Ar pieejamo informāciju varam sniegt vien vispārīgu atbildi.  

Saskaņā ar Būvniecības likuma 9. pantu būve projektējama, būvējama un ekspluatējama atbilstoši tās lietošanas veidam, turklāt tā, lai nodrošinātu tās atbilstību šādām būtiskām prasībām: mehāniskā stiprība un stabilitāte; ugunsdrošība; vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums; lietošanas drošība un vides pieejamība; akustika (aizsardzība pret trokšņiem); energoefektivitāte; ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.  

Būves un telpu izmantošana atbilstoši tās funkcionalitātei ir drošības jautājums, un ikvienam jāapzinās riski un atbildība par savu darbību. Katrai ēkai un telpām atbilstoši to funkcijām ir nepieciešami īpaši tehniskie risinājumi: griestiem, sienām, grīdai ir noteikta nestspēja; telpām ir noteikta telpu minimālā platība uz cilvēku; tāpat ir noteikts skaits evakuācijas izeju u. c. infrastruktūras elementi, kuri projektēti atbilstoši sākotnējam būves un telpu lietošanas veidam.  

Pārliecināties par būves un telpu klasifikāciju var dokumentos, kas apliecina īpašumtiesības, vai Valsts zemes dienesta datu portālā kadastrs.lv.  

Lai izvērtētu, vai iespējams mainīt ēkas un telpu lietošanas veidu, jāpiesaista sertificēts būvspeciālists vai arhitekts, kurš noteiks, vai telpas var pielāgot plānotajam mērķim, kādas ir prasības, vai jāveic papildu būvdarbi un kādi dokumenti jāiesniedz pašvaldībai, lai mainītu ēkas vai telpu klasifikāciju.  

Ja telpas atbilst normatīvo aktu prasībām, kuras piemēro nepieciešamajam lietošanas veidam, tad sertificēts arhitekts sagatavos un iesniegs Būvniecības informācijas sistēmā paskaidrojuma rakstu lietošanas veida maiņai bez pārbūves, kurā aprakstīta telpu atbilstība konkrētajam lietošanas veidam. Ja telpu plānojums neatbilst vajadzībām un telpas neatbilst normatīvo aktu prasībām, tad kvalificētam būvspeciālistam jāizstrādā būvprojekts, kas jāsaskaņo ar personām, kuru tiesības tiek skartas, un jāiesniedz Būvniecības informācijas sistēmā. 

Ja ēka ir kopīpašums, tad telpu lietošanas veida maiņa jāsaskaņo ar kopīpašniekiem Dzīvokļa īpašuma likumā vai Civillikumā noteiktajā kārtībā, bet, ja tas nav izdarīts, tad kopīpašnieku civiltiesisko strīdu var izšķirt tiesa vispārējā kārtībā. 

Telpu un būves izmantošana neatbilstoši tās funkcionalitātei ir administratīvi sodāma rīcība un uzskatāma par patvaļīgu būvniecību. Šādos gadījumos pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu aizliegt būves vai konkrēto telpu ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli.  

Papildus tam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) norāda: Ministru kabineta noteikumi Nr. 404 “Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība” paredz, ka juridiskai personai un valsts vai pašvaldības iestādei, kas sniedz šāda veida pakalpojumu, jāsaņem no VUGD atzinums par pakalpojuma sniegšanas vietas atbilstību ugunsdrošības prasībām, ja pakalpojums tiek sniegts ārpus bērna dzīvesvietas. 

Ja atzinuma saņemšana saskaņā ar MK noteikumiem jūsu darbībai nav obligāta, tad bērnu izklaides telpās tāpat ir nodrošināma ugunsdrošības prasību izpilde.  

Prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas iekļautas MK noteikumos Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”.  

Papildu informācija pieejama arī VUGD tīmekļvietnes sadaļā “Ugunsdrošības noteikumu prasības”.  

Savukārt Veselības inspekcija (VI) rekomendē pirms telpu atvēršanas saņemt VI izvērtējumu par pakalpojuma sniegšanas vietas atbilstību higiēnas prasībām. Plašāka informācija pieejama VI tīmekļvietnes sadaļā “Atzinuma izsniegšana par higiēnas prasību ievērošanu objektā”.