E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 38490
Lasīšanai: 5 minūtes
1
2
1
2

Par ceļa servitūtu

J
jautā:
26. martā, 2026
Leo

Pēc dārza kooperatīva likvidācijas viens no kaimiņiem nopirka ceļus. Viņš grib pieprasīt maksu par servitūtu, izvietojot attiecīgas ceļa zīmes, aizliegt pie dārza atstāt automašīnu, pie žoga stādīt puķes un krūmus, organizēt videonovērošanu un sodīt pārkāpējus. Vēl viņš draud grants seguma vietā ierīkot asfalta segumu, par ko mums būs viņam jāatmaksā. Esam par tādu rīcību sašutuši. Lūdzu jūsu padomu: cik viss minētais ir likumīgi, un kā mēs varam apstrīdēt šīs darbības? 

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Zvērināta advokāte Annija Švemberga-Streikiša, iepazīstoties ar jautājumā aprakstīto situāciju, norāda: “Ceļa servitūtu jautājumos starp kaimiņiem nereti rodas emocionālas domstarpības, taču šādās situācijās izšķirošais nav emocijas, bet gan ceļa juridiskais statuss. Tāpēc pirmais solis vienmēr ir ieskatīties zemesgrāmatu nodalījumā un noskaidrot, kam pieder attiecīgais īpašums un vai uz tā ir reģistrēts ceļa servitūts. To var izdarīt ikviena persona par nelielu samaksu, autorizējoties vietnē www.zemesgramata.lv.

Lai gan no jautājuma tas nav pilnīgi skaidrs, pieņemu, ka pieminētais kaimiņš ir iegādājies zemes gabalu, uz kura fiziski atrodas citu kaimiņu lietots ceļš. Ja tas tā ir, tad viņš ir šī zemes gabala īpašnieks, un saskaņā ar Civillikuma 927. pantu īpašniekam pieder pilnīgas varas tiesības pār lietu, tai skaitā tiesība valdīt un lietot īpašumu, iegūt no tā visus iespējamos labumus. Attiecīgi tālāk šai gadījumā ir svarīgi noskaidrot, vai uz šī īpašuma ir nodibināts un zemesgrāmatā pienācīgi ierakstīts ceļa servitūts. 

Ja servitūts ir reģistrēts kā pilnvērtīgs ieraksts par labu kaimiņu īpašumiem, tad īpašnieks nedrīkst traucēt tā izmantošanu – viņš nevar slēgt ceļu, patvaļīgi noteikt maksu vai citādi ierobežot piekļuvi, jo Civillikuma 1140. pants aizliedz kalpojošās lietas īpašniekam likt ceļā šķēršļus un uzliek pienākumu ļaut servitūta izlietotājam “darīt visu, bez kā servitūta tiesību nebūtu iespējams sekmīgi izlietot”. Savukārt lietotājiem (valdošo īpašumu īpašniekiem) servitūts jāizlieto, ievērojot Civillikuma normas, tostarp 1139. pantu, kas prasa servitūta tiesību izlietot taisnprātīgi, saudzēt kalpojošo īpašumu, un 1151. pantu: “Ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam.” Tas nozīmē, ka izmaksas var tikt sadalītas starp lietotājiem, taču tikai tad, ja tās ir nepieciešamas un samērīgas, piemēram, vienpusējs lēmums asfaltēt ceļu vēl nenozīmē, ka citiem tas obligāti jāapmaksā. Strīdu gadījumā šāda situācija būs jāvērtē tiesai. 

Savukārt, ja servitūta nav vispār vai tas nav pienācīgi nostiprināts (piemēram, zemesgrāmatu nodalījumā ir tikai atzīme par servitūtu), īpašnieks var aizliegt citiem lietot savu zemi. Šādā gadījumā piekļuve jārisina, labprātīgi vienojoties ar zemes gabala īpašnieku vai, ja tas neizdodas, vēršoties tiesā ar prasību par ceļa servitūta nodibināšanu. Tiesa izvērtēs gan servitūta nepieciešamību, gan iespējamo ceļa novietojumu. 

Ceļa zīmes nedrīkst uzstādīt patvaļīgi. Ceļa zīmju uzstādīšanu regulē Ceļu satiksmes likums un attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi, kas paredz noteiktu saskaņošanas kārtību ar kompetentajām institūcijām. Tāpat arī sodu piemērošana par ceļazīmju neievērošanu nav privātpersonas kompetencē. 

Ja servitūts ir nodibināts un tiek traucēta tā izmantošana, tad tas ir civiltiesisks strīds, kas primāri risināms tiesā, prasot novērst traucējumus un aizliegt tos turpmāk. Ja notiek fiziska ceļa bloķēšana vai citi acīmredzami pārkāpumi, tad var vērsties pēc palīdzības arī policijā, taču tas neatrisinās pašu tiesību jautājumu pēc būtības: galīgais risinājums būs jāmeklē civiltiesiskā kārtībā. 

Noslēgumā jāatzīst, ka šādos gadījumos konflikti mēdz saasināties un pusēm pašām ne vienmēr izdodas rast objektīvu risinājumu. Tāpēc mēdz būt lietderīgi piesaistīt profesionālu mediatoru vai juristu, kurš var palīdzēt strīdu atrisināt konstruktīvi un novērst tā tālāku eskalāciju.”  

Plašāk par tematu LV portālā: 

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 184 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas