|
Šo apskatu mērķis nav vērtēt, vai solījumi ir patiesi vai nepatiesi. Tajos apkopots, kā partijas formulē prioritātes, cik konkrēti tās apraksta savas ieceres un kur redzamas būtiskākās politiskās atšķirības. Ar partiju programmām un kandidātu sarakstiem pilnā apjomā iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā šeit: https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/.
|
Lielākā daļa politisko spēku pauduši viedokli par valsts ekonomikas vispārējo attīstību, norādot uz nepieciešamību veicināt rūpniecības eksportu. Ekonomikas sadaļā partijas un to apvienības piedāvā risinājumus, kā Latvijai pelnīt vairāk. Visbiežāk minētie atslēgvārdi ir produktivitāte, eksports, investīcijas.
KOPSAVILKUMS: partiju piedāvājums ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā īsumā
Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās.
Ekonomikas attīstība un ievirze
Gandrīz visi politiskie spēki savās programmās sola ekonomikas jomā veicināt eksportu, to sasaistot gan ar valsts pārvaldi, gan uzņēmējdarbību, gan zinātni un citām nozarēm.
“Mēs gribam ekonomiku, kas pilsoņiem dod pārliecību par nākotni: augstas ražības uzņēmumus, pieejamu enerģiju, eksportu, zinātni, kapitālu un gudru valsts pasūtījumu, kur Latvijas daba, meži, zeme un ūdeņi ir nacionālais kapitāls,” vēsta “Jaunā Vienotība”. Tās mērķis ir produktīvākā ekonomika Baltijā, proti, vismaz 3,5% IKP izaugsme gadā, augstākā darba samaksa, investīcijas virs 30% no IKP un pāreja uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku.
Veicināt investīcijas un uzņēmumu eksportspēju augstas pievienotās vērtības nozarēs, sekmējot mākslīgā intelekta un automatizācijas risinājumu ieviešanu, sola “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
Tāpat valsts atbalstu koncentrēt augstas pievienotās vērtības nozarēs, prioritizējot eksporta potenciālu, produktivitāti, pētniecības intensitāti, darba samaksu un drošības kritērijus, vēlas “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”).
“Latvijas attīstībai” norāda: “Īpašu uzmanību pievērsīsim produktivitātei, eksportam un kapitāla tirgus attīstībai. Mūsu mērķis – ekonomika, kas aug straujāk nekā Eiropas Savienībā vidēji un nodrošina Latvijas cilvēkiem Ziemeļvalstu dzīves līmenim atbilstošu labklājību.”
Partija “Latvija pirmajā vietā” sola: “Panāksim, lai Latvija kļūst par reģionālo “Silīcija ieleju” finanšu tehnoloģiju (fintech), informācijas tehnoloģiju (IT), jaunuzņēmumu un mākslīgā intelekta sektoros.” Politiskais spēks uzskata, ka Latvijai jānodrošina strauja ekonomikas attīstība, jāpiesaista investīcijas un jāpalielina preču un pakalpojumu eksports.
“Kļūsim par vienu no Eiropas līderiem jaunās ekonomikas regulējumu ieviešanā – mākslīgā intelekta, digitālās ekonomikas, kriptoaktīvu un intelektuālā īpašuma jomā,” pauž “Apvienotais saraksts”.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” pauž: “Ārlietu ministrijai aktīvi jāveicina eksports un jāaizstāv Latvijas ražotāju intereses globālajā tirgū.” Partiju apvienība vēlas attīstīt pilna cikla ražošanu, ierobežojot Latvijas izejvielu eksportu, izvērtēt iespēju atteikties no dalības “Nordpool” biržā, lai panāktu zemāko un ekonomiski pamatotāko elektrības cenu patērētājiem, kā arī nodrošināt atbalstu uzņēmumiem, kas investē jaunu tehnoloģisko produktu izstrādē un ražošanā.
Ekonomikas izrāvienam Latvijai ir vajadzīgas ārējās investīcijas, vietējā kapitāla bāzes paplašināšana, produktivitātes, eksporta un algu “izrāviens”, norāda “Apvienotais saraksts”. Tāpat politiskais spēks sola samazināt valsts iejaukšanos ekonomikā.
Partija “Mēs mainām noteikumus” akcentē: “Pārtrauksim valsts konkurenci ar privāto sektoru un tirgus kropļošanu.”
Turpretī “Saskaņas Centrs” vēlas “stiprināt valsts un pašvaldību uzņēmumu lomu stratēģiskajās nozarēs cenu stabilizācijai”.
“Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”) uzskata: ekonomiskā izaugsme nozīmē darba vietas reģionos, modernu infrastruktūru un uzņēmumus Latvijā. “ES fondus koncentrēsim aizsardzībā un augošajos ekonomikas sektoros, nevis patēriņa subsīdijās,” pauž politiskais spēks. Tas uzsver, ka tā mērķis ir, – līdz 2030. gadam IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 80% no ES vidējā rādītāja.
“Modernus risinājumus” ekonomikas izaugsmei piedāvā “Zaļo un Zemnieku savienība”. Tā vēsta: “Tehnoloģijās un izglītībā balstīts ražīguma lēciens, augstākas ārvalstu investīcijas reģionā, eksporta izaugsme, enerģētiskā neatkarība un drošība, zinātne un inovācijas.”
“Latvijas ekonomika pārāk ilgi balstās uz zemu algu modeli un ticību, ka tirgus pats atrisinās sabiedrības problēmas,” akcentē “Saskaņas Centrs”. Tas apņemas: “Dibināsim Latvijas Valsts attīstības banku investīciju politikas nodrošināšanai – vietējās un zaļās ražošanas, mikroelektronikas, pusvadītāju, kooperatīvu, pieejamu mājokļu, energoefektivitātes un reģionālās infrastruktūras finansēšanai.”
Noteikt prioritāros sektorus ekonomikas un “zaļās pārejas” veicināšanai, proti, atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, aizsardzības industriju un zaļo rūpniecību, sola “Progresīvie”. Partija uzskata: valstij jāatbalsta nozares, kas rada lielāku pievienoto vērtību, nodrošina eksportu un inovācijas un stiprina Latvijas enerģētisko un ekonomisko neatkarību.
“Veicināsim reģionu ekonomisko attīstību un Rīgas starptautisko konkurētspēju kā priekšnoteikumu visas Latvijas līdzsvarotai attīstībai,” apņēmusies “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” vēsta: “Galvaspilsētas īpašā vieta ekonomikas attīstībā – tehnoloģiju/MI, finanšu pakalpojumu un datu centru attīstība.”
Atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju visās nozarēs, kur tas atbilst Latvijas Republikas interesēm, kā arī attīstīt tranzīta nozari un palielināt lauksaimniecības produkcijas eksporta iespējas vēlas politiskā partija “Stabilitātei!”. Tā gatava pārskatīt Latvijas dalību ekonomiskajās sankcijās, veicināt tranzīta nozares attīstību, atbalstīt rūpniecības izaugsmi un radīt jaunas darba vietas.
“Dubultosim Latvijas ekonomiku astoņos gados – pensiju 2. līmenis jānovirza tautsaimniecībai, samazinot sociālo iemaksu darba ņēmēja daļu par 6%, uzkrājumus ieskaitot pensiju 1. līmenī un pakļaujot tos personalizētai indeksācijai,” sola “Austošā Saule Latvijai”.
Uzņēmējdarbība
Sekmēt uzņēmējdarbību Latvijā tieši vai netieši sola visi politiskie spēki, kas pretendē uz mandātiem 15. Saeimā. Arī šajā jomā vērojams plašs atbalsts eksportējošajiem uzņēmumiem.
“Mērķēti atbalstīsim eksportspējīgus uzņēmumus, industriālos parkus, zinātņietilpīgus produktus, kapitāla tirgu un valsts pasūtījumu kā instrumentu jaunu risinājumu testēšanai,” akcentē “Jaunā Vienotība”.
Partija “Progresīvie” gatava veidot valsts atbalsta programmas, mērķtiecīgi atbalstot uzņēmumus, kuri spēj uzrādīt augstu pievienoto vērtību, būtisku eksporta intensitāti apgrozījumā un nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.
“Investīciju fonda atbalstu sniegsim produktīviem eksportspējīgiem uzņēmumiem, kuros darbinieku atalgojums pārsniedz vidējo valstī,” norāda “Nacionālā apvienība”.
Turpretī “Gobzema saraksts” apņemas: “Pārveidosim institūciju “Altum” par pilnvērtīgu Valsts investīciju banku, kas nodrošinās lētāku un tiešu finanšu resursu pieejamību pašmāju ražošanai un eksportam.”
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” sola “nodrošināt reālu kapitāla un kredītu pieejamību vietējiem uzņēmumiem, pārveidojot “Altum” par pilnvērtīgu nacionālo banku ar paplašinātām finansēšanas funkcijām, attīstīt pilna cikla ražošanu, ierobežojot Latvijas izejvielu eksportu”.
Lai sekmētu eksportu, piesaistītu investīcijas un sekmētu valsts ekonomisko attīstību, “Latvija pirmajā vietā” gatava: “Sadarbībā ar valdības stratēģiskajiem partneriem (LTRK, LDDK) un citām uzņēmēju organizācijām katru nedēļu organizēsim vēl vienu Ministru kabineta sēdi, kurā tiks izskatīti uzņēmēju organizāciju sagatavotie priekšlikumi.” Partija arī vēlas “nodrošināt, ka privātpersonai vai uzņēmumam, kam ir aktīvs konts citā ES dalībvalstī, Latvijas bankām ir pienākums atvērt norēķinu kontu 48 stundu laikā bez papildu birokrātiskiem šķēršļiem”.
Samazināt administratīvo slogu, īpaši mazajiem uzņēmumiem, sola “Jaunā Vienotība”.
“JKP Jaunā konservatīvā partija” vēsta: “Stiprināsim mazo uzņēmējdarbību kā reģionu dzīvotspējas pamatu, mazinot administratīvo slogu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem.”
Tāpat arī “Nacionālā apvienība” gatava “atbalstīt latvisko uzņēmējdarbības kultūru – amatniecību, ģimenes uzņēmumus, kooperatīvus un mājražotājus”.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” vēlas palielināt Latvijā ražotās produkcijas īpatsvaru publiskajos iepirkumos un visiem pašnodarbinātajiem ieviest patentmaksu 10% apmērā.
Veidot stabilu, prognozējamu un uz izaugsmi orientētu uzņēmējdarbības vidi, samazināt birokrātiju, uzlabot regulējuma kvalitāti un attīstīt kapitāla tirgu apņēmusies partija “Latvijas attīstībai”. Tā pauž: “Atbalstīsim mākslīgo intelektu, biomedicīnu, aizsardzības industriju, zaļās tehnoloģijas un zinātņietilpīgu ražošanu. Veicināsim sadarbību starp universitātēm, pētniecības institūtiem un uzņēmumiem, lai līdz 2030. gadam ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniegtu vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.”
Veicināt zinātnes, inovāciju un uzņēmējdarbības ciešu un saskaņotu sadarbību un palielināt atbalstu jaunuzņēmumu attīstībai iecerējusi arī “Nacionālā apvienība”.
Ieviest jaunuzņēmumu atbalsta programmu agrīnas stadijas tehnoloģiju komandām sola “Progresīvie”.
“Uzņēmējdarbības, startup un SEZ atbalstu sasaistīsim ar darba vietām Latvijā, nodokļu nomaksu un darba tiesību ievērošanu,” vēsta “Saskaņas Centrs”.
“Aizstāvēsim Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Savienībā, panākot tiešmaksājumu taisnīgu izlīdzināšanu un stiprinot vietējo pārtikas ražošanu un pārstrādi,” apņēmusies “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
Tāpat arī “Zaļo un Zemnieku savienība” sola nodrošināt tiešmaksājumus lauksaimniekiem ES vidējā līmenī līdz 2030. gadam, ilgtspējīgas mežsaimniecības stratēģijas īstenošanu, veicinot mežu vērtības pieaugumu un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu, un piekrastes zvejas, zvejnieku interešu aizsardzību.
“Stiprināsim Latvijas līderību “zilajā ekonomikā”, pilnveidojot jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldību, attīstot inovatīvu akvakultūru un zvejniecību,” pauž “Jaunā Vienotība”.
Sekmēt ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstību gatava “Nacionālā apvienība”.
“Zaļais kurss”
Izteiktas atšķirības partiju nostājā ir attiecībā uz tā dēvētā “Zaļā kursa” īstenošanu un vides jautājumiem saistībā ar valsts ekonomiku, tostarp enerģētiku.
“ES “Zaļā kursa” prasības nedrīkst vājināt Latvijas drošību, ekonomikas konkurētspēju vai pasliktināt iedzīvotāju labklājību,” akcentē partija “Mēs mainām noteikumus”.
Turpretī “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” piedāvā atteikties no “Zaļā kursa” noteikumiem, kas “apgrūtina iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi”, kā arī izstrādāt alternatīvu enerģētikas politiku, kas nav balstīta vēja un saules elektrostaciju izmantošanā.
“Atbalstīsim ilgtspējīgu enerģētiku – apturēsim VES projektus tuvu apdzīvotajām un ainaviski vērtīgajām vietām,” vēsta “Austošā Saule Latvijai”.
“Samazināsim tās “Zaļā kursa” prasības, kas ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm un sadārdzina mūsu ražojumu cenas,” sola “Latvija pirmajā vietā”.
“Pārskatīsim “Zaļā kursa” ieviešanu. Klimata mērķiem jābūt savienojamiem ar Latvijas konkurētspēju, enerģētisko un pārtikas drošību un dabas vērtību aizsardzību,” norāda “Apvienotais saraksts”.
Par saprātīgas “zaļās vienošanās” ieviešanu, aizsargājot iedzīvotājus un uzņēmējus no nesamērīgām izmaksām, ir “Zaļo un Zemnieku savienība”.
“Uzturēsim dabas kapitālu, zinātnē balstītu mežu, jūras un ūdeņu pārvaldību, ilgtspējīgu lauksaimniecību, aprites ekonomiku, klimatnoturīgu infrastruktūru un taisnīgu “zaļo pāreju”,” pauž “Jaunā Vienotība”.
“Saskaņas Centrs” vēsta: “ “Zaļajai pārejai” jāmazina cilvēku rēķini, jāstiprina vietējā ražošana un jāatbalsta Latvijas lauksaimnieki.”
“Enerģētiskā neatkarība ir drošības, ekonomikas un konkurētspējas jautājums. Attīstīsim atjaunīgās enerģijas ražošanu, modernizēsim elektroenerģijas tīklus un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Klimata politikai jākļūst par Latvijas konkurētspējas priekšrocību, nevis kavēkli,” uzskata “Latvijas attīstībai”.
“Latvijas drošība sakņojas atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju attīstībā – konkurētspēju noteiks ne tikai elektrības resursu cena, bet arī mūsu spēja kļūt par nākotnes tehnoloģiju līderiem,” norāda “Progresīvie”.
Izmantot valsts hidroelektrostaciju potenciālu vēlas partija “Stabilitātei!”.
Nodokļi
Priekšvēlēšanu politiskajā piedāvājumā ir visai daudz apņemšanos veikt izmaiņas nodokļos, kuri vienlaikus attiecas gan uz iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
“Stabilizēsim nodokļu politiku. Pārtrauksim nodokļu regulāru pārskatīšanu, kas traucē ilgtermiņa investīciju piesaistei,” sola “Apvienotais saraksts”.
Nodrošināt uzņēmējiem prognozējamu un konkurētspējīgu nodokļu politiku, iesaistot darba devēju organizācijas, gatava “Nacionālā apvienība”.
Savukārt “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” gatava izveidot uzņēmējiem, ražošanai un inovācijām labvēlīgu nodokļu sistēmu.
“Gobzema saraksts” piedāvā pārveidot Latvijas nodokļu politiku par konkurētspējīgāko reģionā, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, un samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 15%. “Īpaši mērķtiecīgu programmu vērsīsim uz ārvalstu investoriem un uzņēmējiem, radot vienkāršus un pievilcīgus nosacījumus, lai viņi izvēlētos Latviju kā savu pamata nodokļu rezidenci un holdinga centru,” pauž partija. Tā arī sola jaunuzņēmumiem piemērot 270 dienu atliktas nodokļu brīvdienas un atcelt nodokļus jauniešu algām pirmajā darba gadā, tādējādi stimulējot vēlmi strādāt un dzīvot Latvijā.
“Pastiprinot progresivitātes principa īstenošanu, pārcelsim nodokļu slogu no zemajiem un vidējiem visu veidu ienākumiem uz lielajiem ienākumiem,” piedāvā “Saskaņas Centrs”. Tas arī pauž nodomu ieviest luksusa un neizmantotā nekustamā īpašuma nodokli.
“Ieviesīsim plašāku progresivitāti, koriģējot ienākumu sliekšņus un likmes, lai samazinātu nodokļus mazajām un vidējām algām,” akcentē “Progresīvie”. Partija piedāvā atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, vienkāršojot nodokļu nomaksu.
Vienkāršāku nodokļu sistēmu mazajam biznesam vēlas arī “Zaļo un Zemnieku savienība”.
“Mazais bizness – fiksēts 10% mikrouzņēmumu nodoklis apgrozījumam līdz 50 000 EUR gadā, un darbojies brīvi,” vēsta partija “Mēs mainām noteikumus”.
Ieviest atvieglotu nodokļu režīmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vēlas arī “Nacionālā apvienība”. Tā uzsver: “Pašnodarbinātajiem, mazajiem saimniekiem un amatniekiem tiks ieviests viens, vienkāršots un fiksēts nodokļu maksāšanas veids, pilnībā izskaužot sarežģītu grāmatvedību.”
Panākt grozījumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā pieņemšanu, lai ieviestu 10% likmi fiziskajām personām, un samazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem gatavs “Apvienotais saraksts”, kas sola saglabāt uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu – peļņas aplikšanu ar nodokli tikai tad, kad tā tiek sadalīta dividendēs.
“Izveidosim Nacionālo attīstības banku uz “Altum” bāzes, kas primāri veicinās mazo un vidējo vietējo uzņēmumu finansēšanu,” pauž partija “Latvija pirmajā vietā”. Tā gatava samazināt nodokļus, nosakot 10% nodokļa likmi pašnodarbinātajiem, 10% uzņēmumu ienākuma nodokli, 10% kapitāla pieauguma nodokli. Tāpat partija sola samazināt PVN likmi līdz 10% apkurei, plašākam pārtikas produktu klāstam, bērnu higiēnas un zīdaiņu precēm, tūrisma un ēdināšanas nozarēm, kā arī palielināt neapliekamo minimumu līdz minimālās algas apmēram un darbaspēka nodokļus samazināt vismaz līdz Eiropas vidējam līmenim. Savukārt, lai veicinātu reģionu attīstību, pusi no uzņēmumu ienākuma nodokļa “Latvija pirmajā vietā” apņēmusies novirzīt pašvaldībām.
Daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa novirzīt uzņēmuma darbības vietas pašvaldībai, radot tiešu ieinteresētību investīciju un uzņēmējdarbības piesaistē, gatava “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
Pašvaldību finansēšanas mehānismā iestrādāt uzņēmējdarbības piesaistes kritēriju apņēmusies “Austošā Saule Latvijai”.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” sola atcelt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, ieviešot principu “kad brauc, tad maksā”, un samazināt pievienotās vērtības nodokli elektrībai, ūdensapgādes pakalpojumiem un visu veidu kurināmajam līdz 5%.
PVN likmi identiskā apmērā (līdz 5%) pirmās nepieciešamības pārtikai un 12% apmērā – ēdināšanas nozarei gatava noteikt “Zaļo un Zemnieku savienība”.
Noteikt pievienotās vērtības nodokli 12% apmērā pārtikas produktiem, elektrībai un gāzei, 5% apmērā visiem medikamentiem apņēmies “Gobzema saraksts”.
Turpretī “Jaunā Vienotība” vēsta: “Celsim minimālo algu līdz 50% no vidējās bruto darba samaksas, palielināsim fiksēto neapliekamo minimumu līdz 80% no minimālās algas, mazinot darbaspēka nodokļu slogu zemāko ienākumu saņēmējiem.”
“Rail Baltica” un “airBaltic”
Puse no politiskajiem spēkiem, kas kandidē Saeimas vēlēšanās, programmās pauduši viedokli par turpmāko rīcību saistībā ar finansiālos sarežģījumos nonākušajiem “Rail Baltica” un “airBaltic”, kam ir liela ietekme uz valsts ekonomiku.
Partiju apvienība “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” gatava pārtraukt “airBaltic” un “Rail Baltica” finansēšanu, iesaldējot [“Rail Baltica”] būvniecību.
Apturēt “Rail Baltica” projektu un to īstenot tikai tad, ja būs pieejams ES finansējums, sola “Latvija pirmajā vietā”. Partija vēsta: “ “airBaltic” nodrošinās savienojumus tikai uz/no Rīgas. Tallinas un Viļņas bāzes tiks aizvērtas, jo tās rada zaudējumus. “airBaltic” strādās bez zaudējumiem.”
Savukārt “JKP Jaunā konservatīvā partija” gatava atbalstīt “Rail Baltica” projekta pabeigšanu, ja tiks nodrošināta būvniecības izmaksu optimizācija, kontrole un finanšu caurskatāmība. Pamatojoties uz “airBaltic” darbības izvērtējumu, partija apņēmusies atbalstīt risinājumus, kas nodrošina uzņēmuma finansiālo ilgtspēju, efektīvu pārvaldību un Latvijas valsts stratēģisko interešu aizsardzību.
“Pārskatīsim “Rail Baltica” apjomu uz minimālo realizējamo, ieviesīsim finanšu caurredzamību un izmaksu kontroli,” norāda “Apvienotais saraksts”.
Pabeigt “Rail Baltica” pamattrasi, samazinot izmaksas līdz kaimiņvalstu rādītājiem, un saukt pie atbildības politiķus, projekta izstrādātājus un vērtētājus, kuru darbība vai bezdarbība radījusi valstij zaudējumus, vēlas “Austošā Saule Latvijai”. Tā akcentē: “Pārtrauksim jaunus valsts aizdevumus “airBaltic” un noteiksim termiņu, līdz kuram uzņēmumam jākļūst pelnošam. Ja tas turpinās strādāt ar zaudējumiem, izbeigsim valsts līdzdalību.”
Savukārt “Jaunā Vienotība” apņemas nodrošināt “Rail Baltica” attīstību ar skaidru atbildību, termiņiem un izmaksu kontroli un Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunās aizstāvēt konkrēto dzelzceļa projektu.
Partija “Mēs mainām noteikumus” uzsver: “Vietējais dzelzceļš un kvalitatīvi autoceļi ir svarīgāki par “Rail Baltica”.”
Ēnu ekonomika
Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2025. gadā ir nedaudz palielinājies, sasniedzot 21,8% no IKP, liecina jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”. Ēnu ekonomika jeb pelēkā ekonomika ir saimnieciskā darbība un ienākumi, kas nav uzskaitīti oficiālajā statistikā, netiek pilnībā deklarēti, un par tiem netiek maksāti valsts nodokļi. Tomēr tiešu piedāvājumu, kā ēnu ekonomiku apkarot, minējuši tikai trīs politiskie spēki.
“Ēnu ekonomiku samazināsim ar motivāciju strādāt legāli, nevis sodīšanu,” norāda “Apvienotais saraksts”.
Partija “Mēs mainām noteikumus” vēsta: “Ēnu ekonomikas mazināšana bez represijām – ar jauniem, ekonomiski pamatotiem noteikumiem un saistību amnestiju atgriezīsim cilvēkus Latvijā un tās ekonomikā.”
“JKP Jaunā konservatīvā partija” paudusi nodomu ar ēnu ekonomikas samazināšanu finansēt jaunas iniciatīvas.
SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT
Par politisko folkloru kļuvušais teiciens – “Nu kā var nesolīt?” – var raisīt smaidu, bet vienlaikus ilustrē pavisam normālu politisko procesu pirms vēlēšanām. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no gudriem un prasīgiem vēlētājiem, kuru ziņā ir vērtēt, vai solījumus ir iespējams īstenot, un pieprasīt rezultātu.
Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir sagatavojis īsu ceļvedi, ko vērtēt partiju priekšvēlēšanu programmās.
→ Kas tev pašam ir vissvarīgākais?
Ir saprotams, ka ne visi Saeimā risināmie jautājumi vēlētāju interesē. Katrs var izvērtēt, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Vai tā ir valsts drošība? Ārpolitika? Izglītība? Zinātne? Veselības aprūpe? Migrācijas politika? Klimata pārmaiņas un Zaļais kurss?
Partiju nostāja šajos jautājumos var būt gana atšķirīga.
Turklāt arī programmā neminētais atklāj daudz būtiska. Ja partija plaši raksta par vienu nozari, bet gandrīz neko nemin par citām valstij svarīgām jomām, tad tas var liecināt ne tikai par šīs partijas prioritātēm, bet arī tēmām, par kurām tai nav viedokļa vai kuras tā uzskata par mazsvarīgām, pārāk neērtām.
Vai tas atbilst tavām vērtībām?
→ Vai solītais ir paveicams?
Ja turpini iedziļināties priekšvēlēšanu programmu solījumos, tad ir vērts vēsu prātu apdomāt, vai tie ir izpildāmi. Vai solītais nav deklaratīvas frāzes un nodomi “atbalstīt”, “veicināt”, “attīstīt” netiek pausti bez konkrētības, kā tieši iecerēto paveikt un kur tiks rasts finansējums?
Jāatceras, ka ļoti vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām ir raksturīgi populistiskajai retorikai, kam reti seko reāls problēmas atrisinājums, bet, gluži otrādi, mēdz būt arī nevēlami “blakus efekti”.
→ Vai kandidāti ir kompetenti valsts pārvaldes un likumdošanas jautājumos?
Saeimā ievēlētie politiķi turpmākajos gados pārstāvēs Latvijas valsti staprtautiski, pieņems lēmumus par valsts drošību, izstrādās likumus un reformas, kas vistiešākajā veidā var ietekmēt arī tavu dzīvi. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai šo cilvēku rokās nodotu tādu atbildību un varu.
→ Vai vārdi atbilst darbiem?
Daudzi kandidāti darbojas politikā un valsts pārvaldē jau ilgu laiku. Tas ļauj secināt, vai viņu vārdi un solījumi atbilst darbiem.
Kā politiķi iepriekš balsojuši par jautājumiem, kurus tagad sola mainīt? Vai pašreizējā programma saskan ar viņu iepriekšējo rīcību?
Politiķi mēdz aizbildināties, ka darbība koalīcijā nav devusi iespēju īstenot visas pirms vēlēšanām paustās ieceres. Taču arī tad ir iespējams vērtēt, cik aktīvs iepriekš pausto nodomu īstenošanā bijis konkrētais politiskais spēks. Vai tas nav rīkojies pretrunā solītajam un ir centies paskaidrot sabiedrībai savu rīcību?
Visbeidzot: kāda ir politiķa reputācija? Vai viņa līdzšinējā rīcība apliecina nesavtīgu darbu savas tautas un valsts labā?
