ĪSUMĀ
- Valsts kontrole aicina atteikties no padomju laikā ieviestā pašvaldību administratīvo komisiju koleģiālā lēmumu pieņemšanas modeļa – šāda pieeja nav mūsdienīga, rada lieku birokrātiju un administratīvo slogu.
- Revīzija rāda, ka vienpersoniska lēmumu pieņemšana ir līdz pat 7,5 reizēm lētāka un būtiski ātrāka, nezaudējot kvalitāti.
- Komisiju locekļu viedokļu atšķirības ir minimālas, un lēmumu juridisko kvalitāti spētu saglabāt arī amatpersona, kas izmeklējusi lietu, piemēram, pašvaldības policists.
- Lēmumu nodošana vienpersoniskai izlemšanai ļautu pašvaldībām ietaupīt līdz 1,12 miljoniem eiro gadā.
- Pašvaldību vadītāji lielākoties atzīst nepieciešamību reformēt komisiju modeli, padarot administratīvos procesus vienkāršākus, ātrākus un iedzīvotājiem saprotamākus.
Latvijā administratīvo atbildību regulē 139 nozaru likumi un 498 pašvaldību saistošie noteikumi. Vairāk nekā 50 valsts un pašvaldību iestādes ir tiesīgas piemērot administratīvos sodus. Lēmumi tiek pieņemti divējādi – vienpersoniski vai koleģiāli. Valsts pārvaldē 96% pārkāpumu lietu tiek izskatītas vienpersoniski, bet pašvaldību administratīvajās komisijās 4% – koleģiāli.
“Administratīvās komisijas tika ieviestas padomju laikā kā valsts pārvaldes organizēšanas līdzeklis, iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Pārvaldības principi kopš tā laika būtiski mainījušies, taču komisiju modelis nav pārskatīts. Turklāt būtiska komisiju darba daļa ir lēmumi par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Jau 2022. gadā Valsts kontrole norādīja uz nepieciešamību atteikties no sodīšanas pieejas un sniedza ieteikumus vairākām ministrijām. Šo ieteikumu ieviešana notiek gausi,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Pašlaik 99,9% gadījumu pārkāpumu fiksē, izmeklē un komisijai nodod cita amatpersona, piemēram, pašvaldības policija, bet komisija izskata lietu un pieņem lēmumu par sodu. 2024. gadā komisijās strādāja 343 locekļi – vidēji astoņi katrā pašvaldībā, dažviet līdz 11. Pārsvarā tie ir pašvaldības darbinieki no sociālā dienesta, izglītības iestādes, bāriņtiesas, būvvaldes un policijas. Revīzijā modelētā situācija rāda: ja pašvaldības policija pārņemtu komisijas funkcijas, tās darba apjoms pieaugtu vien par aptuveni 190 stundām gadā vienā pašvaldībā, saglabājot lēmumu juridisko kvalitāti. Lietuva un Igaunija nav saglabājušas koleģiālas komisijas administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai pašvaldībās.
Revīzijā salīdzinātas lietas, ko pašvaldības izskata koleģiāli un valsts iestādes – vienpersoniski. Vienpersoniska lēmumu pieņemšana pašvaldībās būtu efektīvāka un mūsdienīgāka laika, izmaksu un kvalitātes ziņā. Koleģialitātes mērķis ir viedokļu daudzveidība un objektivitāte, taču revīzijā secināts: tikai 7% komisijas locekļu balsojumi atšķiras. Tātad viedokļu dažādībai ir maza nozīme. Turklāt dažādi pārkāpumi – par sabiedrisko kārtību, dzīvnieku turēšanu, teritorijas kopšanu, ielu tirdzniecību – tiek skatīti gan vienpersoniski, gan koleģiāli. Nav pamatojuma, kāpēc administratīvās lietas pašvaldībās jāizskata koleģiāli. 78% sodu ir brīdinājumi vai naudas sodi līdz 50 eiro, un koleģialitāte šeit papildu ieguvumu nerada.
29 pašvaldībās komisiju locekļu skaitu varētu samazināt par 118 personām, ietaupot aptuveni 30 tūkst. darba stundu gadā. Turklāt 32 jeb 80% aptaujāto pašvaldību vadītāju atzīst – komisiju modelis ir jāreformē. Komisijās lietu izskatīšana vidēji aizņem par 13 dienām ilgāk nekā valsts iestādēs. Lēmuma izmaksas komisijā ir 98 eiro, bet iestādē ar vienpersonisku formu – 13 eiro, tas ir, 7,5 reizes lētāk. Komisiju darbs divos gados prasījis par 165 tūkstošiem stundu vairāk nekā līdzvērtīgs darba apjoms citās iestādēs. Tādi rādītāji kā pārsūdzēto vai atcelto lēmumu īpatsvars, pārkāpēja klātienes dalība vai rezultātu kvalitāte ir līdzīgi kā valsts iestādēs. Komisiju lielums nav saistīts ar darba apjomu vai efektivitāti. Turklāt Tieslietu ministrija norāda: dalītai kompetencei pārkāpumu procesā jābūt izņēmumam, kas objektīvi jāpamato. Valsts kontrole šādu pamatojumu revīzijā nekonstatēja.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
- Tieslietu ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un pašvaldībām atteikties no koleģiālā komisiju darbības modeļa administratīvo pārkāpumu procesā.
- Nodrošināt, ka visas lietas tiek izskatītas vienpersoniski, izmantojot jau esošos resursus, piemēram, pašvaldības policiju.
- Pārejas posmā samazināt komisiju locekļu skaitu un pārskatīt deleģējumus saistošajos noteikumos.
Valsts kontrole sagaida, ka piecu gadu laikā tiks nodrošināts, ka visas administratīvā pārkāpuma lietas pašvaldībās tiek izskatītas vienpersoniski, tādējādi mazinot birokrātiju un administratīvo slogu. Procesi iedzīvotājiem kļūs vienkāršāki un saprotamāki, un viņiem nebūs jāierodas uz rutīnas lietu sēdēm.
Plašāka informācija pieejama šeit.
Valsts kontroles infografika.
Par Valsts kontroli
Latvijas Republikas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde. Tās darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, kā arī sniegt ieteikumus atklāto trūkumu novēršanai. Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem – Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI standartiem (ISSAI), kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris. Atklājot trūkumus, Valsts kontrole sniedz ieteikumus to novēršanai, bet par iespējamiem likumpārkāpumiem informē tiesībaizsardzības iestādes.
