Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 21. pantu Ministru kabineta locekļi pēc Ministru kabineta atkāpšanās turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lēmusi citādi un par Ministru kabineta locekļiem iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tiks izteikta uzticība jaunam Ministru kabinetam.
Tādējādi, ja Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem neizdodas izveidot jaunu koalīciju, kuru atbalsta parlamenta vairākums, vai Saeima nenolemj iecelt ministru pienākumu izpildītājus, tad darbu turpina demisionējusī Evikas Siliņas valdība. Taču šādā gadījumā, faktiski nebaudot Saeimas vairākuma uzticību, tā nevarētu pieņemt nozīmīgus politiskus, uz nākotni vērstus lēmumus, bet tai nāktos “visu laiku skatīties pār plecu uz to, ko saka Saeima”, skaidro Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.
Proti, valdībai savā darbībā būtu pastiprināti jāraugās uz atbilstību parlamenta nostājai, pieskaņojot tai savu rīcību. Demisionējusī valdība turpinātu veikt visas funkcijas, kas nepieciešamas valsts darbības pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanai. Tāpat, ņemot vērā alternatīvas neesamību, demisionējusī valdība turpinātu pārstāvēt Latviju starptautiski visos vajadzīgajos formātos, skaidro eksperts.
Vai var iecelt jaunus ministrus
Valdības vadītāja pirms demisijas ir atlaidusi aizsardzības ministru un zemkopības ministru. Demisionējušajai valdībai turpinot darbu bez Saeimas vairākuma uzticēšanās, šo ministru pienākumu izpildi var uzņemties pati valdības vadītāja vai aizvietotāji no pašreizējo ministru vidus, skaidro A. Dravnieks.
Viņš arī norāda: teorētiski Saeima varētu arī izveidot jaunu tehnokrātisku valdību, kuras locekļi ir ierēdņi vai eksperti, nepolitiskas figūras. Taču praktiski tas būtu iespējams tikai tad, ja parlaments nespētu ne par ko vienoties, faktiski zaudējot rīcībspēju, kas vismaz patlaban ir mazticams, norāda eksperts.
Lai gan publiskajā telpā attiecībā uz Evikas Siliņas līdz šim vadītās valdības iespējamo turpmāko darbības formu bieži tiek lietots jēdziens “tehniskā valdība”, Latvijas tiesību aktos tāds nav paredzēts. Darbu līdz jaunas valdības izveidošanai turpinās demisionējusi jeb faktiski pagaidu valdība.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā, ziņo aģentūra LETA.
Cik ilgi var darboties šāda tehniskā jeb pagaidu valdība
Satversmes 59. panta pirmais teikums noteic, ka “Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā”.
Kā norādīts Satversmes komentāros1, tiklīdz Ministru kabinets ir uzskatāms par atkāpušos (tajā skaitā zaudējot Saeimas uzticību), Valsts prezidentam rodas pienākums aicināt viņa izvēlētu personu izveidot jaunu Ministru kabinetu.
Tomēr, lai nodrošinātu valdības darbības nepārtrauktību, Ministru kabineta iekārtas likums paredz Ministru kabineta locekļu amata pienākumu pagaidu pildīšanas nosacījumus.
Rodas jautājums: cik ilgi var strādāt demisionējusi valdība?
Kā secināts Satversmes komentāros2, “ne Satversme, ne likumi neparedz ierobežojumu laika periodam, kas sākas, kad iepriekšējais Ministru kabinets ir zaudējis Saeimas uzticību, un beidzas, kad Saeima pieņem lēmumu par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam”.
Hipotētiski valdības veidošanas process, sākot no jauna Ministru prezidenta aicināšanas līdz Saeimas uzticības balsojumam, “var atkārtoties neierobežotu reižu skaitu un neierobežoti ilgi”.3
Pienākums atturēties no jaunu un principiālu lietu uzsākšanas
Ministru kabineta iekārtas likuma 23. pants paredz, ka Ministru kabineta nomaiņa nepārtrauc iesākto lietu virzību: “Ministru kabineta vai atsevišķa Ministru kabineta locekļa nomaiņa pati par sevi nepārtrauc tiesību aktu projektu un citu iesākto lietu virzību, kā arī neietekmē attīstības plānošanas dokumentu spēkā esamību.”
To varētu tulkot kā norādi, ka Ministru kabinets saglabā visas likumā noteiktās tiesības un pienākumus, tomēr no Satversmes 59. pantā ietvertā Saeimas uzticības principa izriet Ministru kabineta un atsevišķu tās locekļu pienākums atturēties no jaunu un principiālu lietu uzsākšanas un šajā laikā veikt tikai kārtējos pienākumus.4
1 Latvijas Republikas Satversmes komentāri. III nodaļa. Valsts prezidents. IV nodaļa. Ministru kabinets. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017. 573. lpp.
2 Turpat, 576. lpp.
3 Turpat.
4 Turpat.
