Kā jau ziņots, tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, radušās grūtības ar vēlēšanu digitālo sistēmu izstrādi, īpaši aktualizējot jautājumu par elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (ETVR), kas ļauj vēlētājiem balsot jebkurā iecirknī bez iepriekšēja pieraksta. Izstrādes procesā konstatēti vairāki sarežģījumi – izstrādātāju uzticamība, kavēti termiņi un nenoteiktība par sistēmas gatavību vēlēšanām.
Sistēma, kas aizstāj zīmogu pasē
Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs ir kritiski svarīga informācijas sistēma, kas Latvijā nodrošina mūsdienīgu un vēlētājiem ērtu balsošanas procesu.
Šī sistēma:
- ļauj pārliecināties par personas balsstiesībām;
- tiešsaistē savieno visus vēlēšanu iecirkņus. Kad vēlētājs ierodas balsot, komisijas loceklis reģistrā atzīmē, ka persona savu balsi ir nodevusi. Tas uzreiz kļūst redzams visos pārējos iecirkņos, novēršot iespēju balsot atkārtoti. Tādējādi ETVR ļauj vēlētājam piedalīties vēlēšanās neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas vai iepriekš piešķirtā iecirkņa;
- aizstāj zīmogu pasē. Agrāk, lai nodrošinātu principu “viena persona – viena balss”, vēlētāja pasē spieda fizisku zīmogu. ETVR ļauj atteikties no šīs prakses, kas ir īpaši būtiski, jo arvien vairāk pilsoņu ikdienā izmanto tikai ID kartes, kurās zīmogu iespiest nav iespējams.
Ja ETVR nedarbojas, vēlēšanu process kļūst smagnējs, proti, vēlētājiem vai nu jātiek piesaistītiem konkrētiem iecirkņiem, vai jāizmanto reģistrācijas aploksnes, kuru manuāla pārbaude un datu salīdzināšana pēc vēlēšanām var aizņemt ilgāku laiku.
Izvēlas uzņēmumus, kuru pārvaldībā iesaistīta valsts
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju AS “RIX Technologies” un rosina šo uzdevumu nodot SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “Tet” un AS “Latvijas valsts meži”.
Ministrija akcentē: konkrētie uzņēmumi izvēlēti, jo valsts ir iesaistīta to pārvaldībā un tie īstenojuši nozīmīgus valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus.
Vienlaikus tas veikts, lai “nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem”.
Kā iepriekš tika vēstīts, saistībā ar Eiropas Prokuratūras sniegto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem informācijas tehnoloģiju iepirkumos un to potenciālo ietekmi uz 3. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, nolemts biļetenus tajās skaitīt manuāli – ar rokām.
“Lai noslēgtu līgumu par sistēmu izstrādi ar valsts kapitālsabiedrībām, VARAM gatavos informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam izskatīšanai 28. aprīļa sēdē. Pozitīva lēmuma gadījumā varēs slēgt līgumu par darbu izpildi. Programmēšanas darbu piegādes plānots veikt reizi nedēļā, lai līdz 30. jūnijam pabeigtu darbu pie elektroniskā vēlētāju reģistra un citām nepieciešamajām sistēmām,” informē ministrija.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti sēdē 22. aprīlī uzklausīja par vēlēšanu sistēmām atbildīgās Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA), Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) un VARAM pārstāvjus. Kā norādīja komisijas vadītājs Oļegs Burovs, “no Valsts digitālās attīstības aģentūras sagaidām jaunu darbu grafiku Saeimas vēlēšanu raitai nodrošināšanai un esam aicinājuši aģentūru par to informēt deputātus komisijas sēdē 30. aprīlī. Tajā uzklausīsim valsts kapitālsabiedrību pārstāvjus par viņu kapacitāti un iespējām pabeigt darbus noteiktajā termiņā”.
CVK: pārliecība, ka ETVR tomēr būs, ir ļoti augsta
LV portāls, 22. aprīlī vēršoties CVK, jautāja, kāpēc ETVR, kas iepriekš sekmīgi darbojās, patlaban var nefunkcionēt un kā paredzēts rīkoties, ja tā tiešām notiks.
Kā izriet no plašsaziņas līdzekļos paustā, joprojām nav pilnīgas pārliecības par ETVR darbības nodrošināšanu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Vai tā ir? Kāpēc izveidojusies šāda situācija?
Tā kā mainās sistēmas izstrādātāji, pagaidām vēl nav zināms, cik no plānotajiem darbiem tie varēs paveikt noteiktajā laikā. ETVR ir pirmā prioritāte starp visiem deviņiem vēlēšanu sistēmas moduļiem, tāpēc pārliecība, ka ETVR tomēr būs, ir ļoti augsta.
ETVR, nodrošinot iespēju balsot jebkurā iecirknī, vēlēšanās izmantots arī līdz šim. Kas ir mainījies? Kāpēc minēto reģistru, kāds pastāvējis un sekmīgi darbojies iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, nevar izmantot arī šoreiz?
ETVR ieviesa 2021. gadā. Kopš tā laika bijušas tikai vienas Saeimas vēlēšanas. Katrās vēlēšanās procedūra atšķiras. Piemēram, tieši Saeimas vēlēšanās vēlētāju ērtībai ir iespēja nodot balsi glabāšanā, citās vēlēšanās tā nav. 15. Saeimas vēlēšanas būs pirmās, kurās varēs balsot visu nedēļu, sākot no pirmdienas līdz sestdienai. Ir arī citi funkcionāli uzlabojumi un sistēmas atjauninājumi. Tādēļ runa ir nevis par iepriekšējā risinājuma “neizmantošanu”, bet to, ka sistēma tiek attīstīta un pielāgota konkrētajām vēlēšanām.
Kad būs pilnīgi skaidri zināms, vai ETVR gaidāmajās Saeimas vēlēšanās būs pieejams?
Prezidenta kungs šo pārliecību vēlas iegūt līdz maijam, arī mēs ceram – jo ātrāk, jo labāk. Savukārt termiņš, kad sistēmai jābūt pabeigtai, ir jūnija beigas, kaut arī mainās tās izstrādātājs.
CVK darbu plāno, paļaujoties, ka ETVR tiks izmantots. Vienlaikus esam gatavi īstenot arī alternatīvus risinājumus, lai vēlēšanu norise būtu garantēta jebkuros apstākļos.
Kādi ir iespējamie rīcības scenāriji, ja ETVR nebūs pieejams? Kādi normatīvie akti un kādā termiņā būtu jāgroza gadījumā, ja ETVR tomēr netiks izmantots?
Esam paredzējuši alternatīvus scenārijus. Tie ir balstīti uz līdzšinējo vēlēšanu organizēšanas pieredzi un nodrošina vēlēšanu norisi arī gadījumos, kad digitālie risinājumi netiek izmantoti.
Pirms skaidrojam un aicinām sabiedrību iedziļināties alternatīvajos scenārijos, sagaidīsim jauno sistēmas izstrādātāju piedāvājumu par iespējām iekļauties termiņos, kā arī Nacionālās drošības padomes sēdi, kas plānota maija sākumā. Tiklīdz sadarbības partneri un iesaistītās puses būs skaidri vienojušies, CVK varēs ar pārliecību informēt par vēlēšanu turpmāko organizēšanu.
CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris 15. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” norādījis: viens no sliktākajiem scenārijiem vēlēšanu digitālo sistēmu problēmu gadījumā nozīmētu, ka vēlēšanu rezultāti būtu jāgaida nedēļu vai ilgāk. Vai tas arī ir saistīts ar ETVR? Kāpēc tiek minēts tik ilgs vēlēšanu rezultātu izziņošanas termiņš, ja laikā, kad Saeimas vēlēšanās vēl netika izmantots ETVR, rezultāti bija zināmi daudz agrāk?
Jā, tas ir saistīts ar ETVR. Ja tā nav, tad viens no scenārijiem, kas neietekmē vēlētāju plūsmu jeb balsošanu jebkurā iecirknī, ir balsošana reģistrācijas aploksnēs arī sestdien. Tādā gadījumā, lai manuāli pārbaudītu visu vēlētāju datus, būs nepieciešamas aptuveni 10 dienas. Kādreiz Saeimas vēlēšanās vēlētāji bija piesaistīti konkrētam iecirknim, līdz ar to rezultātus varēja apkopot ātrāk.
