Par un ap tiesāšanos – lietas dalībnieki, liecinieki un juridiskie pārstāvji

Kas ir lietas dalībnieki?

Tiesnese Ieva Čudina: „Tie ir subjekti, kam ir tiesiska interese lietas iznākumā vai kuru dalība tiesvedībā ir noteikta ar likumu.”

Civilprocesa likums

73.pants. Lietas dalībnieka jēdziens

^{Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji.}

^{Lietas dalībnieks var būt persona, kurai ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja. Valsts un pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, var būt lietas dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskās personas.}

73.¹ pants. Negodprātīga tiesību un pienākumu izmantošana vai necieņa pret tiesu

^{Ja lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tajā skaitā sniedz tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis izsaka lietas dalībniekam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 800 eiro.}

^{Par necieņu pret tiesu – jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu – tiesa var uzlikt lietas dalībniekam naudas sodu līdz 1000 eiro.}

Lietas dalībnieku tiesības un pienākumi

Vai tiesas sēdē, kas noteikta kā atklāta, ikviens var brīvi piedalīties kā klausītājs?

Tiesnese Ieva Čudina: “Atklāta tiesas sēde nenozīmē absolūtu brīvību ikvienam, kurš to vēlas, ierasties un piedalīties tiesas sēdē klausītāja statusā. Es aicinātu par šo laikus vienoties ar tiesnesi, saņemot atļauju.”

Vai lietas dalībnieks var tiesvedības procesā lūgt sevi pārstāvēt citai personai?

Tiesnese Ieva Čudina: ”Jā, šāda iespēja pastāv. Lietas dalībnieks, ja nejūtas drošs, var savu pārstāvību tiesvedības procesā ar pilnvarojumu deleģēt citai personai – juristam, citai personai, kam uzticas. Atsevišķās lietu grupās, lietās, kas piekrīt Ekonomisko lietu tiesai, lietās, kas izriet no saistību tiesībām un prasījuma summa pārsniedz 150 tūkstošus eiro, un lietās par komercnoslēpuma aizsardzību, nelikumīgu iegūšanu un izpaušanu pārstāvis var būt tikai zvērināts advokāts.”

Tiesnesis Viktors Makucevičs: ”Ja kāda persona nāk tiesā pārstāvēt citu personu, tās pienākums ir realizēt sava pārstāvamā tiesiskās intereses tādā apmērā, kādā to būtu darījusi pati persona, kas tiek pārstāvēta.”

Vai lietas dalībnieks var atteikties sniegt tiesai paskaidrojumus?

Tiesnese Ieva Čudina: “Rakstveida paskaidrojumu sniegšana ir vērtējama kā atbildētāja puses tiesība, kuru nesniegšana nerada tiesai šķēršļus sprieduma veidošanai. Tiesa var procesu virzīt arī bez atbildētāja paskaidrojumiem un pieņemt aizmugurisku spriedumu. Saņemot informāciju no tiesas, ir kļūdaini uzskatīt, ka paskaidrojumu nesniegšana labvēlīgāk ietekmēs tiesvedības rezultātu.”

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Paskaidrojumu nesniegšana liecina, ka atbildētājam nav iebildumu pret prasību. Likumā ir noteikts, ka fakti, par kuriem nepastāv strīds, lielākoties nav jāpierāda.”

Civilprocesa likuma 74. pants. Puses, to tiesības un pienākumi

(1) Civilprocesā par pusēm – prasītāju un atbildētāju – var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

(2) Pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:

1) ^{iepazīties ar lietas materiāliem un izgatavot to atvasinājumus;}

^{2) piedalīties tiesas sēdē;}

^{3) pieteikt noraidījumus;}

^{4) iesniegt pierādījumus;}

^{5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā;}

^{6) pieteikt lūgumus;}

^{7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;}

^{8) izteikt savus argumentus un apsvērumus;}

^{9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;}

^{10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus;}

^{11) saņemt spriedumu, lēmumu un citus lietā esošos dokumentus vai to atvasinājumus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.}

(3) Prasītājs turklāt ir tiesīgs:

^{1) pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības;}

^{2) samazināt prasījumu apmēru;}

³⁾^{rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).}

(4) Atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību.

(5) Puses var vienoties par mediācijas izmantošanu, kā arī noslēgt izlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

(6) Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi.

(7) Pusēm ir pienākums:

^{1) ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā;}

^{2) savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus;}

^{21) nodrošināt tulka palīdzību, ja tās nepārvalda tiesvedības valodu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, tajā skaitā nodrošināt tulka palīdzību arī ekspertiem vai lieciniekiem, kas izsaukti pēc pušu lūguma, ja eksperts vai liecinieks nepārvalda tiesvedības valodu;}

^{3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.}

Kas ir procesuālās sankcijas?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Procesuālās sankcijas likumu ir paredzēts piemērot tādos gadījumos, kad lietas dalībnieks īsteno nepilnvērtīgu rīcību. Sankciju veidi ir vairāki: brīdinājums, naudas sods, noteiktos gadījumos arī piespiedu atvešana uz tiesu, izraidīšana no tiesas sēžu zāles.”

Kas ir pretprasība?

Tiesnese Ieva Čudina: “Ne katrs iebildums, uz ko tiesai norāda atbildētājs, sniedzot paskaidrojumus par prasītāja norādītajiem faktiem vai apstākļiem, kļūst par pretprasību. Pretprasība tiek izskatīta kopā ar sākotnējo prasību, un tiesa pieņem pretprasību noteiktos gadījumos: ja starp sākuma prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits; ja pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu; ja pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.”

Liecību sniegšana tiesā. Vai persona var atteikties sniegt liecību?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Likumā noteikts, ka konkrētam personu lokam ir tiesības atteikties no liecību sniegšanas. To tiesnesis izskaidro, pirms persona, kura uzaicināta tiesā sniegt liecību, uzsāk to darīt. Tomēr tas nenozīmē, ka lieciniekam šī tiesība ir jāizmanto, ja viņš uzskata, ka vēlas to darīt.”

Tiesnese Ieva Čudina: “Vēlos vērst uzmanību, ka par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu persona var tikt saukta pie kriminālatbildības. Šādi kriminālprocesi pastāv arī de facto.”

Civilprocesa likuma 109. pants. Liecinieka atbildība

^{(1) Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.}

^{(2) Ja liecinieks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz 60 eiro vai atvest viņu uz tiesu piespiedu kārtā.}

Juridisko pārstāvju piesaiste tiesvedības procesam. Vai var būt bezmaksas?

Tiesnese Ieva Čudina: “Juridiskā pārstāvja klātbūtne civilprocesuālajā tiesvedībā nav obligāta. Praksē situācijas ir līdzvērtīgas: ir personas, kuras tiesvedībā sevi pārstāv pašas, un ir tādas, kas nolīgst juridisko pārstāvi vai citu personu, kas to pārstāvēs. Ja personai ir noteikti apstākļi, piešķirts statuss, kad tā ir tiesīga pretendēt uz bezmaksas juridiskā pārstāvja pakalpojumiem civilprocesuālajās tiesvedībās, šis jautājums jārisina patstāvīgi Juridiskās palīdzības administrācijā.”