Turpmākajos mēnešos arvien biežāk sastapsimies ar politiskajām reklāmām, kandidātu uzrunām, debatēm un kampaņām sociālajos medijos. Sestdien, 6. jūnijā, sākas oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmē, ka turpmāk gan deputātu kandidātiem, gan medijiem, gan publisku pasākumu rīkotājiem ir jāievēro īpaši noteikumi un ierobežojumi, kuru mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci starp politiskajiem spēkiem un vēlētājiem sniegt skaidru informāciju par aģitāciju. LV portāls skaidro būtiskāko, kas jāzina par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods – 120 dienas pirms 3. oktobrī gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām – sāksies 6. jūnijā un ilgs līdz vēlēšanu dienai.
Priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu ir nodrošināt iespēju sabiedrībai pirms vēlēšanām saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām.
“Valsts varas avots ir tautas griba, un šīs gribas izpaudumam ir jābūt brīvam. Šis princips, pirmkārt, prasa, lai valsts nodrošinātu tādus apstākļus, ka būtu iespējams veidoties dažādiem viedokļiem un būtu reāla iespēja šos dažādos viedokļus paust un darīt tos zināmus vēlētājiem, otrkārt, ka vēlētājs būtu aizsargāts no nepieļaujamas savas gribas iespaidošanas gan no valsts, gan no privātpersonu puses,” paudusi Augstākā tiesa.1
Priekšvēlēšanu aģitācija parasti satur:
Vienlaikus, lai nodrošinātu kandidātiem vienlīdzīgas iespējas vēlētāju uzrunāšanā, ir noteikti priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi un aizliegumi.
Slēpta jeb maskēta priekšvēlēšanu aģitācija pēc sava satura ir tā pati priekšvēlēšanu aģitācija, par kuras izvietošanu reklāmas pakalpojumu sniedzējs vienojas ar tās pasūtītāju, saņemot samaksu, bet apmaksātājs vai atlīdzības devējs reklāmas materiālā netiek norādīts, skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), sniedzot šādas aģitācijas piemērus:
Slēpta priekšvēlēšanu aģitācija var izpausties ne tikai kā kādas partijas vai tās deputātu kandidātu slavēšana, bet arī kā politisko konkurentu kritika un nomelnošana.
Par priekšvēlēšanu aģitāciju neuzskata faktu izklāstu mediju ziņās.
KNAB atgādina, ka politiskajām organizācijām, tostarp deputātu kandidātiem, aizliegts priekšvēlēšanu aģitācijai izmantot valsts un pašvaldību institūciju administratīvos resursus.
Administratīvie resursi ir valsts un pašvaldību institūciju finanšu līdzekļi, kustamā un nekustamā manta, sniegtie pakalpojumi, kā arī institūciju īstenotās sabiedrības informēšanas aktivitātes.
Aizlieguma mērķis ir novērst nevienlīdzīgu konkurenci starp deputātu kandidātiem, kas ieņem amatus valsts un pašvaldību institūcijās, un citiem deputātu kandidātiem, kā arī nepieļaut minēto institūciju līdzekļu tērēšanu politiskās kampaņas nolūkos.
Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā vai aģitācijas materiālā tiek izmantots mākslīgā intelekta sistēmas radīts personas atveidojums vai realitātei neatbilstošs notikums (attēls, audio vai video saturs), tad tas ir skaidri un nepārprotami jānorāda.
Raksturīgākās mākslīgā intelekta izmantošanas manipulācijas ir saistītas ar deputātu kandidātu balss sintezēšanu vai portreta iekļaušanu attēlos vai videomateriālos, imitējot patiesībai neatbilstošas sarunas vai situācijas, informē KNAB. Ierobežojums attiecas uz visa veida apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju, tostarp internetā publicētiem reklāmas videoklipiem. Šis ierobežojums neattiecas uz tekstu rediģēšanu un veidošanu.
Līdztekus priekšvēlēšanu aģitācijai aizliegts lietot arī automatizētas sistēmas, izmantojot viltotus vai anonīmus sociālo mediju kontus. Ar sociālajiem medijiem tiek saprastas tehnoloģiskas platformas, kas ļauj veidot, publicēt un izplatīt informāciju publiskā saziņā, kā arī veidot kopienas un savstarpēji mijiedarboties uz šā satura pamata. Raksturīgākās automatizētu sistēmu izmantošanas pazīmes ir vairāki anonīmi veidoti sociālo mediju konti, kas automatizēti izplata aģitāciju par vai pret kādu deputāta kandidātu, skaidro KNAB.
Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotajos izdevumos un internetā apmaksāti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā, vai lībiešu valodā.
Valsts valodas lietojuma prasība attiecas tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un tās materiāliem. Aģitējot klātienē, deputāta amata kandidāti vēlētājus varēs uzrunāt arī citā valodā.
Par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību neievērošanu paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 500 eiro. Savukārt juridiskām personām, tai skaitā partijām, var tikt piemērots naudas sods līdz 7100 eiro, informē KNAB.
Par vēlēšanu procesa ietekmēšanu ar dziļviltojumiem ir paredzēta kriminālatbildība. Dziļviltojuma tehnoloģijas pamatā ir mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, ar kuru palīdzību tiek radīti reālistiski uztverami, taču viltoti attēli, audio un video materiāli.
Likums nosaka: ja par politisko partiju, to apvienību vai deputāta kandidātu ar dziļviltojumu tehnoloģiju apzināti tikusi izgatavota vai izplatīta nepatiesa un diskreditējoša informācija un tas izdarīts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vai vēlēšanu dienā, tad pārkāpējs tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu.
Jāatgādina: līdztekus paredzēta arī kriminālatbildība par apzināti nepatiesas informācijas izgatavošanu vai izplatīšanu ar dziļviltojumu tehnoloģiju, lai diskreditētu valsts amatpersonas amata kandidātu, kuru ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima. Arī par šādu pārkāpumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs.
Priekšvēlēšanu aģitācijai ir noteikti izdevumu ierobežojumi. Tas darīts ar mērķi mazināt naudas lomu priekšvēlēšanu cīņā un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem aģitētājiem.
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums paredz, ka politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kura nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos eiro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Iesniedzot kandidātu sarakstu tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, partijas un to apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot minēto summu uz katru attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Startējot visos piecos vēlēšanu apgabalos, vienai partijai vai partiju apvienībai priekšvēlēšanu izdevumu apmērs no 6. jūnija līdz 2026. gada 3. oktobrim drīkst būt 1 039 582 eiro. Rīgā – 381 010 eiro, Vidzemē – 267 091 eiro, Latgalē – 131 312 eiro, Kurzemē – 121 367 eiro, Zemgalē –138 801 eiro.
Ar politiskajām partijām, to apvienībām nesaistīta persona priekšvēlēšanu aģitācijai drīkstēs izmantot 15 attiecīgā kalendārā minimālās mēnešalgas jeb 11 700 eiro.
Nesaistītā persona Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma izpratnē ir fiziska persona, juridiska persona vai reģistrēta šādu personu apvienība, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju.
“Par nesaistītās personas aģitāciju nav uzskatāma tāda priekšvēlēšanu aģitācija, ko veic politiskā partija, to apvienība vai vēlētāju apvienība, kura iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus, šādas politiskās partijas, to apvienības vai vēlētāju apvienības deputāta kandidāts, kā arī politisko partiju apvienībā esoša politiskā partija, ja šāda apvienība ir iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus,” skaidro KNAB.
Izvietojot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas un radio programmās, presē, internetā, publiskās vietās un citos priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos, kas izgatavoti iespiedtehnikā, aģitācijas materiālā jānorāda:
No 2025. gada oktobra platformas “Facebook”, “Instagram” un “Tik Tok” Eiropas Savienībā ir aizliegušas politisko reklāmu izvietošanu par maksu.
Priekšvēlēšanu aģitāciju uzrauga KNAB, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Valsts valodas centrs (VVC). KNAB uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz priekšvēlēšanu izdevumu limitiem, administratīvo resursu izmantošanu un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju internetā, tostarp sociālajos medijos, publiskajās vietās, kā arī preses izdevumos. Savukārt NEPLP uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio, bet VVC – valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu periodā.
|
IESTĀDES, KURĀM VAR ZIŅOT PAR PĀRKĀPUMIEM PRIEKŠVĒLĒŠANU AĢITĀCIJĀ
KNAB – par aģitācijas pārkāpumiem preses izdevumos, publiskajās vietās un internetā. Ziņot var vairākos veidos, tostarp anonīmi:
VVC – par pārkāpumiem valodas lietojuma jomā:
NEPLP – par pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā:
|
1 Senāta Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 31. oktobra spriedums lietā Nr. SA-5/2014.
