FOTO: Freepik.
Uzlabot sabiedrības līdzdalības iespējas likumdošanas procesā un vienlaikus pielāgoties aktuālajiem ģeopolitiskajiem apdraudējumiem – ar šādu mērķi tiek pilnveidots Vienotais tiesību aktu projektu portāls. Kādas izmaiņas plānotas, un ko sagaida sabiedrība? LV portāls ir apkopojis Valsts kancelejas, sabiedriskās politikas centra “Providus” un Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāvju viedokļus.
Vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls – TAP portāls – tika izveidots 2021. gadā ar mērķi modernizēt Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu, nodrošinot sabiedrībai pieejamāku iespēju līdzdarboties, bet valsts pārvaldei – efektīvāku un ātrāku tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas gaitu.
Saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa 30. punktu TAP portāls ir valsts informācijas sistēma, ko izmanto Ministru kabineta darbības nodrošināšanai, sabiedrības informēšanai un līdzdalībai tiesību aktu izstrādē. Tā pārzinis ir Valsts kanceleja (VK).
Laika gaitā TAP portāls ir piedzīvojis vairākus pilnveidojumus, un tie turpinās.
Iecerēts, ka 2028. gada otrajā pusē noslēgsies TAP portāla pilnveides 2. kārta, kas paredz attīstīt vairākus jaunus moduļus un padarīt portālā publicētos datus pārskatāmākus un pieejamākus iedzīvotājiem, informē VK.
Plānotie uzlabojumi sagatavoti, ņemot vērā portāla lietotāju – valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju (NVO) un iedzīvotāju – ieteikumus.
TAP portāla attīstības 2. kārtā paredzēta:
Jaunajā modulī tiks nodrošināta valdības darbību un lēmumu pieņemšanas nepārtrauktība un valsts pārvaldes darbs tiesību aktu projektu izstrādē, tai skaitā izņēmuma stāvokļa gadījumā.
Arhīva modulī tiks nodrošināta TAP portālā uzkrātās informācijas saglabāšana un centralizēta datu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam.
Rīks nodrošinās TAP portālā uzkrāto datu izgūšanu, analīzi un datos balstītu priekšlikumu sagatavošanu.
Tā nodrošinās digitālo piekļūstamību un jaunas atvērto datu kopas sabiedrībai, radot visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgu pieeju informācijai un pakalpojumiem, kā arī veicinās plašāku sabiedrības iesaisti tiesību aktu izstrādē un lēmumu pieņemšanas procesā un kvalitatīvāku tiesību aktu izstrādi.
Iecerēts, ka šie uzlabojumi veicinās gan kiberdrošību, gan funkciju automatizāciju un attiecīgi laika ietaupījumu (~ 10–30%), gan plašāku sabiedrības iesaisti dažādu lēmumu pieņemšanā.
Vienlaikus VK atgādina, ka patlaban vēl tiek izstrādāti priekšlikumi par to, kā uzlabot TAP portālu, tāpēc sniegt konkrētu informāciju par visiem iecerētajiem pilnveidojumiem ir pāragri.
|
Plašāk par tēmu >> |
Saskaņā ar VK sniegto informāciju kopējais TAP publiskajā vidē reģistrēto lietotāju skaits ir sasniedzis 32 153.
2025. gadā vidēji dienā TAP portāla publiskajā vidē tiek iesniegti 2–3 tūkstoši datu pieprasījumu.
TAP portālā pieejamos sabiedrības līdzdalības e-pakalpojumus NVO un sabiedrības pārstāvji 2025. gadā izmantojuši jau 15 566 reizes:
Tas ir par 72% vairāk nekā 2024. gadā, kad TAP portāla pakalpojumus izmantoja 9068 reizes.
|
JAUTĀJUMI UN ATBILDES Uz LV portāla jautājumiem atbild Valsts kanceleja. Kādi tiesību aktu veidi tiek nodoti publiskajai apspriešanai TAP portālā? Publiskajai apspriešanai var tikt nodoti gan ārējie tiesību aktu projekti – likumprojekti, noteikumu projekti, rīkojuma projekti –, gan attīstības plānošanas dokumenti – pamatnostādnes, plāni un citi. Tāpat publiskajai apspriešanai var tikt nodoti arī informatīvie ziņojumi. Kādi ir tiesību aktu publiskās apspriešanas termiņi? Kāpēc un kādos gadījumos tie atšķiras? Ministru kabineta (MK) 2024. gada 15. oktobra noteikumi Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” paredz, ka publiskās apspriešanas ilgums tiesību aktu projektiem ir vismaz 14 dienas, savukārt politikas plānošanas dokumentiem – vismaz 30 dienas. Institūcija var noteikt arī ilgāku publiskās apspriešanas norises laiku, piemēram, ja dokuments ir apjomīgs vai publiskās apspriešanas laikā ir daudz publisko brīvdienu. Vai un kādos gadījumos apspriešana notiek arī citos formātos – tiešsaistes saziņas platformās un klātienē? Kā sabiedrība par tiem tiek informēta? Publiskās apspriešanas laikā sabiedrības pārstāvji var izteikt viedokli rakstiski – tiešajā valsts pārvaldē viedokļa sniegšanai izmantojams TAP portāls (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation), savukārt citās institūcijās iespējas viedokļa sniegšanai var atšķirties – dažās pašvaldībās ir izveidoti digitāli pakalpojumi, citās viedokli var sniegt iesnieguma veidā. MK noteikumi Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” paredz iespēju viedokļa noskaidrošanai organizēt apspriedi, kas pēc būtības ir diskusija, – šāda tikšanās viedokļu noskaidrošanai var notikt gan klātienē, gan attālināti (izmantojot saziņas platformas – “Zoom”, “MS Teams”, “Webex” un citas), kā arī vienlaikus gan klātienē, gan attālināti. Publiskās pārvaldes institūcijām, saņemot sabiedrības pārstāvju lūgumu nodrošināt iespēju piedalīties apspriedē attālināti, šāda iespēja ir jānodrošina. MK noteikumi Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” paredz: lai informācija par sabiedrības līdzdalības iespējām sasniegtu sabiedrības pārstāvjus, kurus skar vai interesē projekts, institūcija mērķtiecīgi izplata minēto informāciju, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus vai saziņas veidus. Institūcija var izmantot tos komunikācijas kanālus un saziņas veidus, kas ir tās rīcībā. Par līdzdalības iespējām dažādu projektu izstrādes procesā Ministru kabineta sociālo tīklu kontos informē arī Valsts kanceleja. Ja kāda tiesību akta apspriešana notiek citā formātā, vai līdztekus tiek saglabāta arī iespēja izteikt viedokli, izmantojot TAP portāla sadaļu “Sabiedrības līdzdalība”? Katrā konkrētajā gadījumā ir jāvērtē līdzdalības nodrošināšanas veidi. Tie detalizēti atspoguļojami tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) vai attīstības plānošanas dokumentā, lai ikviens sabiedrības pārstāvis varētu izsekot līdzi tam, kā notikusi sabiedrības iesaiste projekta izstrādes laikā un vai izmantotie līdzdalības veidi ir bijuši pietiekami dažādu sabiedrības grupu viedokļa noskaidrošanai. Vai pastāv kāda atgriezeniskā saite? Vai priekšlikuma iesniedzējs var sekot līdzi tā virzībai? Atgriezeniskās saites saņemšana ir viens no aspektiem, kas būtiski ietekmē sabiedrības pārstāvja vēlmi atkārtoti iesaistīties lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā. MK noteikumi Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” paredz, ka pēc katra projekta virzības posma noslēguma (līdz saskaņošanas uzsākšanai) institūcija noteiktā formā sagatavo un publicē sabiedrības pārstāvju viedokļu, priekšlikumu un iebildumu apkopojumu. Apkopojumā norādāmi visi sabiedrības pārstāvji, kuri pauduši viedokli, snieguši priekšlikumus vai izteikuši iebildumus, ietverama viedokļa, priekšlikuma vai iebilduma būtība, kā arī sniedzams institūcijas skaidrojums par izteikto viedokli, priekšlikumiem un iebildumiem. Sabiedrības pārstāvju sniegtie viedokļi apkopojumā iekļaujami neatkarīgi no veida un formas, kādā tie sniegti (piemēram, viedoklis izteikts ārpus TAP portāla vai telefonsarunā). Ja rīkota apspriede, tad apkopojumu par tās norisi var sniegt protokola formātā, norādot dalībniekus un to sanāksmes laikā izteiktos viedokļus. Noteikts arī izņēmums, kad apkopojums nav obligāts – ja sanāksmei nodrošina publiski pieejamu audiovizuālu vai skaņas ierakstu. Institūcijai atgriezeniskā saite jāsniedz laikus, nodrošinot, ka sabiedrības pārstāvji var īstenot attiecīgajā projekta virzības posmā pieejamās līdzdalības iespējas. Apkopojumu sagatavo un publicē, vienlaikus informējot par turpmākajām sabiedrības pārstāvju līdzdalības iespējām:
Kā tiek vērtēti iesniegtie priekšlikumi? Institūcija saņemtos viedokļus izvērtē pēc būtības, tos ņemot vērā un atbilstoši izmainot projektu vai sniedzot pamatojumu, kādēļ sabiedrības pārstāvja izteikto viedokli nav iespējams ņemt vērā. Kur var aplūkot, kādi priekšlikumi ir ņemti vērā, bet kādi – ne? Apkopojums, kas ietver sabiedrības pārstāvju izteiktos viedokļus un institūcijas viedokli par tiem, jāpublisko vai nu TAP portālā (attiecas uz tiešās pārvaldes institūcijām) vai institūcijas tīmekļvietnē, kā arī iespēju robežās (ja zināmi vai noskaidrojami kontakti) jānosūta viedokļu sniedzējiem.
|
Izstrādājot TAP portāla turpmākās attīstības plānus, ņemti vērā viedokļi un priekšlikumi, kādus ir snieguši sabiedrības, biedrību un nodibinājumu pārstāvji jau kopš tā darbības sākuma 2021. gadā.
2025. gada rudenī ar VK Inovācijas laboratorijas atbalstu tika organizēta dažādu lietotāju koprades darbnīca, kuras laikā tika pārrunātas TAP portāla lietotāju vajadzības.
VK informē, ka darbs pie koprades darbnīcā pausto priekšlikumu izvērtēšanas turpinās un attīstāmās idejas iecerēts testēt ar TAP portāla lietotājiem, kuri piedalījās koprades darbnīcā.
Iveta Kažoka
sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece, specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Latvijas un ES līmenī
Foto: Zane Bitere, LETA
Kopumā TAP portāls jau pašlaik ir lietotājam diezgan draudzīgs, ja lietotājs ir profesionāla NVO, kas prot iesniegt priekšlikumus, iebildumus, piedalīties sabiedriskajās apspriedēs.
Būtiskākais trūkums: iestādēm acīmredzot nav iespējas ar šī portāla starpniecību NVO nosūtīt ziņu par to, ka to iesūtītie priekšlikumi ir nonākuši kādā tālākā izskatīšanas stadijā, piemēram, ja ministrija ir izanalizējusi priekšlikumus un prasa sniegt atkārtotu atzinumu.
Tādējādi NVO var palaist garām brīdi, kad notiek kāda turpmāka likumprojekta virzība, par kuru tās ir iesniegušas savus komentārus.
Protams, būtu labi, ja pastāvētu iespēja aplūkot visus organizācijas vai cilvēku iesniegtos priekšlikumus.
Domājot par uzlabojumiem, tie nebūtu tik daudz attiecināmi uz portāla funkcionalitāti, bet uz ministriju gatavību sākt konsultēties daudz agrīnākā likumprojektu vai politikas plānošanas dokumentu izstrādes fāzē, kad, piemēram, ir skaidrs tikai aptuvenais virziens, ko ministrija piedāvās kā reformu. Tieši šajā brīdī būtu īpaši noderīgi rīkot apspriedi ar NVO un plašāku sabiedrību. Kā paraugu var minēt Eiropas Komisijas konsultācijas par jaunizstrādātajiem tiesību aktiem, kurus organizācijas un iedzīvotāji var komentēt ļoti dažādos gatavības posmos.
TAP portāls šobrīd acīmredzami pēc savas funkcionalitātes un reālās izmantojamības ir paredzēts, lai apspriestu jau ļoti gatavus tiesību aktus projektus.
Būtu labi, ja notiktu ne tikai TAP portāla funkcionalitātes uzlabošana, bet arī Latvijas pārvaldības attīstība šajā virzienā un attiecīgi tam pielāgotu TAP portālu.
Līna Austra Putāne
Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja
Foto no personīgā arhīva
TAP portāls ir nozīmīgs līdzdalības instruments, kas dod iespēju iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām iesaistīties lēmumu pieņemšanā un ir viens no Sabiedrības līdzdalības noteikumu īstenošanas rīkiem. Tomēr praksē TAP portāla funkcionalitāte un lietošanas prakse vēl neļauj pilnvērtīgi īstenot efektīvu un jēgpilnu līdzdalību.
Viena no galvenajām TAP portāla problēmām ir vājais tiesību aktu virzības atspoguļojums. Šobrīd pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir ļoti sarežģīti sekot līdzi konkrēta tiesību akta dzīves ciklam no tā izveides līdz saskaņošanai un apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tāpat par tiesību akta statusa izmaiņām nenāk automātiski paziņojumi.
Tādēļ tiesību aktu monitorings ir manuāls darbs, kas kļūst vēl sarežģītāks, ja jāizseko līdzi vairākiem tiesību aktiem vienlaikus, īpaši, ja, piemēram, paralēli tiek virzīti dažādi tiesību akti ar grozījumiem vienā un tajā pašā likumā.
TAP portāla uzlabotajā versijā būtu nepieciešams ieviest funkciju “sekot tiesību aktam”, kas lietotājam nosūta paziņojumus par katru statusa izmaiņu.
Tāpat pilsoniskās sabiedrības organizācijas nereti norāda, ka nesaņem paziņojumus par jauniem tiesību aktu projektiem, kas attiecas uz to darbības jomu. Jaunie tiesību akti bieži vien neparādās TAP sākumlapā, kas nozīmē, ka organizācijas var neuzzināt par svarīgiem projektiem, lai savlaicīgi iesaistītos un pārstāvētu mērķgrupu viedokli. Tādēļ būtu jāuzlabo paziņojumu mehānisms, nodrošinot iespēju sekot līdzi likumdošanai tematiskajās jomās, kā arī pilnveidot sistēmu, kas nosaka tiesību aktu izvietojumu TAP sākumlapā.
Vienlaikus TAP portālā būtu nepieciešami vairāki tehniski uzlabojumi, kas ilgtermiņā padarītu likumdošanas procesu efektīvāku un pārskatāmāku. Šobrīd ir apgrūtināta dažādu likumprojektu redakciju salīdzināšana, piemēram, pirms un pēc saskaņošanas sanāksmēm. Tāpat organizācijām šobrīd ir apgrūtinoši laikus gūt pārskatu par katru sniegto priekšlikumu un iebildumu un to, kā tie ir ietekmējuši gala lēmumu, piemēram, tiek sniegta informācija, ka priekšlikums nav ņemts vērā, taču netiek paskaidrots, kādēļ. Nav arī iespējams vienkopus atrast informāciju par pašas organizācijas TAP portālā iepriekš sniegtajiem atzinumiem.
Labas pārvaldības un caurskatāmības nodrošināšanai būtu būtiski uzkrāt datus ne tikai par sniegtajiem atzinumiem, bet arī par pašu lēmumu pieņemšanas procesu. Piemēram, būtu vērtīgi apkopot datus par to, cik daudz tiesību aktu gadā tiek virzīti kā steidzami, cik daudziem tiesību aktiem saskaņošanas periods ir piecas dienas vai mazāk, kā arī kuras valsts iestādes šos aktus ir iesniegušas. Tāpat nozīmīga būtu informācija par līdzdalības procesu, cik tiesību aktiem saņemti komentāri, priekšlikumi un iebildumi no iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Šāda informācija ļautu gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei analizēt, kā tiek organizēts normatīvo aktu izstrādes darbs, un identificēt sistēmiskas problēmas, lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu sabiedrības iesaisti.
Skaidrs, ka TAP ir tikai digitāls līdzdalības rīks, kura efektivitāte atkarīga no tā, kā valsts pārvaldes institūcijas un sabiedrības pārstāvji to izmanto. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir konstatējušas vairākas prakses, kas rada bažas par konsekventu līdzdalības principu ievērošanu. Piemēram, ir gadījumi, kad tiesību aktu projekti tiek virzīti saskaņošanai bez atsevišķas publiskās apspriešanas1,2 vai kad publiskās apspriešanas termiņi sakrīt ar saskaņošanas termiņu3,4. Bieži noteiktais laiks atzinumu sniegšanai ir ļoti īss (trīs līdz piecas darba dienas5), kas būtiski ierobežo pilsoniskās sabiedrības iespējas sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus.
Būtisks izaicinājums ir tas, ka TAP nereti tiek izmantots kā aizvietotājs citiem līdzdalības mehānismiem. Piemēram, netiek rīkotas saskaņošanas sanāksmes, kurās varētu efektīvi izrunāt būtiskos jautājumus, tā vietā process notiek rakstiski vairākos TAP saskaņošanas ciklos, tādējādi mazinot efektivitāti un liedzot iespēju kvalitatīvām diskusijām. Tādēļ papildus TAP portāla tehniskajiem uzlabojumiem ir būtiski stiprināt labas pārvaldības praksi un nodrošināt konsekventu Sabiedrības līdzdalības noteikumu ievērošanu, tostarp turpināt izglītot par kvalitatīvas līdzdalības standartiem.
TAP ir būtisks rīks demokrātiskai un atvērtai likumdošanai, taču šobrīd tas nenodrošina pilnvērtīgu un kvalitatīvu līdzdalību. Nepieciešami gan tehniski uzlabojumi, gan arī pārvaldes kultūras un prakses maiņa.
1 Piemērs: grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 427 “Noteikumi par valsts pensijas piešķiršanu, pārrēķināšanu un izmaksu, kā arī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību invaliditātes pensijas noteikšanai”.
2 Piemērs: par Ministru kabineta 2025. gada 21. janvāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 3 28. §) “Rīkojuma projekts “Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2026.–2030. gadam”” 3. punktā dotā uzdevuma izpildi.
3Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums
4 Piemērs: Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam.
5 Piemērs: grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
