Labdien! Manā īpašumā ir dzīvoklis un mājai piegulošā koplietošanas zemesgabala domājamā daļa. Zeme ap māju ir “jauktā statusa zeme”. Zemesgabala domājamo daļu es 2003. gadā nopirku Rīgas valstspilsētas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā, ir pirkuma līgums. Zemes domājamā daļa kopā ar dzīvokli ir nostiprināta zemesgrāmatā 2003. gadā. Februāra sākumā es saņēmu vēstuli no Rīgas valstspilsētas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas par to, ka man jāsamaksā zemes likumiskās lietošanas maksa par 2024., 2025., un 2026. gadu (līdz martam), kopā 267 EUR. Uz kāda tiesiskā pamata man ir piestādīts rēķins par zemes lietošanu, ja zemes domājamā daļa ir mans īpašums? Paldies.
Ja zemesgabala domājamo daļu pirkuma līgums ir slēgts privatizācijas procesa ietvaros, tad līgumā noteiktās zemesgabala domājamās daļas ir uzskatāmas par privatizācijas objektu likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” izpratnē, tādējādi šajā tiesiskajā situācijā ir piemērojamas speciālās tiesību normas – Privatizācijas likums.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 48. panta pirmo daļu par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likumā un likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā. Zemesgrāmatu likuma 1. pantā noteikts, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
Civillikuma 993. pants cita starpā noteic, ka nekustamā īpašuma nodošana vien vēl nenodibina nekustamā īpašuma ieguvējam īpašuma tiesību: to iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemes grāmatās. Zemes grāmatās jāieraksta ne vien katrs nekustamā īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa.
30.09.2021. Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Spēkā stāšanās likums), ar kuriem tika ieviests jauns tiesību institūts – zemes likumiskās lietošanas tiesības. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 38. un 42. pantu, ja zemesgabala īpašnieks ir publiska persona, no 01.01.2024.:
Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 38. panta 1. daļu un 41. panta pirmās daļas 1. punktu zemes likumiskās lietošanas tiesības pastāv līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi un zemes likumiskās lietošanas tiesības cita starpā izbeidzas tikai tad, ja būve un zeme tiek apvienota vienā nekustamajā īpašumā.
Kamēr zemesgabala domājamo daļu pircējs īpašuma tiesības uz pirkuma līguma objektu (zemesgabala domājamām daļām) nav nostiprinājis zemesgrāmatā, saskaņā ar ierakstam attiecīgajā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā dzīvokļa īpašumam atbilstošo domājamo daļu īpašumtiesības joprojām ir nostiprinātas Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, līdz ar to starp pircēju un Rīgas valstspilsētas pašvaldību uz likuma pamata no 01.01.2024. pastāv zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības.
Ieraksts zemesgrāmatā par zemesgabalam atbilstošo domājamo daļu īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda atbrīvos no turpmākās zemes likumiskās lietošanas maksas Rīgas valstspilsētas pašvaldībai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
