SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
Aiga Nulle
LV portāls
19. aprīlī, 2022
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Valsts vērtības
21
21

Kā vēlēja Satversmes sapulci

Latvijas valsts konstitucionālos pamatus, iekārtu un tiesisko sistēmu jau vairāk nekā gadsimtu nostiprina Latvijas Republikas pamatlikums – Satversme –, kuru izstrādāja un pieņēma 1920. gada 17. un 18. aprīlī ievēlētā Latvijas Satversmes sapulce. Mūsu tautas pirmā likumdevēja demokrātiskajās vēlēšanās piedalījās 85% balsstiesīgo iedzīvotāju, pārliecinoši apliecinot gribu atbalstīt savu neatkarīgu valsti un piedalīties tās veidošanā.

Kad 1918. gada 18. novembrī tika svinīgi proklamēta Latvijas Republika, vēl bija gaidāms ilgs un sarežģīts valsts pamatu izveides un nostiprināšanas process. Dienu iepriekš, pieņemot Tautas padomes politisko platformu, tika nolemts, ka “pēc iespējas drīzā laikā” sasaucama Latvijas Satversmes sapulce. Tikmēr “suverēnā vara [..] pieder Latvijas Tautas padomei, kura ieceļ arī Pagaidu valdību”.

Proklamējot Latvijas Republiku, Tautas padome pasludināja, ka “Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts. Satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”.

Līdz iespējai organizēt demokrātiskas Satversmes sapulces vēlēšanas, savas tiesības būt brīvai un veidot valsti Latvijas tautai vēl bija jāaizstāv Neatkarības karā, kas noslēdzās pēc 21 mēneša, 1920. gada 11. augustā, ar Latvijas un Padomju Krievijas noslēgto miera līgumu. To parakstot, Krievija bez ierunām atzina “Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi”.

Satversmes sapulces vēlēšanu likumu Tautas padome pieņēma jau 1919. gada 19. augustā (publicēts “Valdības Vēstnesī” 1919. gada 27. septembrī), nosakot, ka “vēlēšanu darbība var iesākties tikai tad, kad ir atsvabināta Latgales teritorija”. Padomju Krievijas pakļautībā esošās Sarkanās armijas daļas tika padzītas no Latgales 1920. gada sākumā.

Tūlīt pēc “Latvijas atbrīvošanas no vācu un krievu kara pulkiem”, 1920. gada 6. februārī, Pagaidu valdība saskaņā ar Tautas padomes ievēlēto Centrālo vēlēšanu komisiju vēlēšanu darbības pirmo dienu nolika 1. martā, bet vēlēšanu norisi – 17. un 18. aprīlī.

Satversmes sapulces vēlēšanas tika organizētas piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē. Ievēlamo deputātu skaits (pavisam – 150) no katra apgabala tika noteikts, ņemot vērā 1897. gada tautas skaitīšanas datus. Aktīvajā militārajā dienestā esošās personas tika apvienotas vienā vēlēšanu apgabalā ar tiesībām balsot par visiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem (“listēm”).

Vēlēšanu tiesības bija abu dzimumu Latvijas pilsoņiem, kuriem vēlētāju sarakstu veidošanas dienā bija apritējis 21 gads. Saskaņā ar 1919. gada 23. augustā Tautas padomē pieņemto likumu par Latvijas pilsoņiem uzskatīja visus bijušos Krievijas pavalstniekus, kuri dzīvoja Latvijā un bija cēlušies no Latvijas robežās ietilpstošajiem apgabaliem, vai līdz 1914. gada 1. augustam bija piederīgi šiem apgabaliem un nebija pārgājuši citā pavalstniecībā. Vēlētāju sarakstos pavisam tika iekļauti 797 662 vēlētāji. Pieskaitot kareivjus, to skaits pārsniedza 800 tūkstošus.

Starp vēlētājiem dominēja sievietes. Piemēram, Rīgā bija reģistrēti 41 587 vīrieši un 74 555 sievietes.

Vēlēšanas notika visā Latvijā, 586 iecirkņos, izņemot tos apvidus, kurus bija “okupējušas Igaunija un Lietuva”, vēstīts Valsts statistikas pārvaldes Satversmes sapulces vēlēšanu rezultātiem veltītajā izdevumā. 1920. gada rudenī no Ziemeļvidzemes apvidiem, kuri aprīlī atradās Igaunijas okupācijā, ievēlēja vēl 2 deputātus.

Vēlētāju aktivitāte bija ļoti augsta, un savu izvēli izdarīja 677 084 jeb 84,88% vēlētāju. 204 iecirkņos balsis nodeva vairāk nekā 85% vēlētāju, no tiem 16 iecirkņos vēlētāju aktivitātei pārsniedzot 95%. Visaktīvākie balsotāji bija Dobeles apriņķa Kalnciema pagastā, kur no 637 vēlētājiem balsis nodeva 632 jeb 99,22%. Daudz neatpalika Padures (96,82%), Pormsātes (96,72%), Ziemupes (96,49%) un Vaiņodes pagasti (96,05%) Aizputes apriņķī, Mujānu pagasts (96,58%) Valmieras apriņķī, Asaru pagasts (96,41%) Ilūkstes apriņķī, Kurmāles pagasts (96,40%) Kuldīgas apriņķī. 95% vēlētāju aktivitāte tika pārsniegta arī Rudzātu pagastā Rēzeknes apriņķī, Mazsalacas, Vecates un Braslavas pagastos Valmieras apriņķī, Litenes pagastā Bauskas apriņķī un Rīgas 5. vēlēšanu iecirknī (Pētersalas ielā).

Satversmes sapulces vēlēšanās balotējās 25 partijas vai vēlētāju grupas no 57 kandidātu sarakstiem.

Galvenā cīņa Satversmes sapulces vēlēšanās norisinājās starp sociālistiskajām partijām (līdere – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP)) un t. s. “pilsoņu partijām” (priekšgalā – Latviešu zemnieku savienība). Kaut arī vēlēšanās uzvarēja LSDSP, par sociālistu partijām nodoto balsu skaits kopumā bija krietni mazāks nekā par pilsoniskajām partijām (attiecīgi 275 601 un 435 333 balsis). Interesanti, ka LSDSP bija viena no trim partijām, kura balotējās visos vēlēšanu apgabalos, taču tās sekmes dažādos Latvijas apriņķos ievērojami atšķīrās. 2/3 no visām saņemtajām balsīm sociālisti ieguva Kurzemē un Vidzemē, bet Latgalē par kreisajiem spēkiem nobalsoja vien 11% iedzīvotāju.

Marģers Skujenieks, Valsts statistikas pārvaldes direktors 1920. gadā, šādā vēlētāju izvēlē saskatīja likumsakarību – par sociāldemokrātiju vairāk balsoja apvidos, kuros nemaz vai ļoti īsu periodu paguva saimniekot komunisti (Vidzemē, Kurzemē). Savukārt reģionos, kuru iedzīvotāji bija iepazinuši, ko nozīmē lielinieku “eksperimentālā” valdīšana un terors, sociāldemokrātiem nebija labu rezultātu (Latgalē). Ietekme bija arī lielo zemes īpašumu (Vidzemē bija lielākās saimniecības) un bēgļu gaitās devušos iedzīvotāju īpatsvaram reģionā, kas ietekmēja vēlētāju izvēli par labu kreisajām vai labējām idejām. Par Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma maiņu daļēji iespējams spriest pēc iepriekš notikušajām Rīgas pilsētas domes vēlēšanām, kad 1917. gadā par sociālistiem balsoja 48% Rīgas iedzīvotāju, bet 1920. gada Satversmes sapulces vēlēšanās – tikai 33%.

Aptuveni desmitā daļa balsu (kopumā 73 913) tika nodotas par cittautiešu – vācu, ebreju, krievu un poļu – partijām. Vācu partijas ieguva pat sešus mandātus, bet Ebreju bloks – piecus, Ceire Cion – vienu, Krievu pilsoņu grupa – četrus. Viens deputāts Satversmes sapulcē pārstāvēja Apvienoto poļu partiju intereses, taču pēc tautības bija latvietis.

Avots: Valsts statistikas pārvalde. Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanu rezultāti. Rīga, 1920.

Par Satversmes sapulces vēlēšanām 1920. gada rudenī no Ziemeļvidzemes apvidiem, kuri aprīlī vēl atradās Igaunijas okupācijā, ievēlētās Satversmes sapulces demogrāfisko sastāvu un darbu publikācijas turpinājumā.

Labs saturs
21
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU