Kur palika vēlētāji? Ko atklāj vēlēšanu aktivitātes kritums

15. Saeimas vēlēšanās savu balsi nodeva 806 641 no 1 557 615 jeb 51,79% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Tas nozīmē, ka vēlēšanās nepiedalījās aptuveni 751 tūkstotis vēlētāju, kas ievērojami pārsniedz valsts iedzīvotāju skaitu, kopā ņemot, divās lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā tas bija attiecīgi 588 911 un 77 486 iedzīvotāju.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām aktivitāte tiešām ir būtiski samazinājusies. 2022. gadā pie urnām devās 59,4% balsstiesīgo, bet 2018. gadā – 54,6%. 15. Saeimas vēlēšanās balsotāju bija par 109 727 mazāk nekā 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā. Tomēr ar šo skaitli vien nepietiek, lai viennozīmīgi secinātu, ka Latvijas sabiedrībā kopumā strauji pieaugusi noraidoša attieksme pret vēlēšanām.

Zemajai aktivitātei ir vairāki iemesli

Domnīcas “Providus” uzreiz pēc vēlēšanām veiktā analīze liecina, ka uz 51,79% rādītāju der paraudzīties detalizētāk. Atbilstoši pētnieku secinātajam aiz rekordzemās kopējās aktivitātes slēpjas vismaz trīs atšķirīgi procesi. Pirmkārt, ļoti zemā diasporas līdzdalība. Otrkārt, 2022. gada vēlēšanās novērotās tuvējā kara veicinātās salīdzinoši augstās vēlētāju mobilizēšanās iemesla noplakšana. Treškārt, dziļāka līdzdalības samazināšanās daļā novecojošo un iedzīvotāju skaita ziņā sarūkošo Latvijas teritoriju.

Svarīgs ir ne tikai jautājums, kur vēlētāji palika, bet arī – kurās sabiedrības grupās un teritorijās līdzdalība mainījās visvairāk, norāda “Providus”. Tam būtu nepieciešami padziļināti pētījumi, pagaidām atstājot tikai iespēju izteikt ticamākos minējumus par iemesliem vēlētāju aktivitātes kritumam un potenciālajiem risinājumiem tās veicināšanai. 

Vēlētāju zemā aktivitāte pati par sevi nenozīmē, ka vēlēšanu rezultāts nav leģitīms, – Latvijā Saeimas vēlēšanām nav noteikts minimālais vēlētāju aktivitātes slieksnis. Taču arvien lielākas sabiedrības daļas distancēšanās no tradicionālajiem demokrātiskās līdzdalības mehānismiem tiek uzskatīta par izaicinājumu parlamenta un valdības spējai risināt iedzīvotājiem aktuālos jautājumus.

Līdzdalība vēlēšanās Latvijā atgriezusies 2018. gada līmenī

Fakts, ka vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās nav spējusi pacelties kaut cik pārliecinoši virs 50%, ir raisījis plašu satraukumu par demokrātijas krīzi, tomēr dati ļauj izdarīt mērenākus secinājumus.

“Nekādu gaudu dziesmu dziedāt nav pamata,” pauž domnīcas “Providus” direktore Sanda Liepiņa. Viņa akcentē: ja no kopējā nobalsojušo skaita izslēdz ārvalstīs reģistrētos vēlētājus, Latvijā dzīvojošo līdzdalība 2026. gadā bijusi aptuveni 57,7%. Tas ir gandrīz tāds pats līmenis kā 2018. gadā, kad līdzdalība sasniedza 57,5%. Tādējādi Latvijas iekšienē 2026. gada vēlēšanu aktivitāte ir atgriezusies iepriekšējā līmenī, kāds tas bija pirms 2022. gada vēlēšanām, kurās salīdzinoši augsto līdzdalību, kā tiek lēsts, lielā mērā noteica iedzīvotāju bažas par valsts drošību, jo bija sācies Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.

Tagad šis mobilizējošais faktors ir gājis mazumā, turpretī partiju reitingi pirms vēlēšanām, iespējams, daudzus pārliecināja nedoties uz iecirkni, paļaujoties, ka uzvarēs centriski labējie politiskie spēki, kas prognozējami ieturēs līdzšinējo valsts ārējās un drošības politikas kursu, pieļauj politologs Andis Kudors. Tomēr arī viņš par vēlētāju līdzdalības līmeni aizvadītajās vēlēšanās secina: “Neredzu to kā lielu traģēdiju. Arī Eiropā kopumā pilsoņu aktivitāte vēlēšanu kontekstā nav augsta.” 

Diaspora – dusmīgais vēlētājs kļuvis vienaldzīgs  

“Providus” aprēķini liecina – kopš 2018. gada ārvalstīs reģistrēto balsstiesīgo skaits pieaudzis no aptuveni 135 000 līdz 199 452 šogad. Vienlaikus nobalsojušo skaits sarucis no 31 946 līdz 23 196. Tātad līdzdalība ārvalstīs samazinājusies no 23,7% 2018. gadā līdz 11,6% 2026. gadā.

Ārvalstīs līdzdalība vēlēšanās piedzīvo negatīvu tendenci jau kopš 2010. gada, atzīst Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, LU tenūrprofesore Inta Mieriņa. Minēto apliecina arī centra 2024. gadā publiskotais pētījums “Diasporas politiskā līdzdalība vēlēšanu kontekstā”. Pētniece norāda: iemesls tam ir vairāku faktoru kombinācija, it īpaši fakts, ka cilvēki, kuri Latviju lielā skaitā pameta 2009.–2010. gadā globālās ekonomiskās krīzes apstākļos, ar laiku ir zaudējuši saikni ar Latviju un vairs nepārzina sabiedriski politiskās norises tajā. Turklāt daļa no aizbraukušajiem uzskata, ka viņiem šī iemesla dēļ nav morālu tiesību ar savu balsojumu ietekmēt dzīvi Latvijā.

“Uzticēšanās politiķiem ir ārkārtīgi zema, un daudzi neredz, par ko balsot, sevišķi vienkāršā darba darītāji Lielbritānijā un Īrijā,” otru būtisko diasporas pasivitātes iemeslu uzsver I. Mieriņa. Minēto apstiprina arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Viņš piebilst, ka vēlētāju aktivitātes kritums īpaši bijis vērojams Lielbritānijā, kur ir liels šāda darba veicēju īpatsvars no Latvijas izbraukušo vidū, bet ne, piemēram, Beniluksa valstīs, kurās Latvijas pilsoņi strādā vairāk kvalificētu darbu.

“Dusmīgais vēlētājs Lielbritānijā tagad kļuvis vienaldzīgs,” secina M. Kaprāns. Pētnieks norāda uz vēl vienu iemeslu šādai apātijai, proti, nupat aizvadītajās Saeimas vēlēšanās nebija tik izteikta politiskā piedāvājuma tai diasporas vēlētāju daļai, kas līdz šim balsojusi par partijām, kuru ievirze tiek raksturota kā klaji populistiska. Turklāt, viļoties attiecīgajā politiskajā piedāvājumā, ir liela varbūtība, ka vēlētājs vispār vairs neredz jēgu piedalīties vēlēšanās, vērtē M. Kaprāns.

Savukārt, kā akcentē I. Mieriņa, tā diasporas vēlētāju daļa, kura lielākoties atbalstījusi liberālos politiskos spēkus, šoreiz, iespējams, ignorēja vēlēšanas, jo bija tajos stipri vīlusies, par ko liecina arī zemais balsu skaits partiju apvienībai “Jaunā Vienotība”. 

Vienlaikus zemajai vēlētāju aktivitātei diasporā daļēji var būt pavisam banāls iemesls, piebilst S. Liepiņa. Respektīvi, daudziem, it īpaši tiem, kam jau ir kādas ārvalsts pilsonība, varētu vairs nebūt derīga Latvijas personu apliecinoša dokumenta, bez kura nav iespējams piedalīties vēlēšanās mūsu valstī.

Līdzdalības kritums un teritoriju demogrāfija

Viens no sākotnējiem skaidrojumiem zemajai vēlētāju aktivitātei pēc nule notikušajām Saeimas vēlēšanām līdzās jauniešu politiskajai pasivitātei, kāda vērojama vairākās Eiropas valstīs, bija krievvalodīgo vēlētāju potenciālā demobilizēšanās. Taču pašvaldību līmeņa dati šādu skaidrojumu neapstiprina kā galveno iemeslu kopējās aktivitātes kritumam. “Providus” analīzē secināts, ka teritorijās ar lielāku krievu tautības iedzīvotāju īpatsvaru balsotāju skaita kritums nav bijis izteiktāks.

Gan A. Kudors, gan M. Kaprāns norāda – krievvalodīgo vēlētāju motivāciju piedalīties vēlēšanās vājina atziņa, ka tam nav jēgas, jo politiskie spēki, kurus viņi ierasti atbalsta, pastāvīgi paliek ārpus valdošās koalīcijas un to iespējas ietekmēt valsts politiku ir ierobežotas. Vēl kāda daļa, spriežot, ka Latvijā tiek uzskatīti par tā dēvēto “piekto kolonnu”, secina, ka ir lieki šajā valstī un tajā notiekošajos politiskajos procesos, lēš pētnieki.       

Savukārt viens no būtiskākajiem domnīcas “Providus” secinājumiem veiktajā analīzē ir, ka līdzdalības kritums vairāk koncentrējas pašvaldībās ar vecāku demogrāfisko struktūru. “Jo vecāks ir iedzīvotāju sastāvs pašvaldībā, jo mazāka vēlētāju līdzdalība,” skaidro S. Liepiņa. Tas nenozīmē, ka var droši apgalvot, – vecāka gadagājuma cilvēki ir mazāk gatavi balsot. Iespējams, pastāv kādi šķēršļi. Pieejamie dati raksturo teritorijas, nevis atsevišķu vēlētāju motivāciju. S. Liepiņa uzsver: nav zināms, cik balsstiesīgo pilsoņu, sevišķi vecāka gadagājuma un lauku apvidos dzīvojošo, ir bez derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem, ņemot vērā, ka daudziem to atjaunošana varētu būt vairāk apgrūtināta. Turklāt šai iedzīvotāju daļai arī nokļūšana līdz iecirknim daudzos gadījumos ir sarežģīta. Ja iedzīvotāju skaits pieaug Pierīgā, bet tas samazinās un sabiedrība noveco atsevišķos lauku novados, arvien lielāka faktiski nodoto balsu daļa var koncentrēties augošajās teritorijās, secina “Providus”.

M. Kaprāns atgādina: jārēķinās, ka ir iedzīvotāju grupas, kuru politiskā aktivitāte ir zema visās valstīs, proti, tie galvenokārt ir jaunieši, cilvēki ar mazākiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni.       

Ko darīt ar līdzdalības problēmu

Līdzdalības veicināšanai vispirms nepieciešams labāk izprast tās samazināšanās iemeslus, kurus, kā akcentē eksperti, būtu iespējams noskaidrot, tikai veicot atbilstošus pētījumus. “Iespējams, papildus vēlēšanu līdzdalības izpētei, izmantojot arī anonimizētus Centrālās vēlēšanu komisijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošos datus, Latvijai būtu jāapsver sistemātiska demokrātijas audita veikšana – šoreiz Valsts kontroles vadībā,” norāda “Providus”, piebilstot, ka demokrātijas audits Latvijā pēdējo reizi veikts 2014. gadā.

Domnīca iesaka vairākus praktiskus soļus. Viens no tiem: atsevišķi uzrādīt Latvijā dzīvojošo un ārvalstīs reģistrēto vēlētāju aktivitāti, lai kopējais rādītājs precīzāk atspoguļotu valsts iekšējo līdzdalības situāciju. Tāpat piedāvāts regulāri analizēt aktivitāti pašvaldību un teritoriju līmenī, sevišķi pievēršoties vietām, kur līdzdalība ilgstoši samazinās.

Nozīmīga ir arī diasporas balsošanas kārtības izvērtēšana. Ja ārvalstīs reģistrēto balsstiesīgo skaits turpinās palielināties, bet viņu aktivitāte saglabāsies tik zema, tas arvien vairāk ietekmēs kopējo vēlēšanu statistiku. Kā pieļauj I. Mieriņa, diasporas aktivitāti varētu uzlabot iespēja nobalsot par partiju un to apvienību sarakstiem, kas kandidē tieši viņus interesējošajā vēlēšanu apgabalā, nevis tikai Rīgā, kurai kā atsevišķam vēlēšanu apgabalam tiek pieskaitītas ārvalstīs nobalsojušo balsis. Mobilizējošs faktors būtu arī elektroniskās balsošanas ieviešana, kas drošības apsvērumu dēļ ir maz ticama. Ņemot vērā, ka visgrūtāk izšķirties, par ko savu balsi atdot, ir sabiedrības grupas, kam lielākoties interesē nevis vērtību, bet sociāli ekonomiskie jautājumi, tādējādi to aktivitāti varētu veicināt jūtama situācijas uzlabošanās minētajās jomās, spriež pētniece, uzsverot, ka galvenais vēlēšanu neapmeklēšanas iemesls ir uzticības zudums politiķiem.

Kaut arī nobalsošanas iespējas 15. Saeimas vēlēšanās bija ievērojami uzlabotas, rodot iespēju balsi nodot glabāšanā piecas dienas pirms vēlēšanām jebkurā iecirknī Latvijā, vēlētāju aktivitāte nav pieaugusi. Vai vēl kādu tehnisku pieejamības uzlabojumu ieviešana spētu vēlētāju aktivitāti būtiski sekmēt? Lai precīzi atbildētu arī uz šo jautājumu, nepieciešami pētījumi. Taču LV portāla aptaujātie eksperti ir vairāk skeptiski, akcentējot, ka cilvēki, kuri izvēlas nepiedalīties vēlēšanās, galvenokārt tā rīkojas nevis tāpēc, ka nespēj nokļūt līdz iecirknim, bet tādēļ, ka neredz tam jēgu.

“Es uz to raugos kā brīvā tirgus ekonomiku, kas nav īpaši jāstimulē,” par risinājumiem vēlētāju aktivitātes uzlabošanai saka A. Kudors. Politologs uzsver, ka politiskajām partijām, saskaroties ar vēlētāju uzticības zudumu, pašām jāmeklē risinājumi, kā to atjaunot un atraisīt sabiedrības interesi par savu politisko piedāvājumu. Lai to panāktu, partijām precīzāk jādefinē sava ideoloģiskā pozīcija un ilgtermiņa politika noteiktos jautājumos. Tas stabilizētu partiju sistēmu Latvijā un atvieglotu iedzīvotājiem izvēli, stimulējot arī viņu līdzdalību vēlēšanās, rezumē A. Kudors.      

UZZIŅAI

Vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās no Satversmes sapulces līdz 15. Saeimai