NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
04. janvārī, 2024
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Izglītība
11
11

Izmaiņas izglītības jomā 2024. gadā

FOTO: Freepik.

Jaunais gads izglītības sistēmā sācies ar vairākām izmaiņām. Stājušās spēkā jaunas normas, kā arī tiks turpināts jau iesāktais.

Atalgojums

  • Palielināsies pedagogu darba samaksa, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs

No 2024. gada 1. janvāra ir spēkā grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, ar ko zemākā pedagogu mēneša darba algas likme tiek paaugstināta par 12,2% – no 1224 līdz 1374 eiro par 36 stundu darba slodzi nedēļā.

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” mērķis ir nodrošināt, ka ikviena vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. 

Iecerēts, ka jaunais modelis nodrošinās gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu atalgojumu, veicinot skolas autonomiju un nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti.

Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogiem zemākās mēneša darba algas likmes pieaugums ir noteikts par 23,1% – no 1240 līdz 1526 eiro par 40 stundu darba slodzi nedēļā. To paredz decembrī valdībā apstiprinātais grozījums Ministru kabineta 2023. gada rīkojumā Nr. 226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim”.

Tādējādi tiek izpildīts Satversmes tiesas lēmums par pirmsskolas pedagogu zemākās algas likmes izlīdzināšanu ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi.

Tāpat palielinātas zemākās mēneša darba algas likmes vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī izglītības metodiķiem.

 

Plašāk par tēmu >>

Satversmes tiesas 2023. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. 2022-31-03 “Par Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkta un 3. pielikuma 7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam”.

 

  • Celts asistentu izglītības iestādē atalgojums

2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē”, nosakot, ka no šī gada valsts nodrošinātā atlīdzība par vienu asistenta pakalpojuma stundu ir 5,42 līdzšinējo 5,11 eiro vietā. Atlīdzībā nemainīgi ietilpst darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Kā skaidrots noteikumu anotācijā, izmaiņas veiktas, lai asistenta pakalpojuma sniedzēju atlīdzība par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu nebūtu zemāka par valstī noteikto minimālo algu, kas no 2024. gada 1. janvāra ir 700 eiro normālā darba laika ietvaros, un lai saglabātu profesijas konkurētspēju, ņemot vērā, ka no 1. janvāra par 6% paaugstināta mēnešalgu skala valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem.

 

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Vispārējā izglītība

  • Izmaiņas sekmju vērtēšanas pieejā

2024. gada 1. septembrī stāsies spēkā izmaiņas sekmju vērtēšanas kārtībā pamata un vispārējās izglītības posmā, kas paredz vairākus vērtēšanas veidus – formatīvo, summatīvo un monitoringa. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 “Par valsts pamatizglītības standartu un programmu paraugiem”, kā arī grozījumi MK noteikumos Nr. 416 “Par vispārējās vidējās izglītības standartu un programmu paraugiem”.

Vērtēšanas pieeja un izmaiņas tajā paredz noteiktus vērtēšanas veidus:

  • Formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Šis vērtējums neietekmē semestra vai mācību gada noslēguma vērtējumu. Formatīvo vērtējumu iespējams dokumentēt dažādos veidos – ar punktiem, procentiem, ieskaitīts/neieskaitīts.  
  • Diagnosticējošā vērtēšana palīdz skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses. Tā paredzēta lietošanai mācību satura apguves procesā, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu (gan klases, gan individuālā līmenī).
  • Monitoringa vērtēšana ir sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana noteiktos vecumposmos (plānots – pirmsskolā, 3. un 6. klasē), kuras mērķis ir novērtēt izglītojamo kopējo zināšanu un prasmju līmeni, lai atbilstoši iegūtajiem rezultātiem izvērtētu nepieciešamību metodiskā atbalsta sniegšanai pedagogiem vai mācību satura pilnveides iespējas, vai atbalsta materiālu izstrādi skolēnu vajadzībām.
  • Summatīvā vērtēšana tiks organizēta mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Skolēna sniegums tiks atspoguļots, izmantojot 1.–3. klases apguves līmeņus “sācis apgūt”, “turpina apgūt”, “apguvis”, “apguvis padziļināti”, bet 4.–12. klasē – 10 ballu skalu.

 

Plašāk par tēmu >>

  • Paaugstināts vērtējuma procentuālais slieksnis valsts pārbaudījumu nokārtošanai

Šajā mācību gadā tiek turpināts palielināt procentuālo slieksni valsts pārbaudes darbu nokārtošanai pamata un vispārējās izglītības posmā.

Lai skolēns iegūtu apliecinājumu, ka eksāmens ir nokārtots, 2023./2024. mācību gadā jāsaņem vismaz 15%.

2024. gada 1. septembrī stāsies spēkā noteikumu 21.1 punkts, kas noteic, ka konkrētajā valsts pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20%.

To paredz MK noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 25.1 un 21.1 punkts, kā arī MK noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 27.1 un 17.1 punkts.

  • Valsts aizsardzības mācība kā obligāts priekšmets un vēstures atgriešanās vidusskolā

No 2024./2025. mācību gada skolās vispārējās vidējās izglītības pakāpē ieviesīs valsts aizsardzības mācību (VAM) un atjaunos vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu vidusskolā.

Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt patriotismu gan ikdienā, gan krīzes situācijās, kā arī radīt vēlmi un prasmes aizstāvēt Latviju. MK noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem noteikts, ka VAM ir apgūstama Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas specializētajā kursā, paredzot tam 140 stundas.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” piedāvāts, ka skolas varētu izvēlēties, – vai valsts aizsardzības mācības apguvi īstenot ārpus izglītojamo slodzes, nemainot izglītības programmu vai par 15% samazinot mācību stundu skaitu citos kursos. Grozījumu projekts līdz 9. janvārim nodots publiskajai apspriešanai Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

IZM, Valsts izglītības satura centrs (VISC) un Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība vienojušies par vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu 10.–11. klasē. Tika secināts, ka, ieviešot kompetenču pieeju jeb “Skola 2030”, skolēnu zināšanas vēsturē ir kļuvušas nepietiekamas. Pašlaik 10.–11. klasē vēsture un sociālās zinības ir viens mācību priekšmets, tomēr izglītības iestādes tās var mācīt arī atsevišķi. 

 

Plašāk par tēmu LV portālā >>

  • Turpināsies pāreja uz mācībām tikai valsts valodā

2022. gadā Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Tas nozīmē, ka no 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klases skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra pievienosies arī 3., 6. un 9. klase. Šobrīd izglītības process tikai valsts valodā tiek īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē.

Augstākā izglītība

  • Pakāpeniska institucionālā augstākās izglītības finansējuma ieviešana

Visās valsts augstākās izglītības iestādēs, vispirms – Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) –, šogad sāksies pakāpeniska institucionālā finansējuma modeļa ieviešana. To paredz grozījumi Augstskolu likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Plānots, ka Izglītības un zinātnes ministrija slēgs līgumus ar augstskolām par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un citiem sasniedzamajiem rādītājiem un piešķirs tām attiecīgu valsts finansējumu šādās pozīcijās: studiju finansējums noteikta skaita speciālistu sagatavošanai, snieguma finansējums un mērķa finansējums noteiktu uzdevumu īstenošanai.

Patlaban uzsākto pārmaiņu mērķis ir novērst finansiālo stimulu augstskolām kavēties ar nesekmīgo studējošo atskaitīšanu, tā vietā koncentrējot resursus, finanšu līdzekļus un akadēmiskā personāla darbu studijās progresējošo studentu izglītošanai.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

  • Finansējums doktorantūras grantiem

Turpmāk, lai nodrošinātu iespējas doktorantiem, tai skaitā doktora grāda pretendentiem, iegūt grantus promocijas darba izstrādei, Ministru kabinets decembrī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus Nr. 811 “ES fondu pasākuma “Doktorantūras granti” īstenošanai”. Atlīdzība doktorantam par studiju vai zinātniski pētnieciskā darba veikšanu noteikta 1292 eiro mēnesī, kā arī pieejams finansējums pētniecības izmaksu segšanai 500 eiro mēnesī.

Noteikumi paredz, ka doktoranta iesaiste studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā jānodrošina vismaz 12 mēnešus, projekta ietvaros nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes mēnesī. Vienu daļu doktorantūras granta veido doktoranta atalgojums, kurā iekļauti visi nodokļi un sociālās garantijas. Otra daļa sastāv no finansējuma pētniecības veikšanai, kas ietver pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksas, mācību un tīklošanas pasākumu izmaksas, tostarp izmaksas par komandējumiem, dalību konferencēs un iesaisti informatīvajos pasākumos. ES fondu programmas kopējais plānotais finansējums ir 19,1 miljons eiro, t. sk. elastības finansējums trīs miljonu eiro apmērā. Eiropas Komisijas lēmums par elastības finansējuma piešķiršanu tiks pieņemts 2026. gadā.

Plašāk par tēmu >>

  • Gaidāms jauns doktorantūras modelis

Patlaban Saeimas darba kārtībā ir grozījumi Augstskolu likumā un saistītie grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli, tostarp mainot finansēšanas modeli un paredzot jaunu promocijas procesu. Likumprojekti vēl jāskata trešajā – pēdējā – lasījumā.

Lai gan doktorantu skaits ir atbilstošs Latvijas pētniecības jomas kapacitātei, doktorantu augstā “atbiruma” dēļ doktora grāda ieguvēju skaita ziņā Latvija ierindojas pēdējā vietā ES. Būtisks iemesls doktorantu lielajam “atbirumam” bijis līdzšinējais finansēšanas modelis, kas nesedz doktorantūras faktiskās īstenošanas izmaksas un tādējādi apdraud doktorantūras ilgtspēju un nestimulē kvalitātes pieaugumu, norāda IZM.

Normatīvo regulējumu plānots papildināt ar jaunu pantu par doktorantu nodarbinātību. Tas paredz, ka augstskola vai doktorantūras īstenošanā iesaistītais sadarbības partneris ar doktorantu noslēgs darba līgumu. Attiecīgi doktorants būs nodarbinātais un saņems atalgojumu par slodzi, kas nav mazāka par 12 stundām no normālā nedēļas darba laika. 

Paredzēts, ka doktorantūras finansējumu veidos trīs komponentes: atalgojums, vienotas bāzes izmaksas, kā arī pētniecības un attīstības granti pētniecībai, zinātnes bāze un studiju sniegums. Savukārt valsts budžeta finansējumu studiju vietām plānots balstīt uz augstskolu sniegumu, proti, doktora grāda ieguvēju skaitu, izcilību pētniecībā, māksliniecisko jaunradi un citiem rezultātiem. 

Profesionālā izglītība

  • Finansējums mūsdienīgai profesionālajai izglītībai

Darba tirgum nepieciešamu prasmju apguvei ar ES fondu atbalstu vairāk nekā 10,3 miljonu eiro apmērā turpināsies mūsdienīga profesionālās izglītības mācību satura veidošana un sniegts atbalsts profesionālās izglītības iestādēm un pedagogiem kvalitatīvas profesionālās izglītības plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Tiks nodrošināta iespēja ātrāk ieviest izmaiņas profesionālās izglītības piedāvājumā atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un radīt daudzveidīgas iespējas jauniešiem iegūt profesionālo izglītību un apgūt konkrētas prasmes. To paredz IZM sagatavotie un decembrī valdībā apstiprinātie ES fondu programmas noteikumi pasākuma “Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai” pirmās projekta iesniegumu atlases kārtas īstenošanai.

Plašāk par tēmu >>

  • Profesionālās izglītības absolventu monitorings

2024. gada pirmajā ceturksnī Valsts izglītības informācijas sistēmas publiskajā portālā tiks publicēts profesionālās izglītības absolventu monitoringa rīks, kas sniegs informāciju par profesionālo izglītību ieguvušo personu nodarbinātību, ienākumiem un bezdarba līmeni.

Absolventu monitorings ir sistēmiska datu un informācijas uzkrāšana, lai analizētu augstāko vai profesionālo izglītību ieguvušo cilvēku nodarbinātības un sociālos rādītājus, kā arī karjeras izaugsmi un konkurētspēju darba tirgū. Informācija par absolventu rezultātiem darba tirgū liecina par viņu prasmju un zināšanu atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī tautsaimniecības vajadzībām. Šādi dati ļauj novērtēt gan profesionālās, gan augstākās izglītības kvalitāti un palīdz izglītības iestādēm pilnveidot izglītības piedāvājumu. Vienlaikus absolventu monitorings atklāj, cik lielā mērā izglītības iestāžu absolventi var baudīt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi darba tirgū, neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma vai ģeogrāfiskās piederības.

Iespēja reģistrēties valsts valodas prasmju pārbaudei, izmantojot portāla Latvija.lv e-pakalpojumu

Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, portālā Latvija.lv tiek nodrošināts e-pakalpojums, kas ļauj personām reģistrēties valsts valodas prasmes pārbaudei, iegūt lēmumu par pārbaudes rezultātu e-dokumenta formā, iesniegt pieprasījumu izziņas saņemšanai par pārbaudes rezultātiem (ja tā kārtota līdz 2023. gada 1. janvārim) un apstrīdēšanas iesniegumus. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI