FOTO: Freepik.
Civillikumā līguma slēdzējiem piešķirta plaša brīvība pašiem izvēlēties formu, kādā līgumu slēgt, izņemot atsevišķus likumā tieši noteiktus gadījumus. Kopā ar zvērinātu advokāti Lindu Spureli skaidrojam, ko ieteicams ņemt vērā, izvēloties līguma noslēgšanas un parakstīšanas formu.
|
Civillikums Tiesiska darījuma forma atkarājas no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus. Darījuma formas neievērošana tajos gadījumos, kad formu prasa likums vai kad līdzēji darījuši no tās atkarīgu sava darījuma spēku, padara pašu darījumu par spēkā neesošu. Iepriekšējām norunām, kas tādos gadījumos notiek starp līdzējiem, nav nekāda tiesiski saistoša spēka, un līdz to ietērpšanai attiecīgā formā katram līdzējam ir tiesība no tām vienpusēji atkāpties. |
Zvērināta advokāte Linda Spurele skaidro, ka līgumu atbilstoši tā formas izvēles brīvības principam iespējams noslēgt jebkādā formā, ja vien likumā nav paredzēts pretējais. Līgums nav tikai tāds darījums, kas ir noslēgts rakstveidā.
Līguma noslēgšanas veidi:
Konkludentas ir darbības bez vārdiem vai citiem tiešiem izteiksmes līdzekļiem, no kurām var secināt personas gribu noslēgt līgumu. Tas ir, piemēram, gadījumos, kad pasažieris iekāpj sabiedriskajā transportā (tiek noslēgts pasažieru pārvadājuma līgums), kad viena persona atdod citai kādu lietu (tiek noslēgts dāvinājuma līgums), kad pircējs ieiet veikalā un ieliek grozā preces (tiek noslēgts pirkuma līgums).
Mutisks līgums nozīmē, ka abas puses vienojas par tā noteikumiem sarunā – bez rakstveida formas.
Rakstveida līgums ir tāds līgums, kas noformēts rakstveidā, un tas var būt vai nu papīra, vai elektroniskā formātā, piemēram, PDF, DOC, HTML failā, vai pat e-pasta vēstules vai īsziņas formātā.
Advokāte uzsver, ka līgums, kas ir noslēgts ar konkludentām darbībām vai mutiski, ir tikpat saistošs kā rakstveida līgums. Proti, neatkarīgi no tā noslēgšanas formas, līgums ir jāpilda.
Rakstveida līgumu var parakstīt pašrocīgi, kad līguma teksts tiek uzrakstīts uz papīra vai izdrukāts un puses to paraksta ar roku. Lai darījumu padarītu drošāku un izvairītos no strīdiem par potenciālu viltojumu, parakstu īstumu var apliecināt arī notārs.
Tāpat rakstveida līgumu var parakstīt elektroniski. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma (EDL) 3. panta pirmo daļu prasība pēc rakstveida formas tiek izpildīta, ja dokumentam ir elektroniskais paraksts un tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulā (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK, izšķirti trīs elektroniskā paraksta veidi:
“Jāpiebilst: lai līgums, kas tiek parakstīts ar vienkāršu elektronisko parakstu, iegūtu juridisku spēku, personai jābūt informētai, ka klikšķis, atbildes e-pasta vēstule vai īsziņa vai cita elektroniski pausta piekrišana aizstās parakstu (šāda vienošanās var būt iekļauta līguma vai lietošanas noteikumos), līguma noteikumiem jābūt pieejamiem un saprotamiem pirms piekrišanas, kā arī personai jābūt identificējamai, piemēram, ar kontu vai autorizāciju,” norāda L. Spurele.
Viņa akcentē, ka, lai gan līgums ir sastādīts rakstveidā un puses tā noslēgšanu, noteikumus vai izpildi ir apspriedušas īsziņās, “Whatsapp” vai citā ziņapmaiņas programmā, tas nebūs uzskatāms par parakstītu, ja puses nav vienojušās par līguma parakstīšanas veidu.
Vienlaikus advokāte paskaidro, ka sadzīviska sarakste, kurā ietverts, piemēram, vienas personas lūgums aizdot noteiktu naudas summu un otras puses piekrišana to izdarīt, varētu kalpot kā līguma esamības pierādījums.
Izvēloties līgumu parakstīt ar vienkāršu elektronisko parakstu, jāņem vērā – strīda gadījumā var rasties grūtības pierādīt, ka līgums ir bijis noslēgts un tieši konkrētā persona, nevis kāda cita veikusi prasīto darbību, t. i., piekritusi noteikumiem, nosūtījusi atbildes e-pasta vēstuli vai īsziņu vai pievienojusi elektroniskajam dokumentam sava pašrocīgā paraksta attēlu.
“Konkrēto paraksta veidu nevar uzskatīt par drošu pierādījumu un to nevajadzētu lietot, lai parakstītu nozīmīgus līgumus. Lietojot minēto paraksta veidu, izvēle vienmēr jāsamēro ar iespējamo risku, ka otra puse līgumu var nepildīt vai pat nepiekrist, ka tas vispār ir noslēgts. Turklāt potenciālie riski jāizvērtē, izvēloties gan paraksta veidu, gan līguma formu, jo strīda gadījumā var nākties pierādīt, ka attiecīgais e-pasts vai telefona numurs pieder otrai pusei. Pat ja šādi pierādījumi tiek iesniegti tiesā, var nākties saskarties ar situāciju, kurā otra puse apgalvos, ka citai personai ir bijusi pieeja viņas e-pastam, kontam vai telefonam. Uzlabots elektroniskais paraksts ir daudz drošāks pierādījums līguma noslēgšanai. Līdz ar to strīda gadījumā pierādīt, ka līgums patiešām ir bijis noslēgts un to izdarījusi konkrētā persona, būs krietni vienkāršāk,” klāsta L. Spurele.
Savukārt, ja dokuments būs parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, tas būs pielīdzināms pašrocīgi, respektīvi, ar roku, parakstītam līgumam. Tādējādi situācijā, kad vienai pusei nav elektroniskā paraksta, līgums būs spēkā, ja viena persona to parakstīs ar e-parakstu, bet otra – izdrukās un parakstīs ar roku. Advokāte atgādina: “Nav obligāti jāizmanto vienāda paraksta forma. Galvenais, lai droši pierādāms, ka abas puses apstiprinājušas to pašu līguma tekstu. Tādā gadījumā svarīgi, lai katrai pusei būtu ar roku parakstītā līguma eksemplārs, kā arī pieejams elektroniski parakstītā līguma eksemplārs.”
Situācijās, kad rodas strīdi par līguma spēkā esamību, pienākums pierādīt tā noslēgšanas faktu un saturu ir tai pusei, kura to apgalvo.
Kaut arī mutvārdos noslēgta līguma fakta un tā satura pierādīšana var būt ievērojami sarežģītāka, to iespējams izdarīt ar visiem Civilprocesa likumā paredzētajiem pierādīšanas līdzekļiem.
|
Uzzini vairāk LV portālā >> |
Advokāte norāda, ka visvienkāršāk ir pierādīt rakstveida līguma noslēgšanas faktu, it īpaši, ja tas ir uzrakstīts vai izdrukāts, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu vai pašrocīgi, paraksti ir notariāli apliecināti vai līgums noslēgts notariāla akta formā.
Līgums kā rakstveida dokuments, kas satur pušu parakstus, ir spēcīgākais pierādīšanas līdzeklis.
Turpretī grūtāk pierādīt līguma noslēgšanas faktu var būt gadījumā, ja tas ir noslēgts, parakstot ar vienkāršu elektronisko parakstu (noslēgts ar klikšķi, autorizējoties tīmekļvietnē, nosūtot atbildes e-pasta vēstuli, īsziņu, ziņu “Whatsapp”). Taču līguma noslēgšanas faktu tādā situācijā tiesā var mēģināt pierādīt ar izdrukām no tīmekļvietnes un ekrānuzņēmumiem. Šāda atziņa ir nostiprināta tiesu praksē, proti, Augstākā tiesa skaidrojusi, ka izdrukas no tīmekļvietnēm un ekrānuzņēmumi atbilst rakstveida pierādījumu jēdzienam un attiecīgi ir pieļaujami pierādījumi Civilprocesa likuma 95. panta pirmās daļas izpratnē.1
“Ekrānuzņēmumi būs pieļaujami pierādījumi arī gadījumā, ja puses līgumu ir noslēgušas mutiski vai ar konkludentām darbībām, bet vēlāk sarakstē apspriedušas tā noslēgšanu vai izpildi. Tāpat mutiski vai ar konkludentām darbībām noslēgta līguma esamību un tā noteikumus var pierādīt ar sarunu ierakstiem vai videoierakstiem, liecinieku liecībām, ja kāda persona bijusi klātesoša līguma noslēgšanas brīdī vai tā izpildē,” pauž L. Spurele.
Piemēram, Augstākā tiesa, izskatot lietu2, kurā, lai noskaidrotu, vai starp pusēm ir noslēgts aizdevuma līgums, vērsa uzmanību, ka elektroniskajā saziņā izmantotajiem vārdiem un jēdzieniem ir būtiska nozīme pušu gribas noskaidrošanā. Izskatāmajā lietā prasītājs cēla prasību par aizdevuma atmaksu, bet atbildētājs norādīja, ka nauda tika pārskaitīta kopīgā mājokļa remontam. Tiesas vērtējumā bija nonākusi prasītāja un atbildētāja sarakste lietotnē “Telegram”, kurā tika izmantoti tādi vārdi kā “aizdevums”, “pabalsts”, “mazais bezprocentu kredīts”, “visu Tev atdošu”. Augstākā tiesa akcentēja: atbilstoši Civillikuma 1504. pantam, iztulkojot darījumu, vispirms jāskatās uz tajā lietoto vārdu nozīmi un, ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu. Ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi izrādītais nodoms.
Elektroniskie dokumenti un pierādījumi, piemēram, izdrukas un ekrānuzņēmumi, tiesai iesniedzami elektroniski, izmantojot tiesas e-pastu vai oficiālo e-adresi. Tāpat, it sevišķi situācijā, ja starp darījuma dalībniekiem nav strīda par līguma noslēgšanas faktu, tiesā var iesniegt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu līguma kopiju (arī izdrukājot un iesniedzot elektroniski parakstītu līgumu papīra formātā). Vienlaikus jāatceras, ka strīda gadījumā tiesai būs iesniedzams arī līguma oriģināls (elektroniskais fails).
Atsevišķu līgumu noslēgšanai likumā noteikts pienākums tos noformēt rakstveidā, piemēram, darba, īres, nekustamā īpašuma pirkuma, laulības, mantojuma līgumu, līgumu, par kura noslēgšanu rakstveidā tā slēdzēji iepriekš rakstveidā vienojušies u. c.
“Ja līgums tiks noslēgts, neievērojot prasību pēc rakstveida formas, tas nebūs spēkā. Strīda gadījumā viena puse varēs no otras prasīt tiesas ceļā nevis līguma izpildi, bet tā izteikšanu (noformēšanu) rakstveidā,” paskaidro L. Spurele. Viņa vērš uzmanību, ka atsevišķiem rakstveidā slēdzamiem līgumu veidiem, piemēram, laulības līgumam, likumā papildus noteikts, ka tiem jābūt noslēgtiem notariāla akta formā: “Tas nozīmē, ka līgums no privāta līguma kļūst par publisku aktu un to var apstrīdēt, tikai ceļot tiesā atsevišķu prasību. Notariālā, t. i., publiskā, aktā norādīto nevar apgāzt ne ar liecinieku liecībām, ne ar kādu vēlāk privātā kārtā taisītu dokumentu. Ja līgums būs noslēgts, neievērojot likuma prasību pēc notariāla akta formas, tas nebūs spēkā un puses nekādi nesaistīs.”
Izvēlēties līgumu slēgt kā notariālu aktu var arī tad, ja likums tieši neparedz attiecīgo pienākumu. Turklāt parādus pēc likumā noteiktiem notariāla akta veidā taisītiem līgumiem var piedzīt tiesas spriedumu izpildes kārtībā, respektīvi, izvairoties no tiesvedības procesa.
Advokāte īpaši uzsver, ka līgumi par nekustamajiem īpašumiem, ja tie attiecas uz īpašnieka maiņu vai kādu citu iegūstamu lietu tiesību (piemēram, uztura līgums, ja uztura devējam nodod nekustamo īpašumu), nostiprināmi zemesgrāmatā. Līguma nostiprināšana zemesgrāmatā nepieciešama, lai darījums tiktu pilnībā noslēgts, jo līdz brīdim, kamēr konkrētā tiesība nebūs ierakstīta zemesgrāmatā, ieguvējs nevarēs izlietot ar līgumu iegūtās tiesības, piemēram, netiks uzskatīts par nekustamā īpašuma īpašnieku vai nenostiprinātas hipotēkas gadījumā nevarēs vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu.
1 LR Senāta Civillietu departamenta 06.09.2023. spriedums lietā Nr. SKC-565/2023.
2 LR Senāta Civillietu departamenta 20.06.2023. spriedums lietā Nr. SKC‑555/2023.
