Apkopojot informāciju, kas pieejama publiskajā telpā, galvenie argumenti, kāpēc noteiktām amatpersonām tika ieviests un joprojām tiek saglabāts pabalsts triju mēnešalgu apmērā, ir šādi:

• aizsardzība pret ietekmēšanu – garantēti ienākumi pēc termiņa beigām kalpo kā preventīvs pretkorupcijas mehānisms, kas mazina interešu konflikta risku un novērš varbūtību, ka valsts amatpersona amata pildīšanas noslēguma posmā rīkojas kādu privāto interešu labā, lai nodrošinātu sev turpmāku nodarbinātību;
• stingri darba ierobežojumi – amata laikā ir aizliegts strādāt citur vai vadīt uzņēmumu, bet pēc amata atstāšanas bieži ir aizliegts strādāt iepriekš uzraudzītajā nozarē, kas apgrūtina ātru darba atrašanu;
• terminēts un politisks amats – atšķirībā no darba uz nenoteiktu laiku pilnvaras beidzas automātiski vai ir atkarīgas no politiskā balsojuma, nevis labiem vai sliktiem darba rezultātiem;
• profesionāļu piesaiste – kompensācija kalpo kā “drošības spilvens”, lai kvalificēti speciālisti no privātā sektora vispār piekristu uz laiku pamest savu karjeru darbam valsts pārvaldē;
• vienota sistēma – izstrādājot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, šī garantija tika attiecināta uz visām augstākajām amatpersonām un deputātiem kā standarta pārejas periods, lai atgrieztos darba tirgū pēc pilnvaru zaudēšanas.

Vienlaikus jāteic, ka jautājums par pabalstiem Saeimas deputātiem, kuri nav pārvēlēti nākamajā sasaukumā, nav aktualizēts tikai šogad.

Lai gan sašutuma vilnis atkārtojas gandrīz pēc katrām vēlēšanām jau vairāk nekā desmit gadu, triju mēnešalgu pabalsta norma nacionālajā regulējumā palikusi nemainīga.

Proti, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta vienpadsmitā daļa paredz:

“Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Pabalstu pilnā apmērā nevar saņemt Saeimas deputāts, kurš iestājies Saeimas sastāvā Saeimas kārtības ruļļa 6. pantā noteiktajā kārtībā triju mēnešu laikā pēc deputāta pilnvaru izbeigšanās. Šādā gadījumā pabalsts Saeimas deputātam tiek izmaksāts apmērā, kas ir proporcionāls laikam, kas pagājis no dienas, kad viņa mandāts izbeidzies, līdz dienai, kad viņš iestājies jaunās Saeimas sastāvā. Pabalsts Saeimas deputātam tiek izmaksāts pa daļām – ne vairāk kā vienas mēnešalgas apmērā mēnesī. Pabalsta izmaksu izbeidz ar tā mēneša pirmo dienu, kas seko mēnesim, kad Saeimas deputāts atkārtoti iestājies Saeimas sastāvā. Ja deputātam izmaksāts pabalsts, tad attiecīgus ieturējumus veic no šā deputāta mēnešalgas.”

Papildus jānorāda, ka līdzīgs regulējums bija noteikts arī Saeimas kārtības ruļļa pamata redakcijā, kas stājās spēkā 1994. gada 1. septembrī. Tolaik Saeimas kārtības ruļļa 13. panta otrā daļa noteica, ka deputāti, kuru mandāts izbeidzas līdz ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, saņem viņiem paredzēto algu (12. p. pirmā daļa) vēl trīs mēnešus pēc Saeimas pilnvaru izbeigšanās.

Arī LV portālā ir atrodama 2019. gadā sagatavotā publikācija “Saglabāt vai atcelt kompensācijas nepārvēlētajiem deputātiem?”, kurā iespējams detalizēti iepazīties ar tolaik norādītajiem argumentiem, kāpēc attiecīgā kompensācija būtu vai nebūtu saglabājama.

Proti, arī 2019. gadā tika iesniegta likumdošanas iniciatīva, kas aicināja atcelt kompensācijas tiem Saeimas deputātiem, kuri nav pārvēlēti nākamajā sasaukumā. Toreiz portālā “ManaBalss.lv” konkrētā iniciatīva neilgā laikā guva pietiekamu atbalstu, lai nonāktu parlamenta darbakārtībā.

Tomēr, neskatoties uz sabiedrības aicinājumu jautājumu risināt, iecere tā arī nesaņēma skaidru tautas priekšstāvju vērtējumu. Kā norādīts minētajā publikācijā, daudzuprāt, kompensācija ir nepieciešama, lai motivētu likumdevēja darbā iesaistīties profesionāļus, kuri jau spējuši daudz sasniegt līdzšinējā karjerā. Vienlaikus toreiz ievēlētie deputāti arī atzina, ka pilsoņu paustā griba mudina domāt par sistēmas pārskatīšanu, lai to padarītu taisnīgāku.

Kā zināms, deputātu vienreizējā pabalsta triju mēnešalgu apmērā sistēma līdz šim brīdim nav pārskatīta.

Jāpiebilst, ka kompensāciju triju mēnešalgu apmērā saņem ne tikai Saeimas deputāti. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta 12¹ daļu atlaišanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā izmaksā arī:

• Satversmes tiesas tiesnesim, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes loceklim, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklim, tiesībsargam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam, vietniekam vai padomes loceklim, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam vai loceklim, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, vietniekam vai komisijas sekretāram, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniekam, tam atstājot amatu pēc pilnvaru termiņa beigām, ar nosacījumu, ka tas nav atkārtoti ievēlēts, apstiprināts vai iecelts šajā pašā amatā;
• Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai vai ministra ieceltai amatpersonai, tai atstājot amatu sakarā ar termiņa izbeigšanos, ar nosacījumu, ka tā nav atkārtoti apstiprināta vai iecelta šajā pašā amatā vai pārcelta citā amatā;
• Ministru kabineta ieceltai vai apstiprinātai vai ministra ieceltai amatpersonai, ja tā izbeidz civildienesta attiecības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar attiecīgo Ministru kabineta locekli;
• pašvaldības izpilddirektoram, atstājot amatu sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos, ar nosacījumu, ka tam nav pagarināts pilnvaru termiņš vai piedāvāts cits amats pašvaldības administrācijā.

Jautājuma daļā par to, kāpēc pabalstu var saņemt arī amatpersona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, norādām, ka Kriminālprocesa likuma viens no principiem ir nevainīguma prezumpcija, – neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā (kamēr nav stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu).

Ne tikai deputāti, bet arī jebkura persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr nav stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu.

Tādējādi publiski pieejamā informācija par izdarītu pārkāpumu automātiski neatņem personai sociālās garantijas. Kamēr nav stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu, amatpersona saglabā visas tai likumā noteiktās sociālās garantijas.