Zemā atalgojuma un sociālo garantiju trūkuma dēļ izglītības iestādēs nav pietiekami daudz asistentu. No šī gada 1. janvāra pieaugusi atlīdzība par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu, taču tā joprojām ir pārāk maza, lai pilnvērtīgi nodrošinātu šo svarīgo atbalstu bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. LV portāls skaidro ieviestās izmaiņas un pakalpojuma būtību.
2024. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē”, nosakot, ka no šī gada valsts nodrošinātā atlīdzība par vienu asistenta pakalpojuma stundu ir 5,42 eiro līdzšinējo 5,11 eiro vietā. Šajā atlīdzībā nemainīgi ietilpst darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Kā skaidrots noteikumu anotācijā, izmaiņas veiktas, lai asistenta pakalpojuma sniedzēju atlīdzība par vienu stundu nebūtu zemāka par valstī noteikto minimālo algu, kas no 2024. gada 1. janvāra ir 700 eiro normālā darba laika ietvaros, kā arī lai tiktu saglabāta profesijas konkurētspēja, ņemot vērā, ka no 1. janvāra par 6% paaugstināta mēnešalgu skala valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem.
Asistenta pakalpojumu izglītības iestādē nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas padomniece Nellija Repina LV portālam skaidro, ka šis pakalpojums ieviests saskaņā ar Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 4. punktu. Tas noteic, ka invaliditātes sekas personām ar invaliditāti citstarp mazina, nodrošinot tiesības pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs (izņemot speciālās izglītības iestādes, kas saņem uzturēšanas izdevumus no valsts budžeta) izglītojamajiem, kā arī augstskolās un koledžās studējošajiem – personām ar invaliditāti – saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu.
“Asistents izglītības iestādē nav paredzēts mācību procesa nodrošināšanai,” uzsver N. Repina.
Pakalpojuma būtība ir palīdzēt personai pārvietoties un aprūpēt sevi. Asistents sniedz atbalstu personīgās higiēnas ievērošanā, ēdienreizēs, apģērbjoties vai noģērbjoties, sakārtojot apģērbu, komunicējot ar pedagogu, mācību pierakstu veikšanā un mācību materiālu sagatavošanā darbam, mācību piederumu un darba vietas sakārtošanā, saskarsmē ar vienaudžiem un citām personām izglītības iestādē (piemēram, starpbrīžos un pagarinātās dienas grupas laikā, ārpusstundu pasākumos u. c.). Tāpat asistents līdzdarbojas izglītības iestādes pasākumos.
Juriste un sociālo tiesību konsultante Santa Survila skaidro, ka asistenta pakalpojumu izglītības iestādē ir tiesīgi saņemt izglītojamie no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) izsniegusi atzinumu par īpašās kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī pilngadīgas personas ar I vai II invaliditātes grupu (pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības novērtējumu), kuras mācās pirmsskolas izglītības, vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādē.
Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, vecākiem jāiesniedz izglītības iestādē iesniegums par asistenta pakalpojuma piešķiršanu. Iesniegumā var norādīt arī asistenta pakalpojuma sniedzēju, ja tāds jau ir zināms.
Par asistenta atbalsta saņemšanu augstskolā ir atbildīgs pakalpojuma saņēmējs: viņam pašam jāatrod asistents un jāvienojas par palīdzības sniegšanu.
Asistents izglītības iestādē var būt persona, kura iepriekš ir aprūpējusi personu ar invaliditāti vai kurai ir atbilstoša izglītība vai darba pieredze pedagoģijas, psiholoģijas, medicīnas, veselības vai sociālā darba jomā. Pēc tam, kad asistents ir atrasts, izglītības iestāde ar viņu noslēdz līgumu par asistenta pakalpojuma sniegšanu izglītojamajai personai, norādot asistenta pakalpojuma sniegšanas vietu un laiku, atlīdzību par sniegto pakalpojumu un atlīdzības samaksas kārtību.
Asistenta pakalpojumu izglītības iestādē šobrīd saņem vairāk nekā 400 audzēkņu. Šim skaitam pēdējo četru gadu laikā ir tendence pieaugt.
Tas gan nenozīmē, ka ikvienam audzēknim tiek nodrošināts individuāls pakalpojuma sniedzējs.
Izglītības un zinātnes ministres padomniece N. Repina stāsta, ka gadās situācijas, kad viens asistents sniedz atbalstu vairākiem bērniem. Diemžēl tas samazina katram bērnam sniedzamā pakalpojuma apjomu un kvalitāti. Tāpat arī pieredzēti gadījumi, kad izglītības iestādes asistentiem liek veikt papildu pienākumus, kas neattiecas uz viņu tiešajiem pienākumiem. Piemēram, uzliek asistentam pienākumu par konkrētajam bērnam piešķirtajiem līdzekļiem paralēli strādāt arī ar citiem bērniem vai pat liek darīt pedagoga darbu – vadīt stundas citās klasēs, kurās asistējamais bērns nepiedalās.
Šādas situācijas rodas, jo zemā atalgojuma un sociālo garantiju trūkuma dēļ asistentu izglītības iestādēs ir par maz, secina S. Survila.
“Piemēram, ja bērns neapmeklē izglītības iestādi slimošanas dēļ, tad asistents par šo periodu atalgojumu nesaņem un viņam nepienākas ne slimības lapa, ne atvaļinājums,” uz problēmu norāda S. Survila.
Viņa uzskata, ka šogad palielinātais atalgojums situāciju būtiski nemainīs. “Pēc nodokļu atvilkšanas neto alga jeb summa “uz papīra” būs zemāka par minimālo algu, apmēram četri eiro ar centiem vai pat mazāk, atkarībā no personas izvēlētā nodokļu nomaksas veida.”
Arī N. Repina norāda, ka saistībā ar šo pakalpojumu izceļamas vairākas problēmas. Viena no tām ir jau S. Survilas pieminētais zemais atalgojums un sociālo garantiju trūkums.
Vēl IZM ieskatā asistenta pakalpojuma funkcijas nevajadzētu dalīt, proti, tā kā asistenta pakalpojums ir Labklājības ministrijas pārvaldībā, bet asistenta pakalpojums izglītības iestādē – IZM pārvaldībā, veidojas situācija, kad viens asistents pavada bērnu līdz izglītības iestādei, bet izglītības iestādē šo pakalpojumu nodrošina cits asistents, turklāt abiem asistentiem ir vienādas prasības un atalgojums.
Pasākums “Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana” tika iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”, ko Saeima otrajā lasījumā pieņēma 2023. gada 9. decembrī. Pasākuma pieteikumu iesniedza Labklājības ministrija.
