Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dalība tiesas sēdē ir saistīta ar noteiktu kārtību, kas jāievēro gan lietas dalībniekiem, gan lieciniekiem, gan pieaicinātajām personām. Sarunā ar tiesnešiem IEVU ČUDINU un VIKTORU MAKUCEVIČU, vienlaikus atbildot uz lietotāju iesniegtajiem jautājumiem e-konsultācijās, noskaidrosim, kā norit tiesas sēde, kādas ir pušu tiesības lūgt lietu skatīt attālināti vai rakstveida procesā, vai liecinieki tiesas sēdē ir klātesoši visu sēdes laiku, kam ir nepieciešams tiesas sēdes audioieraksts un kas notiek, ja tiesvedības procesā ir notikusi tiesneša maiņa.
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Ja tiesvedība notiek vienkāršotā procedūrā, lietas dalībniekiem (prasītājam un atbildētājam) ir tiesības tiesu lūgt lietu izskatīt mutvārdu vai rakstveida procesā. Prasītājam, lūdzot tiesu izskatīt lietu rakstveida procesā, savs lūgums ir jāpamato. Ja atbildētājs lūdz tiesu izskatīt lietu rakstveida procesā, to pamatojot, un prasītājs tam neiebilst, tiesa lūgumu ņems vērā.
Ja lieta tiek skatīta vispārējās prasības kārtībā, tad tā notiks mutvārdu procesā.”
|
Civilprocesa likuma 250.19 pants. Lietas ierosināšana (1) Vienkāršotās procedūras lietas ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama tikai prasībās par naudas piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu [..]. (2) Vienkāršotās procedūras lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, ja galvenais parāds vai – prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu – maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2500 eiro. Maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecināma uz katru bērnu atsevišķi. |
Tiesnese Ieva Čudina: “Kad ir veiktas visas darbības, lai sagatavotu lietu izskatīšanai, tiesnesis, iepazīstoties ar lietā esošajiem materiāliem un apstākļiem, ir tiesīgs izlemt, vai lieta skatāma mutvārdu vai rakstveida procesā.”
Tiesnese Ieva Čudina: " Lai tiesas sēde notiktu attālināti, dalībniekiem ir nepieciešams dators ar skaņas funkciju un stabils interneta pieslēgums. Atklātās tiesas sēdes notiek MS TEAMS platformā, savukārt slēgtās tiesas sēdes notiek CISKO WEBEX platformā.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Dalībnieki pārsvarā pozitīvi vērtē iespēju attālināti piedalīties tiesas sēdē, tostarp resursu izmantošanas samazinājuma dēļ, piemēram, nav nepieciešams braukt uz tiesu namu. Arvien biežāk notiek tādas tiesas sēdes, kurās viens no lietas dalībniekiem piedalās klātienē, savukārt otrs – attālināti. Jāņem vērā, ka liecinieku tiesa nopratinās tikai klātienē, lai novērstu liecinieka iespaidošanu.”
FOTO: Zeltīte Kazļenoka.
Tiesnese Ieva Čudina: “Liecinieki nepiedalās tiesas sēdē pastāvīgi. Viņi tiek ieaicināti tiesas zālē brīdī, kad jāsniedz liecība, un pēc liecības sniegšanas viņiem ir jāatstāj tiesas zāle.”
|
Civilprocesa likuma 11. pants. Civillietas izskatīšanas atklātums (1) Civillietas tiesās izskata atklāti, izņemot lietas par: 1) bērna izcelšanās noteikšanu; 2) adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu; 3) laulības šķiršanu vai neesamību; 4) personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ; 41) pagaidu aizgādnības nodibināšanu; 42) nākotnes pilnvarnieka tiesību apturēšanu; 5) bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanu ārvalstī un bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā; 6) aizgādības un saskarsmes tiesībām; 7) pagaidu aizsardzību pret vardarbību. (2) Personas, kas jaunākas par 15 gadiem un kas nav lietas dalībnieki vai liecinieki, tiesas sēdē var būt klāt tikai ar tiesas atļauju. (3) Pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma vai tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu: 1) ja nepieciešams aizsargāt valsts noslēpumu vai komercnoslēpumu; 2) ja nepieciešams aizsargāt personu privāto dzīvi un korespondences noslēpumu; 3) nepilngadīgo interesēs; 4) ja nepieciešams nopratināt personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu; 5) tiesas spriešanas interesēs; 6) ja nepieciešams aizsargāt ierobežotas pieejamības informāciju lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem. |
Tiesnese Ieva Čudina: “Tiesnesis tiesas sēdei sagatavojas. Proti, izskata visus iesniegtos pierādījumus, pušu rakstveidā iesniegtos paskaidrojumus, kā arī sagatavo savu vīziju par tiem apstākļiem, kas tiesas sēdē būtu papildus jānoskaidro. Protams, tiesnesim veidojas konstrukcija par tiesvedības iznākumu. Tomēr dažkārt pirmšķietamā vīzija tiek izmainīta, uzklausot paskaidrojumus par apstākļiem, kas iepriekš nebija zināmi. Tāpat var būt situācija, ka, sagatavojot motivētu tiesas spriedumu rakstveida procesā, tas noved pie citas nianses, kas netika sadzirdēta tiesas sēdē.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Pirmajā tiesu instancē lietu skata viens tiesnesis. Ja kādu iemeslu dēļ tiesnesis vairs nav attiecīgās tiesas sastāvā, lieta tiek nodota citam tiesnesim. Būtiski, ka no jauna nozīmētais tiesnesis lietu sāk skatīt no sākuma.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Tiesas sēdē piedalās tiesas sēžu sekretārs, kurš veic tiesas sēdes audioierakstu, kā arī organizē lietas dalībnieku kustību – noskaidro lietas dalībnieku personības, uzaicina lieciniekus sniegt liecību. Tiesas sēdē var piedalīties tulks, ja ir nepieciešamība.”
Tiesnese Ieva Čudina: “Audioierakstā tiek fiksēta tiesas sēdes norise. Lietas dalībnieki ar to var iepazīties. Tāpat audioierakstu izmanto apelācijas instances tiesa – gadījumos, kad lietas tiek pārsūdzētas, lai pārliecinātos, vai pirmās instances tiesa ir veikusi visas likumā paredzētās procesuālās darbības.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Noklausoties audioierakstu, lietas dalībnieki var atsaukt atmiņā tiesas sēdē runāto un to izmantot savas pozīcijas uzturēšanai. Audioierakstā palīdz orientēties tiesas sēdes protokolā norādītie “enkuri”, ļaujot noklausīties tikai nepieciešamo tiesas sēdes daļu, nevis visu ierakstu.”
Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Tiesu debates ir tiesvedības procesa daļa, kad lietas izskatīšana pēc būtības jau ir pabeigta un kad lietas dalībniekiem ir tiesības izteikties rezumējoši, sniedzot juridisko vērtējumu par apstākļiem, kas ir noskaidroti tiesas procesā.”
