Par un ap tiesāšanos – pierādījumi un to loma tiesvedībā

Pienākums pierādīt un iesniegt pierādījumus

(1) Katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja pusēm vai citiem lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu motivēta lūguma tos izprasa tiesa.

(2¹) Ja puses iesniedz pierādījumus vai arī tiesa izprasa pierādījumus, kas satur valsts noslēpuma objektu, tiesa pieprasa no kompetentās iestādes, kas ir klasificējusi informāciju kā valsts noslēpuma objektu, viedokli par lietas dalībnieka tiesībām iepazīties ar to.

(3) Pierādījumus iesniedz tiesā ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. [..]

(3¹) Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā.

(3²) Ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad notecējis termiņš, un tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tā uzliek lietas dalībniekam naudas sodu līdz 750 eiro.

(3³) Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(4) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

Vai visās situācijās, vēršoties tiesā civilprocesuālā kārtībā, ir nepieciešami pierādījumi?

Tiesnese Ieva Čudina: “Vēršoties tiesā tikai ar prasījumu, nekādi nepierādot tā pamatotību, cerēt uz labvēlīgu iznākumu nevar. Ir maz lietu kategoriju, kurās pietiek ar mazu skaitu pierādījumu. Piemēram, tās ir uzturlīdzekļu un paternitātes lietas, jo lietas izskatīšanas gaitā pierādījumus var iegūt.”

Kas ir pierādījumi un kā tie iesniedzami tiesā?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Visi pierādīšanas līdzekļi, kas noteikti Civilprocesa likuma 17. nodaļā, ir izmantojami gandrīz jebkuras lietas iztiesāšanā. Nevienam no iesniegtajiem pierādījumiem likumā nav noteikts augstāks spēks salīdzinājumā ar citu.”

Tā kā ir spēkā dažādi ierobežojumi apstrādāt personas datus, vai tiesā var sniegt pierādījumus, kas iegūti, filmējot vai ierakstot telefonsarunu, atbildētājam nezinot?

Tiesnese Ieva Čudina: “Tiesnesis nevar spriedumu veidot, balstoties uz pierādījumiem, kas iegūti prettiesiski. Iesniedzot pieteikumu, prasītājam ir tiesības izvēlēties pierādīšanas līdzekļus. Tiesa tos vērtēs kopā ar citiem pierādīšanas līdzekļiem. Otrai pusei ir tiesības izteikt iebildumus, pamatojot, kāpēc konkrētie pierādīšanas līdzekļi būtu izslēdzami. Tiesnesim, spriežot tiesu, jāievēro gan likumības princips, gan tiesību uz taisnīgu tiesu princips.”

Vai tiesā jāiesniedz visi iespējamie pierādījumi?

Tiesnese Ieva Čudina: “Iesniedzot pieteikumu, jāvērtē pats prasījums. Uz tiesu nav jānes viss, kas ir saistīts ar konkrētajiem lietas dalībniekiem. Iesniegtos pierādījumus, kas uz prasījumu neattieksies, tiesa nepieņems.”

Kā notiek pierādījumu iesniegšana, vērtēšana un pārbaude?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Iesniedzot pierādījumus klātienē, jāņem vērā, ka tiesai drošības nolūkos pierādījumi būtu iesniedzami kā datne, nevis, piemēram, videofails zibatmiņā.”

Liecinieku liecība kā pierādījums

Tiesnese Ieva Čudina: “Ja prasītājam ir skaidrs, ka konkrētos apstākļus pierādīs tikai liecinieku liecības, tad tas ir jānorāda prasības pieteikumā, lūdzot uz tiesas sēdi izsaukt noteiktus lieciniekus, kuri šos apstākļus apliecinās.”

Vai strīdu par amata aprakstu un atšķirīgu attieksmi no darba devēja puses var risināt tiesā?

Situācijas aprakstu ar jautājumu ir iesūtījusi raidieraksta “Kā likums!” klausītāja, kas, kā pati norāda, ir kādas iestādes vecākā eksperte (ierēdne). Darbinieces amata aprakstā norādīts, ka 80% veicamo pienākumu veido manuāla datu ievade, kas jautājuma iesniedzējas ieskatā apjoma dēļ aizņem visu darba laiku. Darba devējs atsakās pārskatīt amata aprakstu, lai noteiktu, ka datu ievade veido 100% darba pienākumu. Pārskatot darba algas, struktūrvienības darbiniekiem tās tika paaugstinātas, lūdzot informāciju neizpaust. Tomēr tā kļuva zināma arī darbiniecei, kurai algas pielikums nebija piešķirts. Darba devējs lēmumu pamatoja ar to, ka darbiniece savus darba pienākumus pilda tikai 80% apmērā, jo manuālo datu ievadi veic pārāk lēni. Savukārt darbinieces ieskatā iestāde nenodrošina procesu optimizēšanu, lai samazinātu manuāli ievadāmo datu apjomu.

Darbiniece vaicā:

1. Kā rīkoties situācijā, ja struktūrvienības vadītājs atsakās pārskatīt amata aprakstu?

2. Vai par nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem var vērsties tiesā pret darba devēju?

3. Vai pieteikums tiesā jāiesniedz par amata apraksta apstrīdēšanu?

4. Kādi pierādījumi jāiesniedz tiesā šādos gadījumos?

5. Kā rīkoties, ja pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā iestāde centīsies ierēdni atbrīvot no amata?

Iepazīstoties ar situācijas aprakstu, zvērināts advokāts TOMS VILNIS vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā, lai saņemtu precīzu atbildi, kā rīkoties, būtu nepieciešams konsultēties ar juristu klātienē vai Valsts darba inspekcijā.

Lai jautājuma uzdevējs panāktu sev iespējami labvēlīgāku rezultātu, jāņem vērā vairāki iespējamie risinājumi.

Pirmkārt, jāprecizē, vai jautājuma uzdevēja ir ierēdne juridiskā izpratnē, vai ir valsts pārvaldes darbiniece, ko nereti sarunvalodā dēvē par ierēdni. Ja persona ir valsts civildienesta ierēdne, tad iespējas panākt sev labvēlīgu risinājumu ir niecīgas. Civildienesta attiecībās darba devēja pusei ir daudz plašākas iespējas mainīt amata aprakstus, precizēt darba pienākumus un ietekmēt darba gaitu. Darbinieku kā vājāko pusi aizsargā Darba likums, tādēļ pastāv lielākas iespējas aizstāvēt sevi, tostarp vēršoties ar prasību tiesā.
Otrkārt, ja persona ir valsts iestādes darbiniece, ar kuru noslēgts darba līgums, jāvērtē ne tikai darba līguma saturs, bet faktiskie apstākļi. Ievērojot, ka darba līgums ir pušu divpusēja vienošanās, arī tā saturu (tostarp amata aprakstu, darba samaksu, darba laiku u. c.) ir iespējams grozīt, vienojoties, nevis vēršoties tiesā.
Atbildot uz trešo jautājumu, situācijas aprakstā sniegtā informācija nenorāda uz juridisku strīdu par līgumā (amata aprakstā) neparedzētu darba pienākumu izpildi. Konkrētā situācija vairāk atbilst pušu starpā pārrunājamām izmaiņām darba izpildes apjomā vai proporcijā, kā arī izpratnē par darba izpildes novērtējumu. Konkrētie apstākļi ir vērtējami nevis juridiski, bet ir pakļauti atšķirīgam darba devēja un darbinieka subjektīvam vērtējumam. Vēršoties tiesā, prasītājai būs grūti pierādīt, ka ir noticis pārkāpums. Darba devējs var apliecināt, ka nepārkāpj darba līgumā nolīgto pienākumu ietvaru un, visticamāk, vērsīs tiesas uzmanību uz darbinieces subjektīvu vērtējumu. Darbiniecei tiesā jāpierāda, ka amata aprakstā noteiktie pienākumi nav izpildāmi normāla darba laika ietvaros. Izredzes to pierādīt vērtējamas kā zemas.
Darbiniekam ir tiesības prasīt darba algas paaugstinājumu, vēršoties pie darba devēja. Darbiniekam nav tiesību prasīt darba algas paaugstinājumu, ceļot prasību tiesā. Vēršoties tiesā, pastāv iespēja prasīt novērtēt, vai nav piemērota atšķirīga attieksme iepretim citiem darbiniekiem, kas ieņem tādu pašu amatu un pilda analogus darba pienākumus. Darbiniecei jāpierāda, ka darba devēja atšķirīgā attieksme izpaužas kādā īpašā pazīmē (dzimums, tautība, valodas zināšanas). Ja šādas pazīmes nepastāv, darba devējam, objektīvi vērtējot, ir iespēja norādīt uz darbinieces zemākiem darba rezultātiem salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem, kam darba samaksa ir paaugstināta.
Ja situācijā ir saskatāmas mobinga pazīmes, darbiniecei jāspēj pierādīt šādu darbību regularitāte no darba devēja puses, iesniedzot tiesā pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Situāciju var sākt risināt, darbiniecei un darba devējam to pārrunājot. Jāņem vērā, ka, iesniedzot pieteikumu tiesā, kopējā darba atmosfēra neuzlabosies, tā var kļūt vēl saspīlētāka, pastāvot darba attiecību izbeigšanas riskam. Ja situācija eskalējas šādi, darbiniecei pirms jebkuru dokumentu parakstīšanas ieteicams konsultēties ar juristu.