Sākusies kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām. Ko pārbauda CVK

20. jūnijā sākusies un līdz 5. jūlijam turpināsies deputāta kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pirms 3. oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Lai gan likums nosaka kritērijus kandidātu atbilstībai, līdzšinējā pieredze liecina – ne visi deputāta amata pretendenti tiem atbilst, tāpēc no sarakstiem tiek svītroti. Tāpat bijuši precedenti, kad kandidāti par sevi snieguši nepatiesas ziņas, tādējādi zaudējot jau iegūto deputāta mandātu.

Kandidēt var Latvijas pilsoņi, kuri atbilst likuma prasībām

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 5. pantu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanās drīkst iesniegt:

• likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politiskā partija;
• likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība.

Partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām un tajā jābūt ne mazāk kā 500 biedru.

Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, katrai no tajā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopumā jābūt ne mazāk kā 500 biedru.

Likums nosaka virkni ierobežojumu

Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās ir jebkuram Latvijas pilsonim, kas vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja uz viņu neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Minētā likuma 5. pants noteic, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

• [kurām] likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību;
• izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
• ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;
• ir sodītas par sevišķi smagiem noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu vai valsti vai noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas;
• Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts;
• ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki;
• pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;
• ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.

Kandidātiem jāiesniedz pašu apliecinātas ziņas par sevi

Par katru deputāta amata pretendentu saskaņā ar 2026. gada Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukciju jāiesniedz kandidāta parakstītas ziņas par sevi:

• vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas – arī tautība, ģimenes stāvoklis, personas kods, ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir; dzīvesvieta, darba vietas un ieņemamie amati vai, ja darba vietas nav, nodarbošanās, statuss un izglītība.

Tāpat jānorāda, vai kandidāts ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Jānorāda arī ziņas, kas minētas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Pēc kandidātu sarakstu iesniegšanas CVK, ziņas par katru deputāta amata pretendentu vēlētājiem ir pieejamas iestādes tīmekļvietnē.

Kandidātu no saraksta var svītrot

Saņemot deputātu kandidātu sarakstus, CVK pārliecinās par deputāta amata pretendentu atbilstību Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem kritērijiem, pieprasot nepieciešamo informāciju no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, skaidro CVK sekretārs Ritvars Eglājs.

Saeimas vēlēšanu likuma 13. pants paredz: ja CVK informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, saņem vēlāk nekā 50. dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas sagatavotās attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Tādā gadījumā balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis netiek ņemtas vērā.

Saeimas vēlēšanu kandidātu biežākais pārkāpums ir ziņu nesniegšana saistībā ar sodāmību, informē R. Eglājs.

Konstatējot pārkāpumu, CVK kandidātu no saraksta svītro. Kandidāts iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Paredzēta kriminālatbildība

Tādas ziņas par kandidātu, kuras nav norādītas Saeimas vēlēšanu likumā un tieši neskar personas tiesības piedalīties vēlēšanās, piemēram, informāciju par kandidāta izglītību un nodarbošanos, CVK nevērtē.

Ja radušās aizdomas, ka par kandidātiem sniegta nepatiesa informācija, ikviens aicināts ziņot Valsts policijai.

Par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai paredzēta kriminālatbildība, norāda R. Eglājs. Krimināllikuma 272. pantā noteikts, ka par šādu pārkāpumu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Minētie pārkāpumi ir bijuši, un tie gūst plašu sabiedrības uzmanību. Piemēram, iesniedzot CVK ziņas par sevi un norādot nepatiesu informāciju sadaļā “Darba vieta un ieņemamie amati” un “Izglītība”, 14. Saeimas deputāta mandātu zaudēja Glorija Grevcova, kurai tiesa piesprieda 160 stundu sabiedriskā darba.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18. pantu deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums.