Nodoklis no kapitāla pieauguma nav jāmaksā, ja pārdod vienīgo nekustamo īpašumu vai īpašumu, kurā noteiktu laiku ir bijusi deklarētā dzīvesvieta.

Kritēriji šiem diviem nodokļa atbrīvojuma gadījumiem noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33.¹ punktā (gūts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), kā arī 33. punktā (gūts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese)).

Nodokļu tiesību aktos nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas gadījumam papildu skaidrojums ir sniegts situācijai, kas saistīta ar deklarēšanās periodu. Proti,  Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 52. punkts noteic: “Likuma 9. panta pirmās daļas 33. punktu nepiemēro, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma daļa, kas neietver dzīvojamo ēku, bet nekustamais īpašums fiziskās personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ienākums no šāda nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas ir apliekams ar nodokli.”

No vienīgā nekustamā īpašuma atdalot zemesgabalu pārdošanai, veidojas jauns, patstāvīgs īpašums, līdz ar to pārdošanas brīdī tas nav vienīgais. To pārdodot, ienākumam nodokļa likme ir 25,5%.

Apliekamo ienākumu nosaka, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas atņemot tā iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā.

Valsts ieņēmumu dienesta materiālā “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma” norādīts: ja fiziskās personas īpašumā esošs nekustamais īpašums (zeme, būve, t. sk. ēka) tiek sadalīts vairākos nekustamajos īpašumos un šie nekustamie īpašumi tiek pārdoti kā atsevišķi īpašumi, tad atdalīto nekustamo īpašumu iegādes vērtības tiek noteiktas no visas kopējās nekustamā īpašuma iegādes vērtības proporcionāli katra atdalītā īpašuma platībai no kopējās platības.

Darījumā ar nekustamo īpašumu var būt dažādas nianses (piemēram, saistībā ar ierakstiem zemesgrāmatā), tāpēc par nodokļa piemērošanu individuālā situācijā jums jāuzzina Valsts ieņēmumu dienestā.