FOTO: Freepik.
Neredzīgajam, tāpat kā jebkuram citam cilvēkam, ir tiesības parakstīt dokumentus. Šim nolūkam var pilnvarot savu uzticības personu, kas parakstīsies pilnvaras devēja vietā. Tomēr šo tiesību deleģēšana var būt riskanta un novest pie negatīvām sekām, uzsver zvērināta notāre Kristīne Šapčenko. Tādēļ pilnvaru ieteicams izdot pie zvērināta notāra, kas pārliecināsies par pilnvaras devēja gribu.
Jebkurai pilngadīgai personai ir tiesības izdot speciālpilnvaru kādai noteiktai darbībai, ģenerālpilnvaru vairākām noteiktām darbībām vai universālpilnvaru visām darbībām, kurās likums atļauj darboties pilnvarniekam, norāda K. Šapčenko.
Ja persona vēlas izdot pilnvaru, tad viņai jāsazinās ar jebkuru zvērinātu notāru un jāpierakstās uz vizīti. Zvērinātu notāru kontaktinformācija pieejama šeit.
|
|
“Neredzīgas personas pilnvaras izdošanai ir vajadzīgs liecinieks, ja vien persona pati neatsakās no liecinieka pieaicināšanas. Ja persona atsakās no liecinieka klātbūtnes pilnvaras izdošanas procesā, tad šis fakts tiek norādīts pilnvaras tekstā,” skaidro K. Šapčenko.
|
Taisot aktus, kuros piedalās neredzīgas vai nedzirdīgas personas, kā arī personas ar tādiem runas traucējumiem, kuri liedz tām mutvārdos paust savu gribu, nepieciešama liecinieka klātbūtne, ja vien šīs personas no tās neatsakās. Personu atteikšanās no liecinieka klātbūtnes norādāma aktā. Ja aktā piedalās persona, kura ir nedzirdīga, kura runas traucējumu dēļ nespēj mutvārdos paust savu gribu un neprot vai nespēj izlasīt notariālo aktu, liecinieka klātbūtne ir obligāta un akta dalībniekam nav tiesību no tās atteikties. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā persona nespēj pati parakstīties, piemērojami šā likuma 72. panta noteikumi. Viena liecinieka funkcijas šādā gadījumā var pildīt liecinieks, kurš pieaicināts šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā. |
Kā norāda zvērināta notāre, pilnvaras izdošanas process ir drošs, jo zvērināts notārs nolasīs pilnvaras tekstu, paskaidros personai pilnvaras jēgu, nozīmi, pilnvaras izdošanas sekas un pārliecināsies, ka izdodamā pilnvara atbilst konkrētās personas gribai:
“Līdz ar to persona zinās, ko viņa paraksta un kādas sekas būs pilnvaras izdošanai.”
Ja persona neprot vai nespēj parakstīties, tad pilnvaras izdošanas brīdī būs nepieciešama trīs cilvēku klātbūtne.
Kā skaidro K. Šapčenko, diviem no viņiem vajadzēs būt lieciniekiem, savukārt vienam būs jāparakstās pilnvaras devēja vietā.
Proti, Civillikuma (CL) 1494. pants noteic, ka rakstītnepratējs var uzdot parakstīties savā vietā citai personai, ko ar saviem parakstiem apliecina divi liecinieki.
Savukārt Notariāta likuma 72. pants paredz, ka personas, kas neprot vai nespēj parakstīties, uzdod to savā vietā izdarīt citai personai, ko ar savu parakstu apliecina šī persona un zvērināts notārs (šajā gadījumā ir vajadzīgi CL 1494. pantā norādītie liecinieki).
Papildus zvērināta notāre vērš uzmanību uz to, ka Notariāta likuma 86. pants noteic: par notariālā akta (šajā gadījumā – pilnvaras) lieciniekiem nevar kļūt:
Ja persona neprot vai nespēj parakstīties un pilnvaras izdošanā ir jāpiedalās lieciniekiem un/vai pilnvaras parakstītājam, tad zvērinātam notāram vajadzēs iegūt arī šo personu datus, norāda K. Šapčenko.
Atbilstoši zvērinātas notāres sniegtajai informācijai personas paraksts dzīves laikā var mainīties, tomēr tam pēc iespējas vairāk būtu jālīdzinās pasē vai personas apliecībā redzamajam parakstam:
“Vienlaikus, ja veselības stāvokļa dēļ persona vairs nespēj parakstīties tieši tāpat, kā ir parakstījusies pasē, tad šis fakts vien nav šķērslis pilnvaras apliecināšanai.”
K. Šapčenko skaidro, ka parakstu dokumentā vēlams atšifrēt, t. i., blakus tam uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu: “Paraksta atšifrējums atklās personas rokrakstu, kas var kalpot kā papildu pierādījums.”
|
|
Kā skaidro K. Šapčenko, izdot pilnvaru netraucē arī tas, ja, piemēram, neredzīgajai personai ir vēl kādas citas veselības problēmas:
“Izdodot pilnvaru, zvērināts notārs pārliecinās par personas rīcībspēju. Līdz ar to, ja no sarunas ar personu ir skaidrs, ka persona pilnvaras izdošanas brīdī izprot savu darbību un tās sekas, tad zvērināts notārs apliecinās pilnvaru.
Savukārt, ja no sarunas ar personu zvērināts notārs pārliecināsies, ka persona nesaprot veiktās darbības saturu un nozīmi, tad viņš pilnvaru neapliecinās.”
Ja persona nevar ierasties zvērināta notāra prakses vietā, tad zvērināts notārs var apmeklēt personu viņas atrašanās vietā, bet tikai tajā apgabaltiesas darbības rajonā, kurā zvērināts notārs praktizē.
Notariāta likuma 36. panta otrajā daļā noteikts, ka darba laikā (35. pants) zvērināts notārs taisa aktus un apliecinājumus savas prakses vietas telpās. Personām, kas nevar ierasties pie zvērināta notāra, viņš var taisīt aktus un apliecinājumus šo personu atrašanās vietā un arī pēc darba laika.
Savukārt Notariāta likuma 38. panta pirmā daļa paredz, ka zvērināts notārs pilda savus amata pienākumus tikai tās apgabaltiesas darbības rajonā, pie kuras viņš pastāv.
“Par mājas vizīti zvērināts notārs ņem papildu atlīdzību (par darbību ārpus prakses vietas un ceļa izdevumiem). Pilnvaras apliecināšana mājas vizītē notiek tieši tādā pašā kārtībā kā zvērināta notāra birojā, norises procesu regulē Notariāta likums, atšķiras tikai dokumenta apliecināšanas vieta,” skaidro K. Šapčenko.
Zvērinātu notāru atlīdzības takses un to noteikšanas kārtību paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 737).
Minēto noteikumu 42. punktā norādīts:
“Par darbību ārpus zvērināta notāra prakses vietas atlīdzības takse ir 7 eiro par katru pilnu stundu, ja akts vai apliecinājums taisāms pensionāra, invalīda, nepilngadīgas personas tiesību nodrošināšanai, vai 15 eiro par katru pilnu stundu citos gadījumos, pieskaitot attiecīgo summu šajos noteikumos minētajai zvērināta notāra atlīdzībai par katru amata darbību. Nepilnu stundu skaita par pilnu stundu.”
Savukārt atbilstoši MK noteikumu 8. punktam pilnvaras taisīšanas izmaksas ir šādas:
Ja zvērināts notārs pēc klienta lūguma amata darbības veic ārpus darba laika, tad zvērināta notāra atlīdzības takse ir par 50% lielāka nekā šajos noteikumos noteiktā atlīdzības takse (skat. MK noteikumu Nr. 737 4.1 punktu).
LV portāls iepriekš ir rakstījis par situācijām, kad, piemēram, finanšu iestāde atsakās pieņemt notariāli apstiprinātu universālpilnvaru, ja tā izdota pirms vairāk nekā desmit gadiem. Kā publikācijā “Beztermiņa universālpilnvara nav derīga. Vai tā var būt?” skaidroja Tieslietu ministrija, Civillikums trešajām personām dod izvēles un rīcības brīvību sadarbībā ar pilnvaras devēja pārstāvi. Puses pašas var izvēlēties, kā veidot civiltiesiskās attiecības savā starpā un kādas prasības izvirzīt saviem darījuma partneriem un to pārstāvjiem. Savukārt darījuma partnerim ir tiesības nenodibināt attiecības, ja sadarbībai, darījumam vai darījuma partnerim izvirzītās prasības neapmierina. Tāpēc, ja nepieciešams risināt kādus tiesiskus jautājumus, piemēram, bankā, tad iepriekš ieteicams noskaidrot, kā rīkoties un kādi dokumenti vajadzīgi, lai cilvēku finanšu darījumos varētu pārstāvēt pilnvarotā persona.
