Ja Augstākā tiesa ir ierosinājusi tiesvedību, tad tiesai ir jārīkojas saskaņā ar procesuālajām normām. Jāņem vērā, ka lietas izskatīšanas ātrums ir atkārīgs no tiesas noslodzes. Atbilstoši likuma “Par tiesu varu”  28.¹ panta pirmajai daļai lietu sadales plānus Augstākās tiesas departamentiem apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētājs.  

Katram departamentam (civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu) ir izstrādāta sava lietu sadales, tiesas sastāva veidošanas, tiesnešu specializācijas un tiesas sēžu priekšsēdētāju (tiesnešu referentu) norīkošanas kārtība.  

Augtākās tiesas tīmekļvietnē ir pieejami Senāta departamentu lietu sadales plāni 2025. gadam (arī iepriekšējiem gadiem), kuros ir norādīta kārtība, kāda tiek sadalītas tiesā ienākošās lietas.  

Piemēram, Senāta ​Civillietu​ departamenta lietu sadales plāns ​2025​. gadā paredz, ka lietu sadalē departamenta priekšsēdētājs pēc iespējas ņem vērā to ienākšanas secību un departamenta senatoru specializāciju. Prioritāte izskatīšanā paredzēta šādām lietu kategorijām: 

• strīdi, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību; 
• darba strīdi par atjaunošanu darbā, uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un darba algas piedziņu; 
• lietām, kurās tiesvedība notiek ilgstošu laiku; 
• lietām, kurās ir citi pamatoti iemesli to paātrinātai izskatīšanai (piemēram, lietas dalībnieku iesniegumi, lai nepieļautu zaudējuma apmēra būtisku palielināšanos, lietas dalībnieku vecums, veselības stāvoklis u. tml.); 
• lietām, kurās iesniegti protesti Civilprocesa likuma 483. panta kārtībā; 
• lietām par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem; 
• ja lietā tiek risināts tiesību jautājums, kura risinājums ir sistēmiski nepieciešams vairāku zemākā tiesu instancē esošo lietu izskatīšanai; 
• lietām par tiesību jautājumiem, kuru ātrai risināšanai ir būtiska nozīme judikatūras attīstībai Civillietu departamenta priekšsēdētāja ieskatā. 

Ņemot vērā, ka jautājumā nav precizēts, kāda veida tiesvedība un kurā instancē tiks skatīta Augstākajā tiesā, jānorāda, ka, piemēram, ja Senātā tiek izskatīta kasācijas sūdzība (pēdējā instance), tad kasācijas instaces spriedums nav pārsūdzams. Vēršanās Satversmes tiesā vai arī Eiropas Savienības tiesās nav uzskatāma par konkrētā pēdējās instances sprieduma pārsūdzēšanu. Proti, Satversmes tiesā izšķir strīdus par tiesību normu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām, savukārt Eiropas Cilvektiesību tiesa izskata sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem, taču tās spriedums neatceļ nacionālās tiesas pieņemto nolēmumu. 

Uzziniet vairāk LV portālā: 

• Kasācijas instancē pārbauda pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu 
• Satversmes tiesa – lai tiesību normas atbilstu valsts pamatlikumam 
• Satversmes tiesas process – no pieteikuma līdz spriedumam 
• Vai, vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ir iespējams iegūt materiālo kompensāciju