārizglītojošajās skolās bija paredzēta jau 2023./2024. mācību gadā, tomēr tika konstatēts, ka nepieciešams papildu laiks vērtēšanas ieradumu maiņai. Pārceļot izmaiņu ieviešanu par vienu mācību gadu, tika noteikts, ka skolas pēc brīvprātības principa var sākt pielietot grozījumos noteikto kārtību arī pirms 2024. gada 1. septembra. Dažas skolas šo iespēju izmantoja.
