E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 38287
Lasīšanai: 4 minūtes

Īpašuma lietošanas aprobežojumi

J
jautā:
22. februārī, 2026
Emīlija

Man piederošajā zemes īpašumā atrodas un tiek ekspluatēta pašvaldības publiskā infrastruktūra (ceļš, ielas apgaismojums, kā arī ūdensvada un kanalizācijas tīkli). Vienlaikus nav nodibināts servitūts, noslēgts nomas līgums vai veikta īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām. Vai teritorijas plānojumā noteiktās sarkanās līnijas pašas par sevi rada zemes īpašniekam pienākumu paciest publiskās infrastruktūras atrašanos un lietošanu privātajā īpašumā? Vai Latvijas tiesību akti pieļauj publiskās infrastruktūras izbūvi un turpmāku ekspluatāciju privātpersonai piederošā zemē bez iepriekš nodibināta tiesiska pamata (servitūta, nomas, atsavināšanas vai cita civiltiesiska līguma)? Kādām institūcijām un kādā kārtībā būtu jānodrošina šādas situācijas tiesiska sakārtošana un zemes īpašnieka tiesību aizsardzība, ja publiskā infrastruktūra atrodas privātā īpašumā bez nodibināta tiesiska pamata? 

A
atbild:
Šodien
Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Tatjana Smirnova, Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Servitūti un īpašuma lietošanas aprobežojumi ir divi atšķirīgi, lai gan savstarpēji līdzīgi, civiltiesību institūti. Servitūti tiek nodibināti par labu kādam konkrētam īpašumam (reālservitūti) vai personai (personālservitūti). Savukārt īpašuma lietošanas aprobežojumi attiecas uz neierobežotu personu loku. Pēc savas juridiskās dabas publiski tiesiskie īpašuma lietošanas aprobežojumi, kas izveidoti sabiedrības interesēs, pastāv atbilstoši Civillikuma 1477. panta otrajai daļai uz likuma pamata un bez ierakstīšanas zemesgrāmatā. Parasti par šādu publiski tiesisku apgrūtinājumu maksa netiek noteikta, izņemot normatīvajā regulējumā īpaši noteiktus gadījumus. 

Civillikuma 1082. panta pirmajā daļā norādītas sekas, kādas var radīt īpašuma lietošanas aprobežojumi, proti, īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 1. panta 13. punktu sarkanā līnija ir līnija, kas norobežo ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko pilsētās un ciemos nosaka vietējā pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Sarkanās līnijas tiek noteiktas ar normatīvo aktu – pašvaldības saistošajiem noteikumiem –, un tas ir attiecīgā nekustamā īpašuma aprobežojuma nodibināšanas jeb atrašanās konkrētajā nekustamajā īpašumā tiesiskais pamats.   

Zemes pārvaldības likuma 8. pants noteic, ka pašvaldībai ir tiesības, informējot zemes īpašnieku, koplietošanas ceļa zemes nodalījuma joslā vai sarkanajās līnijās būvēt, rekonstruēt un atjaunot ceļu vai ielu, kā arī ierīkot jaunas inženierkomunikācijas – iekārtas, ierīces, ietaises, tīklus, līnijas un to piederumus, ja tas ir nepieciešams sabiedrības interešu īstenošanai. Savukārt šā panta septītajā daļā paredzēts, ka nekustamo īpašumu atsavināšana notiek atbilstoši budžeta iespējām. Parasti tāds nekustamo īpašumu atsavināšanas process tiek uzsākts, ja ar sarkanajām līnijām apgrūtinātajā īpašumā paredzēta jaunas ielas izbūve vai būtiski tiek palielināts esošās ielas apjoms. 

Nekustamais īpašums (vai tā daļa), kas nepieciešams kāda pašvaldības projekta īstenošanai, tiek atsavināts par labu pašvaldībai, pamatojoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu, pēc tam, kad ir pieņemts attiecīgs konceptuālais lēmums par konkrēta projekta īstenošanas uzsākšanu un identificēti projekta īstenošanai nepieciešamie nekustamie īpašumi (vai to daļas).

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 54 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas