Aptauja: tikai 13% iedzīvotāju uzskata, ka var ietekmēt valdības lēmumus

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajā pētījumā par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām ir fiksēts sabiedrības noskaņojums sarežģītā laikā. Lielākajā daļā no 22 OECD valstīm, kuras tajā piedalījās,1 iedzīvotāju aptaujas tika veiktas 2021. gada novembrī un decembrī, ko daudzi atcerēsies kārtējā Covid-19 pandēmijas viļņa un ar to saistīto ierobežojumu dēļ. Dažas aptaujas notika 2020. gadā un 2022. gada janvārī–martā.

Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzticēšanās līmenis demokrātiskajām pārvaldes institūcijām OECD dalībvalstu vidū ir samazinājies. Tiesa, tas joprojām ir mazliet augstāks nekā pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes. Vidēji 41% iedzīvotāju pauduši viedokli, ka uzticas savai valdībai, un tikpat – 41% – norādījuši, ka neuzticas. Augstākais uzticēšanās valdībai līmenis tradicionāli izgaismojas Skandināvijā – Norvēģijā (63%) un Somijā (61,5%).

Uz šī fona Latvija negatīvi izceļas. OECD aptaujas rezultāti liecina, ka tikai katrs ceturtais (24,5%) Latvijas iedzīvotājs uzticas valdībai, savukārt 62,3% neuzticas. Vēl zemāks uzticēšanās līmenis aptaujas rezultātos ir Kolumbijai, kur nacionālajai valdībai neuzticas 66,7% iedzīvotāju.

Aptaujas rezultāti Latvijā uzrāda arī zemāku uzticēšanās līmeni civildienestam (35,2%; OECD – 50,2%), likumdevējam (20,7%; OECD – 39,3%), tiesu sistēmai (44%; OECD – 56,9%), politiskajām partijām (11,4%; OECD – 24,5%).

Pētījuma autori aicina būt uzmanīgiem, salīdzinot valstu rādītājus, jo tos ietekmē virkne kulturālu, sociālu, institucionālu un ekonomisku faktoru. Pieminot dažādu kultūru atšķirības sniegtajās atbildēs, kā piemērs tiek izcelta Japāna, kur, ņemot vērā aptaujas rezultātus, valdībai uzticas vien 24% iedzīvotāju, vienlaikus izteikti lielāks respondentu skaits ir izvēlējušies neitrālu pozīciju (23,5%) vai atzīmējuši, ka “nezina” (12,7%). Tādējādi iedzīvotāju īpatsvars, kuri skaidri pauduši neuzticēšanos valdībai, Japānā ir pat zemāks nekā vidējais rādītājs OECD valstīs.

Tāpēc uzticēšanās rādītāji valdībai un valsts institūcijām jāaplūko kopsakarā ar iedzīvotāju atbildēm uz jautājumiem, kas, piemēram, atklāj, vai iedzīvotāji jūtas sadzirdēti un var paļauties uz valsts institūciju darbu noteiktās dzīves situācijās, – saņemot izglītības vai veselības aprūpes pakalpojumus, kārtojot dažādus administratīva rakstura jautājumus, piesakoties sociālajam atbalstam u. tml.

Šeit redzams, ka pētījuma rezultāti daudzās valstīs atklāj sava veida paradoksu, – pat ja ievērojama daļa sabiedrības neuzticas valdībai un valsts institūcijām, vairākums iedzīvotāju var būt apmierināti ar valsts nodrošinātajiem pakalpojumiem.

Arī 60,8% Latvijas respondentu norādījuši, ka ir apmierināti ar informācijas pieejamību par valsts nodrošinātajiem administratīvajiem pakalpojumiem (OECD – 63%), 63,8% ir apmierināti ar to kvalitāti (OECD – 66,5%).

61,5% Latvijas iedzīvotāju uzticas, ka iesniegums bezdarba vai cita veida sociālajam pabalstam valsts iestādē tiks izskatīts godīgi (OECD – 58,54%). Tas apliecina, ka, nonākot tiešā saskarē ar dažādu administratīvo jautājumu risināšanu, Latvijas iedzīvotāji vairumā gadījumu tos novērtē pozitīvi.

Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji pamatoti pauduši neapmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumiem (apmierina – 31,2%; OECD – 61,7%), izglītības sistēmu (apmierina – 42,2%; OECD – 57,6%). Tās ir nozares, kuru pilnveidošanai gadiem ir pietrūcis finansējuma un politiskās gribas veikt reformas.

Uzticēšanās – demokrātijas pamats

Uzticēšanās ir demokrātijas pamats, tā ir izšķiroši svarīga, lai plaša spektra politikas, kas ir atkarīgas no sabiedrības attieksmes un iesaistes, būtu sekmīgas. Krīzes situācijās tā ir pamatā lielākai sabiedrības atsaucībai ievērot, piemēram, valdības noteiktos veselības aizsardzības pasākumus un citus noteikumus. Ilgtermiņā uzticēšanās ir būtiska, lai palīdzētu valdībai efektīvāk risināt sociālekonomiskas problēmas.

Vienlaikus, kā norāda pētījuma autori, augsta uzticēšanās valsts institūcijām nav obligāts demokrātiskas pārvaldības rezultāts.

Zems uzticēšanās līmenis, ko mēra demokrātijās, ir iespējams tikai tāpēc, ka pilsoņi demokrātiskajās sistēmās – atšķirībā no autokrātiskām – var brīvi paust viedokli, ka neuzticas savai valdībai.

Demokrātisko sistēmu izturētspēja izriet arī no atklātām publiskajām debatēm par to, kā vairot pozitīvu sadarbību un savstarpēju uzticēšanos starp valsts pārvaldi un iedzīvotājiem. Tātad, meklējot atbildes un kopsakarības, kas veicinājis vai, gluži otrādi, mazinājis uzticēšanos demokrātiskām pārvaldes institūcijām, lai rastu labākus risinājumus problēmām un stiprinātu demokrātiju nākotnē.

Kā norādīts jau pētījuma nosaukumā (“Building Trust to Reinforce Democracy. Main Findings from the 2021 OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions”), OECD aptaujas pamata mērķis ir izprast, kas veicina uzticēšanos valsts institūcijām un cik lielā mērā sabiedrības uzticēšanos ietekmē valdības kompetences un vērtības. Aptaujas jautājumi aptver OECD izstrādātā “Uzticēšanās ietvara” pamata komponentes (vērtības un kompetences), kas, kā tiek uzskatīts, veicina uzticēšanos dažādām valsts institūcijām, – atsaucība (nodrošina uz iedzīvotāja vajadzībām centrētus, inovatīvus, efektīvus, kvalitatīvus, ātrus, savstarpēji koordinētus un izmaksu ziņā pieejamus valsts pakalpojumus), uzticamība (apzina un minimizē ekonomiskos, sociālos un politiskos riskus), atvērtība (nodrošina pieejamu informāciju par valdības lēmumiem, konsultē un ieklausās iedzīvotāju vajadzībās caur dažādiem sabiedriskās līdzdalības mehānismiem), integritāte (politiski neitrāls civildienests, darba ētika, sabiedriskais labums kā prioritāte lēmumu pieņemšanā, cīņa pret korupciju, atbildība visos pārvaldes līmeņos) un godīgums (vienlīdzīga attieksme pret visiem, neatkarīgi no sociālekonomiskā statusa, dzimuma, etniskās piederības u. c.).

Vieta uzlabojumiem visās demokrātijās

OECD pētījuma rezultāti izgaismo, ka valdības arvien var darīt daudz vairāk, lai mazinātu savu pilsoņu šaubas.

Aptauja rāda, ka tikai 40% OECD valstu iedzīvotāju tic, ka valsts pakalpojumi tiks uzlaboti, ja par tiem sūdzēsies (Latvijā – 32,49%). 42% aptaujas dalībnieku Latvijā pat uzskata, ka amatpersona pieņemtu kukuli apmaiņā pret pakalpojuma sniegšanu ātrāk (OECD – 35%).

Ja vidēji 30% iedzīvotāju OECD valstīs uzskata, ka politiskā sistēma nodrošina iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos un ietekmēt rezultātu, tad Latvijā tā domā vien 13,66%.

Tikai 26% aptaujas dalībnieku Latvijā uzskata, ka viņu paustais viedoklis publiskajā apspriešanā tiks ņemts vērā (OECD – 32,9%). Vairāk nekā puse (53,59%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nacionāla līmeņa politika kādā jautājumā netiks mainīta, pat ja to pieprasīs vairākums sabiedrības (OECD – 40%).

“Galvenie sāpju punkti, kas Latvijai ir kopīgi ar citām valstīm, ir atgriezeniskās saites trūkums par sabiedrības līdzdalību, šaubas, ka iedzīvotāju viedoklis patiešām tiek uzklausīts un izvērtēts, un politisko amatpersonu integritāte,” komentējot pētījuma rezultātus, pauda Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos (skat.: Līdzdalība – ceļš uz uzticēšanos. Cik augstas ir sabiedrības līdzdalības kāpnes?).

Vienlaikus pētījuma rezultāti uzrāda tendenci, ka uzticēties valsts pārvaldes institūcijām vairāk sliecas tā iedzīvotāju daļa, kura jau ir pilsoniski aktīva un, piemēram, piedalās vēlēšanās.

1

OECD pētījums “Building Trust to Reinforce Democracy. Main Findings from the 2021 OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions” tika veikts 22 OECD valstīs, aptverot ap 50 tūkstošus iedzīvotāju Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Kanādā, Kolumbijā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Īrijā, Islandē, Japānā, Korejā, Latvijā, Luksemburgā, Meksikā, Nīderlandē, Jaunzēlandē, Norvēģijā, Portugālē, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē.