Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēdējā desmitgadē Latvijā vidēji izsniegts teju 40 000 pilnvaru gadā, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes dati.
LV portāla infografika
Pilnvara dod pilnvarniekam tiesības stāties tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām un darboties kā pilnvarotāja vietniekam. Pastāv iespējas izveidot ģenerālpilnvaru, speciālpilnvaru un universālpilnvaru. Kuru pilnvaru izvēlēties, atkarīgs no tā, kāda apmēra tiesības tiek dotas. Tāpēc, pirms izsniegt pilnvaru, jāatceras – to var piešķirt tikai uzticamai personai, kā arī rūpīgi jāpārdomā, lai citam nedotu pārāk plašas pilnvaras, un, neskatoties uz izsniegto pilnvaru, ieteicams saglabāt kontroli pār saviem darījumiem.
Ģenerālpilnvara – tikai zināmas šķiras lietās
Ģenerālpilnvara dod pilnvarniekam tiesības vest zināmas šķiras lietas, noslēgt dažāda veida tiesiskus darījumus, kas attiecas uz kādu pilnvarotāja darbības jomu.
Piemēram, pilnvarniekam var tikt piešķirtas tiesības noslēgt pilnvarotāja vārdā visus īres līgumus ar pilnvarotājam piederošās mājas īrniekiem. Tāpat, piemēram, pilnvarnieks var saņemt pilnvaru rīcībai ar pilnvarotāja privatizācijas sertifikātiem, kurā viņam tiek atļauta dažādu ar sertifikātu izmantošanu un ieguldīšanu saistītu tiesisku darījumu noslēgšana, skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) biroja jurists Mg. iur. Vitālijs Bogdāns.
Speciālpilnvara – tikai atsevišķās un precīzi noteiktās lietās
Savukārt speciālpilnvaru izsniedz, kad jāatrisina viens konkrēts jautājums vai jāveic viena vai vairākas atsevišķas darbības, piemēram, lai saņemtu algu, pensiju, noguldījumu. Ja ģenerālpilnvaru izsniedz, lai brīvi rīkotos ar nekustamo īpašumu – ar tiesībām pēc pilnvarnieka ieskatiem to pārdot, dāvināt, ieķīlāt u. tml., tad speciālpilnvaru izsniedz, lai pilnvarnieku pilnvarotu parakstīt vienīgi nekustamā īpašuma pirkuma līgumu, skaidro V. Bogdāns. Speciālpilnvaru izsniedz arī, piemēram, lai citu personu pilnvarotu pārstāvībai tiesā vai citās iestādēs dalībai konkrētā tiesas procesā vai vienā sēdē.
Universālpilnvara – pārstāvniecība visās pilnvarotāja lietās
Universālpilnvara ir visplašākais pilnvarojuma veids, ar kuru pilnvarniekam tiek uzdots un atļauts pārstāvēt pilnvaras devēju visās lietās un visos jautājumos, kuros vispār pieļaujama un iespējama pārstāvība. Izsniedzot universālpilnvaru, ir jāņem vērā: starp abām darījuma pusēm ir jābūt ļoti lielai uzticības pakāpei, jo pilnvarniekam piešķirtās pilnvaras ir ļoti plašas.
Līdz ar to universālpilnvara noteikti nebūs piemērota gadījumiem, kad pilnvarojums dodams pārstāvībai tikai kādā konkrētā jomā vai jomās, piemēram, nekustamā īpašuma aģentam, kuru pilnvarojat veikt visas darbības, kas saistītas ar viena vai vairāku nekustamo īpašumu atsavināšanu, vai juristam, kurš uzņemas jūs pārstāvēt un aizstāvēt visās tiesu, valsts un pašvaldības iestādēs ar visām tiesībām, kādas jums ar likumu piešķirtas. Šādos gadījumos izsniedzama ģenerālpilnvara.
Pilnvaras tekstā jānorāda, kādas darbības var veikt pilnvarnieks
Tomēr ar pilnvaras nosaukšanu par universālpilnvaru vai ģenerālpilnvaru nepietiek, lai konstatētu, kādas darbības pilnvarnieks ir tiesīgs veikt – tas jāredz pilnvaras tekstā un tam jābūt rūpīgi formulētam. Pilnvaras apjomam jābūt pietiekami plašam, lai pilnvarnieks varētu kvalitatīvi veikt doto uzdevumu, bet ne pārāk plašam, lai nepiešķirtu pilnvarniekam tiesības rīkoties ar to, ko vēlaties paturēt tikai savā pārziņā.
"Pilnvarnieka tiesības būs atkarīgas no pilnvaras saturā ietvertā pilnvarojuma apjoma. Tāpēc būtiskāk ir saprast, tieši kādu darbību veikšanai nepieciešama pārstāvība, pie atbildes vienmēr varēs nonākt sarunā ar zvērinātu notāru, kurš formulēs pilnvaras tekstu un sagatavos to atbilstoši likumiem," norāda LZNP jurists V. Bogdāns.
Pilnvarojuma līgums uzliek pienākumu īstenot pilnvarā noteikto
Jāņem vērā, ka pilnvaras došana ir vienpusējs gribas akts un nesaista pilnvarojumu saņēmušo personu kaut ko darīt, neatrisina jautājumus par savstarpējas rīcības saskaņošanu, ja uzdevuma izpilde veicama ilgākā laikā, kā arī nerisina jautājumus par iespējamo atlīdzību.1
Lai šos jautājumus norunātu, starp pilnvarotāju un pilnvarnieku jāslēdz pilnvarojuma līgums. Civillikuma 2289. pants paredz: ar pilnvarojuma līgumu pilnvarnieks uzņemas izpildīt pilnvarotājam zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
Gadījumā, ja pilnvarotājs apzinās, ka veselības traucējumu vai citu apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt, viņš var uzdot savas lietas pārvaldīt ar nākotnes pilnvarojumu. Tas ir pilnvarojuma līguma veids, ko taisa notariālā akta formā, personīgi klāt esot pilnvarotājam un pilnvarniekam.
Vai pilnvara jāapliecina pie notāra?
Civillikums vispārēju obligātu notariālu apliecinājumu pilnvarojuma līgumam un pilnvarai neparedz. Taču to vienmēr ir ieteicams apliecināt pie zvērināta notāra, jo vairumā gadījumu notariālu apstiprinājumu pieprasa gan privātpersonas, gan iestādes.
"Tas ir saprotami, jo šādā veidā pārliecību par pārstāvības tiesībām gūstam no publiska dokumenta, kuru apliecinājusi neatkarīga, neitrāla valsts amatpersona, tādējādi mēs varam droši kontaktēties ar pilnvarnieku, jo zinām, ka persona, kura izdevusi pilnvaru, patiesi ir un ir bijusi pie notāra, ka viņa ir bijusi tajā dienā, kurā notārs taisījis pilnvaru, un ka šī persona patiesi ir gribējusi izdot tieši šāda satura pilnvaru," norāda V. Bogdāns.
"Pilnvarnieka tiesības būs atkarīgas no pilnvaras saturā ietvertā pilnvarojuma apjoma."
Jānorāda, ka ir atsevišķas pilnvaras, kuru notariālu apliecināšanu paredz arī speciālie likumi. Piemēram, Civilprocesa likums paredz, ka pilnvarai personas pārstāvībai tiesā jābūt notariāli apliecinātai. Zemesgrāmatu likums prasa notariālo formu pilnvarojumam lūgt nostiprinājumu, Komerclikums – ja paredz, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta, kas iesniedzams Komercreģistrā) apliecināms notariāli, u. tml. Arī nākotnes pilnvarojuma līgums ir jāapliecina notariāli.
Zvērinātu notāru amata atlīdzības takses nosaka MK noteikumi Nr. 222 "Noteikumi par zvērinātu notāru amata atlīdzības taksēm". Pie zvērināta notāra var vērsties ar lūgumu apliecināt jau sagatavotu pilnvaru, vai arī lūgt, lai pilnvaru sagatavo notārs. Uzticot pilnvaras tekstu notāram, izmaksas ir šādas:
Pilnvaru var noformēt pie brīvi izvēlēta notāra. Mājaslapā latvijasnotars.lv ir norādīts visu Latvijas notāru saraksts, prakses vietu adreses, kontakttālruņi.
Vai pilnvarnieka klātbūtne ir obligāta?
Pilnvarnieka klātbūtne, izsniedzot pilnvaru, nav obligāta. To paraksta tikai pilnvaras devējs. "Tomēr ir ieteicams pie zvērināta notāra doties abiem kopā. Notārs izskaidros pilnvaras devēja un pilnvarnieka pienākumus, kā arī pilnvaras vai pilnvarojuma līguma tiesiskās sekas. Tāpēc pilnvaras izdošanas procesā zvērināta notāra skaidrojumu ieteicams uzklausīt abiem," skaidro LZNP priekšsēdētaja Sandra Stīpniece.
Jāņem vērā, ka gan pilnvarotājam, gan pilnvarniekam ir pienākumi. Piemēram, pilnvaras izsniedzējam ir pienākums atlīdzināt visus izdevumus un zaudējumus, kādi pilnvarniekam rodas, veicot tam uzticētos uzdevumus, kā arī atzīt un izpildīt pilnvarnieka uzņemtās saistības, ja vien nav pārkāptas doto uzdevumu robežas.
Pilnvarnieka pienākumu loks ir plašāks. Izpildot viņam doto uzdevumu, pilnvarniekam ir jādarbojas ar vislielāko rūpību un jāuzņemas atbildība par katru savu neuzmanību. Viņam jāsniedz pilnvaras devējam tikai un vienīgi patiesa informācija par veiktajām darbībām. Pilnvarnieks nedrīkst gūt no lietas sev peļņu, bet viss, ko viņš ar pilnvarojumu ieņēmis vai dabūjis, kā arī visas saistībā ar uzdevumu iegūtās lietas, tiesības un prasības jāatdod pilnvaras devējam.
"Prasiet, lai pilnvarnieks regulāri sniedz informāciju par paveikto! Pilnvaru izsniedziet tikai nepieciešamajā apjomā un cilvēkam, kuram patiesi uzticaties," iesaka LZNP priekšsēdētaja S. Stīpniece.
Kad pilnvarai nepieciešams tulkojums?
Pilnvaras tulkojums nepieciešams, ja dokuments ir izsniegts ārvalstīs, svešvalodā un iesniedzams Latvijas iestādēs. Saskaņā ar Valsts valodas likumu tam pievienojams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Apliecināšanas prasība ir līdzīga kā pie pilnvaras apliecinājuma. Ir iestādes (Zemesgrāmata, Komercreģistrs u. tml.), kurās likums paredz iesniegt notariāli apliecinātu tulkojumu, skaidro V. Bogdāns.
Zvērināts notārs ir tiesīgs apliecināt tulkojumu no valodas, kuru viņš pārvalda ļoti labā līmenī. Savukārt personu parakstu uz dokumenta ar personas apliecinājumu par veiktā tulkojuma pareizību zvērināts notārs var apliecināt, ja viņš dokumentā rakstīto saprot tiktāl, lai pārliecinātos, ka tā saturs nav acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu. Turklāt šāds tulkojums saskaņā ar Notariāta likuma 116. pantu ir tikai paraksta īstuma apliecinājums personai, kura paziņo, ka ir iztulkojusi dokumentu.
Kad pilnvarojums zaudē spēku?
"Pamatā pilnvaras spēks beidzas ar savstarpēju vienošanos vai dotā uzdevuma
pabeigšanu. Taču dzīvē gadās visādi, tostarp ir situācijas, kad pilnvaras devējs
maina savas domas un vēlas izbeigt citas personas tiesības kārtot darījumus,
piemēram, atsaucot savu pilnvarojumu. Vienošanos ir tiesības pārtraukt arī
pilnvarotajai personai, uzsakot pilnvarojumu. Tāpat pilnvarojums zaudē spēku,
iestājoties vienas vai otras personas nāvei vai beidzoties pilnvaras termiņam,"
stāsta LZNP priekšsēdētaja S. Stīpniece. Piemēram, 2016. gadā atsaukti 1192
pilnvarojumi.
1 Latvijas Republikas Civillikuma komentāri, Saistību tiesības, prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcija, Rīga, 2000, 419 lpp.
