Man ir īpašums kādā no Rīgas privātmāju rajoniem. Apmēram pirms gada uz tuvumā esošā zemesgabala ātri uzbūvēja māju un ievācās kaimiņi. Mūsu zemes īpašumi vienā stūrī saskaras. Šajā saskares vietā uz mana īpašuma sākas servitūta ceļš, kas turpinās vēl divos īpašumos un uz jauno kaimiņu neattiecas. Privātmāju rajons atrodas Rīgas pašvaldības teritorijā un nav aprīkots ar meliorācijas sistēmu, kā arī nav ierīkota lietus ūdens kanalizācija. Pagājušajā vasarā pēc stipra lietus saskāros ar situāciju, ka mana māja atrodas 15 cm ūdenī. Kad sākām skatīties, kāpēc pēkšņi māja sāka applūst, noskaidrojās, ka jaunais kaimiņš savu lietus ūdeni novada uz servitūta ceļu, tālāk tas plūst uz manas mājas pusi un atrodas apkārt mājai divas līdz četras dienas. Aizgāju aprunāties ar kaimiņu, izskaidroju, ka grunts ceļš ir privātīpašums, un lūdzu viņu vairs nerakt zemē seklus kanālus ūdens plūsmas novadīšanai uz manu īpašumu. Kaimiņš mani izlamāja un teica, ka viņš nav atbildīgs par to, ka ūdens plūsma izvēlas tādu ceļu. Kaimiņa zemesgabals atrodas zemākā līmenī par manu īpašumu. Manā īpašumā atbilstoši projektam ir izveidota iekšējā meliorācijas sistēma. Neskatoties uz sarunu, kaimiņš diemžēl turpina atjaunot ūdens novadīšanas kanālus, to darot nakts laikā. Ūdens plūsma izskalo zemi gar servitūta ceļu un apkārt akai, kur atrodas mana īpašuma ūdens skaitītājs. Skaitītājs akā pēc lietus atrodas pilnībā zem ūdens, un betona apmale apkārt akai ir daļēji sabrukusi. Ņemot vērā, ka situācija norisinās starp diviem privātīpašumiem, saprotu, ka pašvaldība palīgā nenāks. Vai ir kādas struktūras, kas var palīdzēt atrisināt šo jautājumu? Pagaidām man izdevās nostiprināt manas mājas pamatus, bet tas nav pastāvīgs risinājums.
Ņemot vērā, ka nav zināma konkrēta vieta vai apkaime, iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments (MVD) norāda:
“No situācijas apraksta secināms:
Saskaņā ar pārējo informāciju jāsecina, ka tuvumā nav meliorācijas sistēmu un nav arī lietus kanalizācijas sistēmas. Jautājuma uzdevējs ir patstāvīgi izveidojis lokālu lietus notekūdens savākšanas un novadīšanas sistēmu, kas ir atļauts un ko MVD rekomendē vietās, kurās nav pieejami centralizētie tīkli. Tādējādi tas ir civiltiesisks strīds starp diviem zemes īpašniekiem par lietus notekūdens savākšanu un novadīšanu, kā rezultātā vienam no īpašniekiem rodas īpašuma kaitējums.
Civillikumā ir vairākas atsevišķas daļas, kurās skaidrota lietus ūdens izmantošana. Civillikuma trešajā daļā (“Lietu tiesības”), sadaļā par ēku reālservitūtiem, minēta t. s. “notekas tiesība”. Tāpat izšķirts lietus notekūdens servitūts no mājas jumtiem.
1182. Šis servitūts dod tiesību novadīt ūdeni no savas ēkas jumta uz kaimiņa zemesgabalu, kā nopilējumu veidā, tā arī pa caurulēm.
1183. Šīs tiesības izlietotājs nedrīkst nodarīt zaudējumus kalpojošam zemesgabalam, nevajadzīgi izbīdot savas caurules vai jumta reni un pārgrozot to virzienu.
1184. Tas, kam jāpielaiž no kaimiņa ēkas noteka, nedrīkst to aizbūvēt, bet tas, kam ir notekas tiesība, nedrīkst savukārt izdarīt savā ēkā vai jumtā nekādas pārmaiņas, ar kurām noteka pastiprinātos vai tās pirmējais virziens pārgrozītos.
Līdz ar to, ja izskalojumi rodas no ūdens, kas nāk no ēkas jumta, tas jāpārveido tādā formā, lai nekaitētu kaimiņa īpašumam (tas laikam nebūs šis gadījums). Konkrētajā situācijā, iespējams, attiecināmi nosacījumi lietus notekūdens savākšanai un novadīšanai.
Civillikuma nodaļā “Ietaišu un apstādījumu lietošanas tiesības aprobežojumi” noteikts:
1094. Zemāk stāvoša zemesgabala īpašniekam ir jāpacieš, ka no augstāk stāvoša zemesgabala uz viņa zemi dabiski notek sniega un lietus ūdeņi, un viņam nav tiesības ierīkot aizsprostojumus, kas varētu kavēt dabisko ūdeņu tecēšanu.
Zemāk stāvoša zemesgabala īpašniekam, uz kura zemes atrodas dabisks aizsprostojums brīvai ūdens tecēšanai, jāpacieš, ka augstāk stāvoša zemesgabala īpašnieks šo aizsprostojumu novāc.
1095. Augstāk stāvoša zemesgabala īpašniekam nav tiesības uz tā ne ierīkot, ne iznīcināt kaut ko tādu, kas, kaitējot zemāk stāvošam zemesgabalam, novadītu no tā vai uz to ūdeni, novirzot ūdens tecējumu no tā dabiskā ceļa.
Ja uz augstāk stāvošā zemesgabala ierīkotu mākslīgu, bet ne dabisku aizsprostojumu pret ūdens noplūšanu uz zemāk stāvošo izposta kāds dabas spēks, tad tā zemesgabala īpašniekam, uz kura šis aizsprostojums atradies, jāpacieš, ka zemāk stāvošā zemesgabala īpašnieks to atjauno, ciktāl viņam no tam nav zaudējuma, bet zemāk stāvošā zemesgabala īpašniekam ir labums.
Augstāk stāvošā zemesgabala īpašnieks var vai nu pats izlietot pār viņa zemi tekošo lietus ūdeni, vai arī novirzīt to uz kāda cita zemi ar tā piekrišanu, neizprasot šim nolūkam zemāk stāvošā zemesgabala īpašnieka piekrišanu, kuram nav tiesības viņam šajā ziņā likt šķēršļus un pieprasīt sev dabiski notekošo ūdeni.
Minētajā gadījumā zemesgabala īpašnieks (kaimiņš) lietus ūdens novadīšanai no sava zemesgabala, iespējams, ir mākslīgi izveidojis notekas uz servitūta ceļu, to nesaskaņojot ar servitūta ceļa īpašnieku, kas ir pretrunā Civillikuma 1095. pantam.
Šis jautājums neattiecas uz meliorācijas sistēmu, bet kaitējumu saņēmušajam īpašniekam ir tiesības vērsties būvvaldē ar lūgumu, lai skaidrotu, kādi lietus notekūdens savākšanas risinājumi tika paredzēti mājas būvprojektā, kas neapdraudētu servitūta ceļu. Turklāt, ja ir radīti izskalojumi ceļam, tā ir “būves bojāšana”. Ceļu būvniecības vai būvvaldes speciālists var novērtēt radīto kaitējumu un zaudējumus, kas jāatlīdzina kaitējuma radītājam. Lai panāktu risinājumu, būs nepieciešams daudz laika un varbūt pat tiesāšanās.”
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
