#zinisavastiesības – ceļa servitūta dibināšana, uzturēšana un izbeigšana

Otrais desmit raidījumu cikla “Zini savas tiesības!” raidījums ir veltīts ceļa servitūta dibināšanai un problēmām, kādas rodas starp kalpojošo un valdošo īpašumu. Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, bet īpašums, kuram par labu izveidots servitūts, – valdošais.

Problēmas ar ceļa servitūtiem ir gandrīz katrā lauku novada pašvaldībā, šis jautājums nav sakārtots, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. LPS šo jautājumu ik pa laikam aktualizē, vēršoties gan pie Satiksmes ministrijas, gan Tieslietu ministrijas, bet līdz šim brīdim visiem pieņemams risinājums nav atrasts. Piedāvātajam risinājumam – ceļa servitūtu atpirkšanai – pašvaldības nepiekrīt.

Savukārt Valsts zemes dienesta pārstāvji ir novērojuši, ka problēmas rodas tieši ar tiem ceļa servitūtiem, kas ir nodibināti, pamatojoties likumā ar administratīvo aktu, un kuros nav norādīts ne valdošais, ne kalpojošais īpašums. Problēma tiek aktualizēta, kad kaimiņi sāk strīdēties.

Ceļa servitūtu dēļ ir daudz konfliktu, apstiprina gan zvērināts advokāts, Dr. iur. Imants Muižnieks, gan Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Lapsa.

„Servitūtu var nodibināt tikai tādā gadījumā, ja ir objektīva nepieciešamība valdošajam īpašumam. To nedibina, lai nodrošinātu kādas ērtības valdošā īpašuma īpašniekam. Ja grib ātrāk nokļūt līdz autobusam, izejot caur kaimiņa pagalmu, nevis ejot pa apkārtceļu, tas nebūs pamats, lai dibinātu servitūtu,” akcentē I. Muižnieks.

Savukārt J. Lapsa uzskata: „Jo vairāk būs publiskas lietošanas ceļu, jo mazāk būs ceļa servitūtu.”

Lai noskaidrotu, ko paredz normatīvais regulējums par ceļa servitūtiem, iedzīvotāji var izmantot arī LV portāla e-konsultāciju pakalpojumus. Aicinām ielūkoties arī LV portāla arhīvā, kurā ir pieejami gan skaidrojumi par ceļa servitūtu un biežākajām problēmām, gan atbildes uz e-konsultāciju jautājumiem par konkrētām situācijām, kas radušās ceļa servitūtu dēļ.

Raidījumā „Ceļa servitūta dibināšana, uzturēšana un izbeigšana” kopā ar ekspertiem – zvērinātu advokātu, Dr. iur. Imantu Muižnieku un zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru Jāni Lapsu – tika meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kāds ir juridiskais skaidrojums terminam „ceļa servitūts”? Ko tas nozīmē praktiski?
• Kādā veidā vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka var būt apgrūtināta piekļuve kādam nekustamajam īpašumam?
• Kāpēc ir vajadzīgs dibināt ceļa servitūtu? Kas ir nepieciešams, lai pastāvētu ceļa servitūts?
• Kā nodibina ceļa servitūtu? Kādi var būt ceļa servitūta veidi?
• Miermīlīgākais veids, kā nodibina ceļa servitūtu, ir līguma noslēgšana. Ko raksta līgumā?
• Vai ir nepieciešams informēt pašvaldību par ceļa servitūta nodibināšanu?
• Ja apgrūtinātā īpašuma saimnieks izlems savu zemi pārdot, vai jaunajam īpašniekam būs saistošs zemesgrāmatā ierakstītais ceļa servitūts?
• Kādos gadījumos ceļa servitūts ir spēkā? Vai tikai tad, ja tas ierakstīts zemesgrāmatā?
• Kam ir jāuztur ceļa servitūts?
• Civillikuma 1160. pants nosaka, ka, nodibinot ceļa servitūtu, tajā ietilpstošās tiesības var dažādi ierobežot. Kāda ir prakse, ierobežojot tiesības, un kam tās tiek ierobežotas?
• Nereti kalpojošais īpašums rada problēmas ceļa servitūta izmantošanā. Ko darīt šādā situācijā?
• Nereti kalpojošais īpašums vēlas saņemt samaksu par sava īpašuma lietošanu. Kādas ir tiesības vienoties par samaksu?
• Vai ir iespējams noteikt termiņu vai atceļošu nosacījumu, ar kuru servitūts tiek izbeigts?
• Vai trešās personas – sēņotāji/mednieki/makšķernieki – var izmantot ceļa servitūtu?
• Ja īpašums ir apgrūtināts ar ceļa servitūtu, vai īpašniekam pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides?
• Kur un kādā veidā var pārbaudīt, vai īpašumam ir kādi apgrūtinājumi?

Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”

#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”; “Twitter”; “Youtube” un “Instagram”.

***

UZZIŅAI

Desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītājus ar tiesisko regulējumu un ekspertu skaidrojumiem par tā piemērošanu noteiktās dzīves situācijās. Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā darba līgums, ceļa servitūts, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām, uzturlīdzekļu apmērs un piedziņa, vecāku un bērnu saskarsmes tiesības, mantojuma tiesības, cilvēku ar invaliditāti tiesības, klientu datu drošība, pacienta pilnvara ārstniecības procesā, senlietu kolekcionēšanas regulējums u. c. 

Plašāk par projektu: Sācies desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!”

Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “Youtube” kanālā.