FOTO: Freepik.
Pieejami ērti un moderni veidi, kā iedzīvotājiem paust savu viedokli un iesaistīties dažādos lēmumu pieņemšanas procesos valsts un pašvaldības līmenī. Ar šādu ieceri tapis jauns regulējums sabiedrības līdzdalības veicināšanai. Ko tas paredz, un kā to vērtē pilsoniskās sabiedrības pārstāvji?
Lai gan pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzticēšanās pētījuma datiem 2023. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijā sabiedrības uzticēšanās valdībai ir augusi par 4%, tā aizvien ir zemāka nekā daudzās citās Eiropas Savienības un OECD dalībvalstīs.
Pētījumā noskaidrots: Latvijā tikai 12,10% iedzīvotāju uzskata, ka politiskā sistēma viņiem nodrošina iespēju ietekmēt politiskos lēmumus (vidēji OECD valstīs tā domā 29,84%). Minētais rādītājs Latvijā kopš 2021. gada ir samazinājies par 1,6 procentpunktiem. Latvijā ievērojami mazāka iedzīvotāju daļa tic, ka valdība ņemtu vērā publiskajā apspriešanā paustos priekšlikumus un iebildumus (21,22%, bet OECD valstīs – vidēji 32,05%) vai mainītu nacionālā līmeņa politiku, ja pret to iebilstu vairāk nekā puse sabiedrības (26,7%, bet OECD valstīs – vidēji 37,42%).
|
Plašāk par tēmu >> |
Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos, valsts pārvalde mērķtiecīgi virzās uz lielāku atvērtību un lēmumu pieņemšanas caurskatāmību. Piemēram, Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam secināts, ka “atklāti un saprotami lēmumi un to pieņemšanas process ir viens no stimuliem, lai sabiedrība uzticētos valsts pārvaldībai un lēmumu leģitimitātei mūsdienu demokrātijā. Pietiekama un skaidra informācija no valsts iestādēm ietekmē iedzīvotāju apmierinātību ar valsts iestāžu darbu, izpratni par notiekošajiem procesiem valstī un paļaušanos uz valsti”.
Iecerēts, ka Valsts kancelejas (VK) izstrādātais jaunais regulējums – Ministru kabineta noteikumi Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” –, kas stājās spēkā 17. oktobrī, veicinās lielāku lēmumu pieņemšanas procesa atklātību un tādējādi stiprinās demokrātiju un palielinās iedzīvotāju uzticību valsts institūcijām.
Šis regulējums paredz būtiski uzlabot pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalības iespējas valsts un pašvaldību attīstības plānošanas procesos, informē VK.
Jaunie Ministru kabineta noteikumi aizstāj līdzšinējos Ministru kabineta noteikumus Nr. 970, kas, kā uzsvērts noteikumu projekta anotācijā, vairs neatbilda starptautiskajām vadlīnijām un praksei un mūsdienīgai pieejai sabiedrības līdzdalības iespēju īstenošanā, tostarp inovatīvu līdzdalības metožu praktizēšanā.
Aktualizētā regulējuma mērķis ir sekmēt jēgpilnu, efektīvu, atklātu, ietverošu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, tādējādi paaugstinot minētā procesa kvalitāti un rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm.
Regulējumā ir nostiprināts, ka sabiedrības līdzdalības iespēju īstenošanā tiešajā valsts pārvaldē centrālā loma ir vienotajam tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālam (TAP portālam).
Šis portāls ir galvenā platforma visu attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādei, līdzdalības iespēju nodrošināšanai, saskaņošanai ar ieinteresētajām pusēm un gala lēmuma pieņemšanai.
Valsts tiešās pārvaldes iestādēm sabiedrības pārstāvji par iespēju iesaistīties projektu izstrādes procesā būs jāinformē TAP, izmantojot portālā pieejamo elektronisko paziņojuma veidlapu. Ja projekta izstrāde TAP portālā vēl nebūs uzsākta, tad minētajām iestādēm paziņojums būs jāpublicē attiecīgās institūcijas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”.
Līdzdalības iespējas turpmāk tiks nodrošinātas ne tikai attīstības plānošanā un tiesību aktu projektu izstrādē, bet arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās, “it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm”.
Būtiski, ka publiskās pārvaldes iestādēm, organizējot līdzdalību, pēc iespējas ir jāņem vērā sabiedrības vajadzības.
Piemēram, informācija par apspriežamajiem jautājumiem jāsniedz, ievērojot vieglās valodas principus, jānodrošina iespēja piedalīties attālināti, jāorganizē apspriedes tuvāk mērķa grupām un jāpalīdz tiem, kam trūkst digitālo prasmju.
Vienlaikus plānots noteikt rīcību situācijā, kad sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama. Šādā gadījumā iestādei jāsniedz publiski pieejams skaidrojums.
Institūcijām būs jānodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas šādās projekta izstrādes un īstenošanas procesa stadijās:
Jaunajā regulējumā īpaši tiek uzsvērta mērķtiecīga komunikācija ar konkrētām sabiedrības grupām, lai tās laikus informētu par iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas tieši skar šīs grupas.
Noteikumi paredz: “Lai informācija par sabiedrības līdzdalības iespējām sasniegtu sabiedrības pārstāvjus, kurus skar vai interesē projekts, institūcija mērķtiecīgi izplata minēto informāciju, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus vai saziņas veidus.”
Iestādēm būs pienākums sniegt atgriezenisko saiti sabiedrības pārstāvjiem par viņu izteiktajiem priekšlikumiem un vienlaikus informēt viņus par turpmākajām iespējām iesaistīties, kā arī aktualizēt informāciju par līdzdalības procesa rezultātiem katrā projekta virzības posmā.
Institūcijai ir tiesības neizskatīt saņemto viedokli, priekšlikumu vai iebildumu, ja tas ir klaji aizskarošs un izaicinošs, nav salasāms vai saprotams, nav sniegts teksta formātā (piemēram, fotogrāfijas, zīmējumi) vai nav saistīts ar projekta saturu.
Līdz ar jauno regulējumu tiks paplašināti sabiedrības iesaistes veidi, paredzot iespēju izmantot ne tikai jau zināmās līdzdalības metodes, bet arī mūsdienīgus iesaistes formātus.
Iedzīvotāji arī turpmāk varēs piedalīties apspriedēs un publiskajās apspriešanās. Vienlaikus radīta iespēja izmantot domnīcas, deliberatīvo metodi*, dialoga apļus un citas inovatīvas līdzdalības metodes, skaidro VK.
Nostiprināta iespēja organizēt tikšanās ar sabiedrības pārstāvjiem, izmantojot attālinātas dalības formātu, kas padara līdzdalību pieejamāku, piemēram, iedzīvotājiem Latvijas reģionos.
*Deliberatīvajos pasākumos tiek iesaistīti pēc nejaušības principa atlasīti iedzīvotāji, kuri pēc saviem demogrāfiskajiem rādītājiem atbilst attiecīgās teritorijas (pašvaldības, valsts) sabiedrības mikromodelim. Proti, viņu dzimumu, vecumu, dzimtās valodas sadalījums aptuveni atbilst plašākas sabiedrības rādītājiem.
Sabiedrības pārstāvjiem jaunais regulējums paredz nodrošināt iespēju aktīvāk piedalīties publiskās pārvaldes institūciju konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, uzlabojot atklātību par šo padomju sastāvu un darbību.
Institūcijas, iesaistot sabiedrības pārstāvjus konsultatīvajās padomēs vai uzraudzības padomēs, tos varēs izvēlēties atklātā procedūrā. Vienlaikus tām būs jānodrošina, ka tiek uzklausīti arī tie sabiedrības pārstāvji, kuri ir izrādījuši interesi līdzdarboties konsultatīvajā padomē vai uzraudzības padomē, taču nav iekļauti tās sastāvā.
Līdz šim sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā iniciēja atbildīgā publiskās pārvaldes institūcija. Tomēr nereti aktīva sabiedrības iesaiste tiek uzsākta pēc sabiedrības pārstāvju iniciatīvas. Sabiedrības pārstāvjiem turpmāk būs tiesības iesniegt ierosinājumus, ja līdzdalība kādā konkrētā procesā nebūs nodrošināta.
Lai nodrošinātu pietiekamu laiku sabiedrības iesaistei, mainīts arī publiskās apspriešanas termiņš. Attīstības plānošanas dokumentiem tas būs vismaz 30 dienas, bet ārējo normatīvo aktu projektiem – vismaz 14 dienas.
Termiņi salāgoti ar citos normatīvajos aktos noteikto, piemēram, saskaņā ar Pašvaldību likumu pašvaldību saistošo noteikumu projektiem jānodrošina vismaz 14 dienas ilga publiskā apspriešana.
Lai sekmīgāk sasniegtu sabiedrības līdzdalībai noteiktos mērķus, institūcija viena projekta ietvaros var izmantot vairākus sabiedrības līdzdalības veidus.
Līga Stafecka
sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece
Foto: Ieva Lūka, LETA
Kopumā jaunos noteikumus vērtēju pozitīvi, tie padara vairākus jautājums skaidrākus un valsts pārvaldei dod plašākas iespējas, kā iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā. Iepriekšējie noteikumi jau bija novecojuši, pa šo laiku daudz kas ir mainījies.
Starp ieguvumiem varētu izcelt trīs.
Pirmkārt, noteikumi apraksta sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā ar tiesību aktu portāla starpniecību. Portāls darbojas jau pāris gadus, bet vecie noteikumi neparedzēja, kā izmantot šo dokumentu aprites un līdzdalības infrastruktūru sabiedrības iesaistei.
Otrkārt, noteikumi paredz, ka sabiedrība ir jāiesaista ne vien ikdienas lēmumu pieņemšanā, bet arī izstrādājot jaunas reformas vai lemjot jautājumus par publisko finansējumu, kā arī gadījumos, kad dokumentam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tas automātiski nenozīmē, ka ar sabiedrību vai skartajām pusēm nav jākonsultējas.
Treškārt, noteikumos vairāk izcelta atgriezeniskās saites nozīme, proti, ka iestādēm ir jādemonstrē, ko tās tālāk dara ar saņemtajiem viedokļiem. Tas ir ļoti būtiski, jo tiem, kuri iesaistās, ir svarīgi redzēt, vai un ko iestāde ir ņēmusi vērā. Ja atgriezeniskās saites nav, tad var rasties iespaids, ka līdzdalībai nebija jēgas.
Būtu svarīgi Ministru kabineta noteikumus uztvert nevis kā vadlīnijas, ieteikumus, kurus var ievērot un var neievērot, bet gan kā principu kopumu, kas jāievēro lēmumu pieņemšanas procesā, tādēļ svarīgi, ka Valsts kanceleja nostiprina šo noteikumu piemērošanu praksē.
Inese Tauriņa
sabiedrības par atklātību “Delna” direktore
Foto: Evija Trifanova, LETA
Pēdējos gados ir īpaši aktualizējies jautājums par sabiedrības iesaisti publiskajos procesos. Piemēram, jaunais Pašvaldību likums, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, paredz vairākus sabiedrības līdzdalības veidus. Savukārt Administratīvās kapacitātes ceļa karte (2021–2027) paredz nacionālā līmenī ieviest sabiedrības līdzdalību ES fondu projektu ieviešanas uzraudzībā, izmantojot integritātes paktus.
Līdz šim “Delna” ir novērojusi vairākus šķēršļus sabiedrības līdzdalībai, kas visbiežāk saistāmi ar izpratnes un skaidrības trūkumu publiskajā sektorā par to, kā praktiski īstenot sabiedrības līdzdalības pasākumus. Tāpēc “Delna” atzinīgi vērtē iniciatīvu izstrādāt kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta valsts un pašvaldību institūciju virzītajos attīstības plānošanas procesos.
Tomēr būtiski ir uzsvērt, ka pēc sabiedrības līdzdalības kārtības izstrādes un apstiprināšanas ir svarīgi turpināt darbu ar izpratnes veicināšanu un stiprināšanu.
Ir nepieciešams nodrošināt, ka sabiedrība ir informēta par līdzdalības iespējām. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, ka sabiedrība tiek iesaistīta efektīvi un lietderīgi, nevis tikai tāpēc, ka tādas ir normatīvās prasības.
“Delna” tic, ka sabiedrības līdzdalības kārtība sekmēs publiskā sektora izpratni par sabiedrības iesaistes iespējām un metodēm, kalpos par vadlīnijām vienotai pieejai, kā arī palīdzēs sabiedrības pārstāvjiem izprast, kā viņi var efektīvāk iesaistīties valsts un pašvaldības attīstības plānošanas procesos.
Kristīne Zonberga
Latvijas Pilsoniskās alianses direktore
Foto: Edijs Pālens, LETA
Jaunais sabiedrības līdzdalības regulējums sniedz skaidras vadlīnijas par to, kā publiskajai pārvaldei organizēt iekļaujošāku un efektīvāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā. Tas ietver plašāku un mērķētāku pilsoniskās sabiedrības, tostarp indivīdu, iesaistīšanu konsultācijās, aicinot amatpersonas pievērst īpašu uzmanību tam, lai lēmumi atspoguļotu to sabiedrības grupu intereses, kuras tie tieši ietekmēs. Regulējums piedāvā arī dažādas metodes, kā šo mērķi īstenot praksē.
Tomēr, kaut gan tiesiskais ietvars ir būtisks, ar to vien nepietiek. Lai sabiedrības līdzdalība būtu patiesi efektīva, ir nepieciešama iesaistīto personu ticība šī procesa pievienotajai vērtībai un reāla vēlme izprast mērķa grupu vajadzības un viedokļus. Tādēļ ir svarīgi turpināt attīstīt publiskajā pārvaldē un visā sabiedrībā vienotu izpratni par sabiedrības līdzdalības nozīmīgumu, kas ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem.
