FOTO: Zane Bitere, LETA.
Šodien stājas spēkā grozījumi likumos, kas regulē elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra nodrošinājumu, nodalot kompetenci starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts reģionālās attīstības aģentūru.
1. septembrī stājas spēkā grozījumi Vēlētāju reģistra likumā, grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) norāda, ka minētajiem grozījumiem nebūs tiešas ietekmes uz balsošanas kārtību vēlēšanās.
Grozījumu mērķis ir nodalīt kompetenci starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) kā vēlētāju reģistra pārzini un Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA), kas no 2024. gada 1. septembra būs elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra (ETVR) pārzinis. Tāpat likumprojekti paredz precizēt esošo regulējumu atbilstoši faktiskajai situācijai, informē Iekšlietu ministrijas (IeM) Komunikācijas nodaļa.
ETVR dod iespēju vēlētājiem balsot jebkurā sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu uzrādot pasi vai personas apliecību. Līdzšinējās vēlētāju reģistrācijas kārtības pamatā bija vēlētāja pasē izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās. Tā vietā tika ieviests ETVR, lai vēlētājus visos vēlēšanu iecirkņos reģistrētu elektroniskajā vēlētāju sarakstā.
Konkrētais risinājums nodrošina, ka vēlētāji, tāpat kā līdz šim, var izvēlēties balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, savukārt atzīme par vēlētāja dalību vēlēšanās tiek izdarīta nevis pasē, bet elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā.
Reģistrējot vēlētājus ETVR, vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedierīci noskenēs vēlētāja pases vai personas apliecības svītrkodu vai QR kodu un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgajā vēlētāju sarakstā un vēlētāju reģistrā nav atzīmes par viņa piedalīšanos vēlēšanās. Balsotājs sistēmā tiks atzīmēts elektroniskajā vēlētāju sarakstā, turpretī iecirkņa komisijas darbinieks ziņas par vēlētāju papildus ierakstīs balsotāju papīra sarakstā, kur vēlētājam būs jāparakstās par vēlēšanu aploksnes un zīmju saņemšanu.
Līdz šim Vēlētāju reģistra likuma normas noteica pirms katrām vēlēšanu procedūrām un pašvaldību referendumiem veicamās darbības ar vēlētāju reģistrā iekļautajiem datiem. Vēlētāju reģistra likumā nebija noteikts ETVR darbības ietvars, kā arī iekļaujamais un aktualizējamais datu apjoms. Tādējādi bija jānodala vēlētāju reģistra un ETVR darbības sfēras, norāda Iekšlietu ministrija.
ETVR iepriekš bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā, bet savulaik to izstrādāja un uzturēja privāts uzņēmums. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas iniciatīvas ETVR pirmo reizi izmantoja jau 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. ETVR sistēmai tika izveidotas pašvaldību un Saeimas vēlēšanu vajadzībām paredzētas versijas, bet, tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas norisinājās šī gada jūnijā, ETVR pilnveidoja atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu vajadzībām.
Ņemot vērā, ka 2024. gada 1. septembrī stājas spēkā arī Vietējo pašvaldību referendumu likums, ETVR būs nepieciešams ne tikai vēlēšanu gados, tāpēc tas katru gadu jāuztur gatavs izmantošanai.
