Attēlā personas apliecība un pase.
FOTO: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
Trešdien, 30. septembrī, stājas spēkā grozījumi, kas ierobežo iespēju aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem, kā arī notiesātajiem, kuri izvairās no izmeklēšanas, krimināllietas izskatīšanas vai piespriestā kriminālsoda izpildes, izmantot personu apliecinošus dokumentus un elektroniskās identifikācijas līdzekļus (e-identitāti).
2026. gada 30. septembrī stājas spēkā grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā un grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas turpmāk ierobežo personu apliecinošu dokumentu un e-identitātes izmantošanu personām, kurām kriminālprocesā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis un kuras izsludinātas meklēšanā.
Proti, grozījumi ir papildinājuši Personu apliecinošu dokumentu likuma 16. panta pirmo daļu ar 11. punktu un Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 6. panta otro daļu ar 7. punktu, nosakot, ka personu apliecinošs vai pagaidu ceļošanas dokuments ir lietošanai nederīgs, kā arī kvalificēts vai kvalificēts paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzējs nekavējoties izbeidz elektroniskās identifikācijas līdzekļa darbību, ja no tiesas, prokuratūras vai izmeklēšanas iestādes saņemta informācija, ka ir pieņemts lēmums izsludināt meklēšanā personu, kurai kriminālprocesā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.
Kā norādīts Personu apliecinošu dokumentu likuma grozījuma anotācijā, šīs izmaiņas liegs personām, kuras kriminālprocesa ietvaros izsludinātas meklēšanā, turpināt pilnvērtīgi izmantot personu apliecinošus dokumentus, tādējādi ierobežojot iespējas viņām pārvietoties, kā arī lietot valsts un privātos pakalpojumus:
“Līdz šim personas, kuras kriminālprocesā bija aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā statusā un apzināti izvairījās no izmeklēšanas, krimināllietas izskatīšanas vai piespriestā kriminālsoda izpildes, varēja izmantot personu apliecinošus dokumentus, lai cita starpā nodrošinātu sev iztikas līdzekļus bēguļošanas laikā un nepieciešamo transporta, izmitināšanas u. c. pakalpojumu saņemšanu, kas varēja sarežģīt tiesībaizsardzības iestāžu darbu, personu meklējot.”
Savukārt saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma grozījuma anotācijā norādīto pieņemtais regulējums apturēs attiecīgo personu piekļuvi arī elektroniskās identifikācijas rīkiem, tādiem kā “eID”, “eParaksts” u. c., samazinot iespējas viņām turpināt pilnvērtīgi darboties digitālajā vidē, vienlaikus izvairoties no tiesiskās atbildības:
“Izmaiņas turpmāk liedz iespēju attālināti veikt juridiski nozīmīgas darbības, tostarp slēgt darījumus, piekļūt finanšu pakalpojumiem un izmantot valsts e-pakalpojumus.”
Kā norādījis Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, grozījumi vērsti nevis uz dokumentu atņemšanu, bet gan uz to izmantošanas ierobežošanu:
“Nav pieļaujams, ka meklēšanā izsludinātas personas var brīvi ceļot, attālināti parakstīt dokumentus vai izmantot valsts pakalpojumus. Ar šo regulējumu tiek stiprināta tiesiskās atbildības neizbēgamība, veicināta bēguļojošo personu ātrāka atrašana un liegtas iespējas izvairīties no kriminālprocesa vai soda izpildes.”
