Aiga Veckalne: uzdrošinos teikt – vienkāršā valoda bagātina un attīsta valodu

Satversmes tiesas judikatūrā norādīts, ka valsts valodas lietojums ir ne tikai demokrātijas, bet arī valsts drošības jautājums. Kā jūs raugāties uz šo tēzi? 

Es tai noteikti piekrītu. Vienota oficiālā valoda nodrošina to, ka brīdī, kad notiek krīze, informācija tiek operatīvi nodota un saņemta, kā arī saprasta.

Pastāvot vienotai oficiālajai valodai, veidojas arī sabiedrības noturība. Sabiedrība sagaida informāciju valsts valodā un to arī saņem.

Vairākvalodu vidē nebūtu iespējams nodrošināt vienotu informāciju.

Tam ir saistība arī ar demokrātiju un tās aizsardzību. Jebkurā paralēlā valodas vidē ir vieglāk ietekmēt demokrātiskos procesus – izplatīt informāciju, kas neatbilst patiesībai vai neietver pilnu patiesību.

Jāsaprot, ka šī Satversmes tiesas pozīcija neierobežo mazākumtautības valodas. To līdzāspastāvēšana privātajā jomā nodrošina, ka tās tiek saglabātas un uzturētas. Taču vienlaikus mēs sargājam latviešu valodas dominējošo lomu publiskajā telpā. Tas stiprina drošību un aizsardzību, pat ja šķiet – kā tieši valoda ir saistīta ar aizsardzību?

Kā jūs raksturotu vienkāršās valodas lomu? Vai tā ir tikai instruments informācijas piekļūstamībai vai arī var tikt uzskatīta par latviešu valodas stiprināšanas un attīstības resursu?

Pilnīgi noteikti abi. Esmu dzirdējusi jautājumu: kā gan latviešu valodu iespējams bagātināt un stiprināt, to vienkāršojot?

Vienkāršā valoda nav teksta vienkāršošana vai dzēšana tikai vienkāršošanas un dzēšanas dēļ. Citējot to, ko par vienkāršo valodu sacījuši citi: tā nav arī primitivizēšana, bērnu runa, citu stulbināšana. Vienkāršā valoda nedzēš svarīgo, nelabo saprotamo, bet fokusējas tieši uz tukšvārdību, liekvārdību, sarežģītām teikuma konstrukcijām, kas bieži vien aizgūtas no krievu un angļu valodas.

Vienkāršā valoda neapdraud latviešu valodu. Tā palīdz lasītājam daudz labāk un ātrāk saprast tekstu, kas radīts bagātā, skaidrā un saprotamā latviešu valodā. Es uzdrošinos pat apgalvot pretējo, ka vienkāršā valoda bagātina valodu, jo brīdī, kad pārveidojam kādu krievu vai angļu valodas ietekmētu konstrukciju un dzēšam liekos vārdus, mēs uzlabojam valodu un veicinām tās attīstību.

Bez šaubām, vienkāršā valoda ir arī informācijas piekļūstamības rīks. Tās mērķis ir panākt, lai ikviens cilvēks bez īpašām speciālista zināšanām var saprast attiecīgo informāciju.

Bieži vien tekstu autori ir speciālisti un daudzas lietas viņiem šķiet pašsaprotamas, tāpēc liekas, ka nav nepieciešami piemēri vai skaidrojumi. Taču lasītājam šī informācija var būt nezināma, dažkārt tā var izklausīties pēc Ķīnas ābeces.

Piekļūstamību panākam, rakstot kodolīgāk, saīsinot teikumus, izmantojot izteiksmi, kas nav birokrātiska un atsvešināta. Proti, rakstām mazliet draudzīgāk. Mums nav pamata veidot pārākuma sajūtu pār lasītāju, ko nereti jūtam, lasot oficiālas vēstules. Tāpat biežāk izmantojama darāmā, nevis ciešamā kārta. Mūsu tekstos, sevišķi oficiālajos, ir pārspīlēts ciešamās kārtas lietojums. Piemēram, tā vietā, lai teiktu, ka kaut kas tiek darīts, varam teikt – kaut ko dara. Jāņem vērā, ka vienkāršā valoda neaizliedz terminu lietošanu vai atsauces uz tiesību aktiem. Vienkāršā valoda ir teksta rakstīšana vai pārrakstīšana saprotamā veidā. Kritērijs ir saprotamība.

Protams, var teikt: kas vienam ir saprotams, otram – nav. Tāpēc vienkāršās valodas pamatā ir ne tikai zināt skaidru vēstījumu, ko vēlamies pateikt, bet arī saprast, ar ko runājam, kam rakstām, kas ir mūsu auditorija. Dažreiz lasītāji būs ļoti zinoši, varbūt tādi paši speciālisti kā mēs, un tad rakstīsim sarežģītāk. Ja auditorija nav speciālisti, tad saskaņā ar jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām jātiecas uz B2 valodas līmeni, kas ir augstāks līmenis par vidējo.

Kā jūs vērtējat valsts iestāžu komunikāciju šobrīd? Vai sabiedrībai sniegtā informācija kļūst saprotamāka? 

Aktīvi darbojos šajā jomā, strādājot gan ar uzņēmumiem, gan valsts iestādēm, un esmu ievērojusi, kā situācija mainās. Pirmkārt, lielākā daļa valsts iestāžu ir sapratušas, ka vienkāršā valoda nav apdraudējums un ka skaidra saziņa ar iedzīvotājiem palīdz veicināt uzticēšanos šīm iestādēm. Tāpat lielākā daļa iestāžu apzinās, ka, runājot skaidri un vienkārši, valodu iespējams uzturēt dzīvu un mūsdienīgu.

Tas, kas šobrīd notiek, piemēram, apdrošināšanas vai banku jomā, aktīvi pārrakstot noteikumus un līgumus vienkāršajā valodā, vēl tik ļoti nav manāms valsts iestāžu darbā, bet interese palielinās. Piemēram, Valsts administrācijas skolā ir pieejams e-kurss par vienkāršo valodu “Saprotama, vienkārša un skaidra valoda valsts pārvaldē. Efektīva saziņa ar sabiedrību”.

Komentāri par skaidru rakstību ir iekļauti Valsts kancelejas vēstuļu rakstīšanas vadlīnijās un birokrātijas mazināšanas pasākumu sarakstā, arī Tiesu administrācijas izstrādātajā valodas rokasgrāmatā tiesnešiem. Tāpat, raugoties uz valsts iestāžu tīmekļvietnēs norādītajām vērtībām, uzdevumiem, redzējumu, aizvien vairāk manām draudzīguma elementu.

Iespējams, iedzīvotāji šīs izmaiņas vēl tik labi nejūt, jo tās ir mazas un notiek pakāpeniski. Taču, ja mēs iedziļinātos un sāktu meklēt vienkāršās valodas elementus, esmu pārliecināta, ka tos izdotos atrast un pamanīt. Šo var uztvert kā spēli. Nevis fokusēties uz to, ka ar mums atkal runāja pārmērīgi oficiāli vai nedaudz augstprātīgi, bet gan meklēt to, kas mainījies.

Strādājot šajā jomā, es redzu, ka ļoti daudz kas mainās, un par to man ir milzīgs prieks. Minētās direktīvas prasību īstenošanu kontrolēs vairākas valsts iestādes, un arī tām vajadzēs mainīties, lai nebūtu tā, ka uzņēmumu dokumentu piekļūstamību pārbauda iestādes, kas pašas neraksta vienkāršā valodā.

Kāpēc ir svarīgi komunicēt vienkāršajā valodā?

Teksti cilvēkam ir visapkārt. Ar mums runā sociālajos medijos, plašsaziņas līdzekļos, reklāmās, raidierakstos, grāmatās un citos informācijas kanālos. Tikai tie, kas ar mums spēs runāt draudzīgi, saprotami un skaidri, pievērsīs mūsu uzmanību. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ir svarīgi rakstīt un runāt skaidrā valodā un apgūt vienkāršās valodas principus.

Ja valodas lietotājs vienkāršu komunikāciju saņem no uzņēmumiem, kas pārraksta savus līgumus un noteikumus saprotamāk, tad viņš to pašu sagaidīs arī no citiem, tostarp valsts pārvaldes.

Šādā veidā panākam daudz iekļaujošāku pārvaldi, cilvēki jūt, ka ir piederīgi valstij un ka tiešām dzīvo demokrātijā. Viens no demokrātijas principiem noteic, ka mums ir tiesības zināt savas tiesības. Šādā veidā mēs kļūstam arvien zinošāki par savām tiesībām.

Vienkāršā valoda veicina arī taisnīgumu un uzticēšanos, jo tajā brīdī, kad saņemam garu, samudžinātu, diezgan pārprotamu teikumu, kurā iekļautas piecas atsauces uz tiesību aktiem, rodas sajūta, ka organizācija tikai “atrakstās”. Taču tā visbiežāk nav. Otra puse arī cenšas palīdzēt, taču visbiežāk tā neizskatās. Ja vēl parādās vārds “norādām” vai pārlieku oficiāla izteiksme, tas rada neuzticēšanos.

Visiem, kas raksta tekstus, jādomā par auditorijas uztveri un attieksmi. Ja mēs, rakstot tekstu, nevēlamies kaut ko noslēpt, tad mums jātiecas uz saprotamību un piekļūstamību visos līmeņos: neatkarīgi no tā, vai raksta uzņēmums vai iestāde, vai mēs rakstām privātpersonai vai uzņēmuma vai iestādes pārstāvim. Vēstules raksta un lasa cilvēki – to ir svarīgi atcerēties.

Šogad ir pirmais gads, kad vispārizglītojošajās skolās mācības norit tikai latviešu valodā. Kāda, jūsuprāt, ir izglītības sistēmas loma latviešu valodas stiprināšanā?

Pārejai uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu ir milzīga ietekme latviešu valodas stiprināšanā. Pagaidām vēl ir izteikts pārejas posms, kad sastopamies ar daudziem sarežģījumiem, kas skolām jārisina. Pārejas posms vēl varētu ilgt kādu laiku, jo šī ir liela reforma, kurai, visticamāk, bija jānotiek jau pirms kāda laika.

Nav noslēpums, ka daudzi jaunieši latviešu valodu nezina un latviski nerunā. Mums bieži šķiet, ka šāda problēma sastopama tikai vecāku cilvēku vidū, taču tā nav. Tieši izglītības sistēmā jaunieši var apgūt latviešu valodu tādā līmenī, lai pēc tam šajā valodā varētu lasīt, runāt un strādāt. Un, pats galvenais, piekļūt informācijai, attīstīt kritisko domāšanu un iedziļināšanās spēju. Tas ir saistīts ar manis jau pieminēto latviešu valodas nozīmi valsts drošības un aizsardzības kontekstā.

Kā mākslīgais intelekts un tehnoloģijas ietekmē latviešu valodu? Vai mākslīgais intelekts veicina vai drīzāk apdraud valodas bagātību?

Es domāju, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Mākslīgā intelekta rīki, visticamāk, nekur nepazudīs. Mums drīzāk ir jāmeklē veids, kā tos lietot gudri un saprātīgi un kā tos varam izmantot latviešu valodas attīstībai.

Daži apgalvo, ka mākslīgais intelekts ar laiku spēs izdarīt visu un pašiem vairs nekas nebūs jādara. Tā gluži nav. Lai arī cik labus rezultātus dažreiz ir iespējams iegūt, izmantojot mākslīgo intelektu, piemēram, “ChatGPT”, “Gemini” vai citus lielos valodu modeļus, redzam, ka bez cilvēka intelekta nevaram iegūt vislabāko rezultātu.

Lielajos valodu modeļos teksts latviski visbiežāk ir veidots kā burtisks tulkojums no angļu valodas.

Tas parādās teikumu konstrukcijās, vārdu izvēlē un citās sīkās niansēs. Drauds ir tajā, ka mēs paši varētu sākt tā runāt un rakstīt. Tas nav tik vienkārši, jo nepietiek ar to, ka iesakām: vienkārši nerakstiet tā! Vajadzīga kritiskā domāšana un iedziļināšanās. Savukārt šo prasmju attīstīšanā liela nozīme ir skolām. Jau šobrīd skolās tiek runāts par mākslīgā intelekta rīkiem un to izmantošanu mājasdarbos un citur. Skolotāji nodarbībās diskutē, vai mājasdarbus veikt ar mākslīgo intelektu un, ja tā, – kā tieši tas var palīdzēt vai nepalīdzēt. Tas veicina kritisko domāšanu un iedziļināšanos, kas būs vajadzīga aizvien vairāk.

Vienlaikus latviešu valodas kvalitāte lielajos valodu modeļos uzlabojas. Latvijas tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” nesen informēja par jauno atvērtā koda lielo valodu modeli Eiropas valodām “TildeOpen”. Šis modelis ir pieejams valsts pārvaldei un pašvaldībām, kā arī vietējiem uzņēmumiem un mācību iestādēm. Tas ir milzīgs solis, jo “Tildes” fokuss ir tieši mazo kopienu valodas. Jaunais “Tildes” rīks ir viens no tiem, kas varētu uzlabot latviešu valodas nākotni, jo latviešu valoda līdz šim ir bijusi visai maz pārstāvēta digitālajā vidē, ja salīdzinām ar lielo kopienu valodām.

Tāpat mākslīgā intelekta rīki noder latviešu valodas uzlabošanā, valodas pētniecībā. Savukārt mašīntulkošanas rīki palīdz iztulkot latviešu valodā daudz vairāk informācijas, nekā to varētu izdarīt cilvēks, tostarp informāciju, ko cilvēki nekad netulkotu, piemēram, sociālo mediju ierakstus un komentārus. Mākslīgais intelekts ļauj iztulkot jebkuru tekstu jebkurā valodā, tāpēc mēs varam latviski izlasīt, piemēram, kā klājas mūsu draugam Islandē, kurš raksta islandiešu valodā. Tas padara pasauli daudz piekļūstamāku, saprotamāku un tuvāku.

Kas vēl būtu jādara gan katram personiski, gan valsts līmenī, lai veicinātu latviešu valodas attīstību?

Man patīk šis jautājuma formulējums, jo ne tikai iestādēm ir kaut kas jādara. Protams, Valsts valodas centrs un Latviešu valodas aģentūra rūpējas par latviešu valodas saglabāšanu un attīstību, Satversmes tiesa aizsargā latviešu valodu, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija apstiprina un rada jaunus terminus utt. Taču patiesībā mūsu ikviena atbildība ir stiprināt un attīstīt latviešu valodu.

Tas izdarāms, pirmkārt, domājot latviski. Atrodot latviešu valodas vārdus arī tad, kad pirmais, kas nāk prātā, ir kāds moderns anglicisms. Piemēram, pateikt nevis notifikācija, bet paziņojums, nevis rezumējums, bet kopsavilkums, nevis posts, bet ieraksts utt.

Tāpat mēs varam rakstīt un publicēt tekstus latviešu valodā sociālajos medijos, veidot emuārus un “Vikipēdijas” rakstus. Mēs varam izmantot programmu un lietotņu saskarnes latviešu valodā, lasīt grāmatas, klausīties latviski dažādus raidierakstus un audiogrāmatas. Nevajadzētu aizmirst arī lasīt kopā ar bērniem, lai ieaudzinātu lasītprieku.

Vēl ieteicams pārzināt latviešu valodas rīkus. Nav jāorientējas visos gramatikas likumos, jo tos nereti tiešām ir grūti atcerēties, tomēr ir labi būt kritiskam un mācēt atrast informāciju par tiem, un vienmēr pārbaudīt uzrakstīto. Piemēram, zināt, kādos gadījumos palīdzību meklēt elektroniskajā vārdnīcā tezaurs.lv vai Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā termini.gov.lv un citviet.

Valsts līmenī būtu nepieciešams domāt par lielāku finansējumu dažādiem valodas rīkiem un pētniecības projektiem. Piemēram, lai attīstītu vēl spēcīgāku terminoloģijas portālu, ir vajadzīgi finanšu resursi. Tāpat vajadzīgs ieguldījums latviešu valodas korpusu paplašināšanā un citās valodas tehnoloģijās. Būtu jāveido arī pēc iespējas vairāk satura latviešu valodā. Ja tā nebūs, tad cilvēki meklēs saturu angļu vai citā valodā.

Jārūpējas arī par komunikāciju kā drošības jautājumu. Arvien vairāk materiālu vajadzētu veidot vienkāršajā valodā. Pirmais solis varētu būt tiesību aktu rakstīšana vēl vienkāršāk. Tas nenozīmē, ka kaut kas būtiski jādzēš vai jāmaina, bet ir zināmi principi, ko var ņemt vērā un iestrādāt tiesību aktos.

Vairākās valstīs, piemēram, ASV un Jaunzēlandē, jau ir pieņemts likums par vienkāršās valodas izmantošanu valsts pārvaldē.

Tāpat nedrīkstētu aizmirst par vieglo valodu. Šobrīd valsts iestāžu tīmekļvietnēs ir sadaļa “Viegli lasīt”, taču nereti tajā ir iekļauta tikai pamatinformācija par pašu iestādi. Būtu labi pārtulkot vieglajā valodā arī informāciju par iestādes pakalpojumiem un jaunumiem. Tad šī informācija būtu piemērota tiem, kuriem nepieciešams vēl vienkāršāks teksts, piemēram, cilvēkiem ar uztveres traucējumiem, senioriem, valodas apguvējiem un citiem, kuriem ir vajadzīgs teksts vieglajā valodā.

Darāmā ir daudz, taču nereti trūkst finansējuma. Tomēr esmu pārliecināta, ka var atrast veidus, kā iesaistīt brīvprātīgos, privātos uzņēmumus un speciālistus, lai padarītu latviešu valodu vēl piekļūstamāku un tādu, kas nākotnē arvien attīstīsies un neizzudīs.