Sabiedriskajā apspriešanā grozījumi, ar kuriem plānots risināt deklarēšanos īpašumā bez tiesiska pamata

Iekšlietu ministrija sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (turpmāk – likumprojekts), ar kuru paredzēts risināt vairākas ar dzīvesvietas deklarēšanu iepriekš konstatētās problēmas.

Negodprātīgiem dzīvesvietas deklarētājiem liegs attālināti deklarēties

2023. gada 14. februārī portālā ManaBalss.lv tika uzsākta Latvijas pilsoņu parakstu vākšanas iniciatīva “Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju”, ar kuru prasīts risināt gadījumus, kad nekustamajā īpašumā bez jebkāda tiesiska pamata ir deklarējušās nepazīstamas personas, ņemot vērā, ka izdeklarēšanās no īpašuma nav tik vienkārša, proti, lai personu izdeklarētu, nepieciešams vērsties pašvaldībā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka gadījumu skaits, kad persona deklarē dzīvesvietu, sniedzot nepatiesas ziņas, no kopējā dzīvesvietu deklarēšanas apmēra ir neliels (ap 0,2 procentiem no visu deklarāciju skaita gadā), tomēr ik gadu tiek konstatēti šādi gadījumi.

Lai izskaustu negodprātīgo praksi, Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8. pantu paredzēts papildināt ar 2.² daļu, kas noteic: ja pēdējo trīs gadu laikā ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, jo, to deklarējot, ir sniegtas nepatiesas ziņas, dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai persona, kuru minētais dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā ir pilnvarojis, deklarāciju kopā ar dzīvesvietas deklarēšanas tiesisko pamatu apliecinošu dokumentu iesniedz tikai personiski iestādei, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā dzīvesvieta.

Likumprojekta anotācijā skaidrots: kad persona, kura vēlas deklarēt savu dzīvesvietu, izvēlēsies adresi, kurā plānots deklarēt dzīvesvietas adresi, tiks uzsākts automātisks process, kurā pārbaudīs, vai personai trīs gadu laikā ir anulētas ziņas par deklarēto dzīvesvietu, jo, to deklarējot, tika sniegtas nepatiesas ziņas (trīs gadu termiņš tiks skaitīts no ziņu par deklarēto dzīvesvietu anulēšanas brīža, un tiks pārbaudītas visas minētajā periodā deklarētās adreses).

Gadījumā, ja anulēšanas iemesls bijis, ka, deklarējot dzīvesvietu, persona ir sniegusi nepatiesas ziņas, tad tai šajā e-pakalpojumā tiks paziņots, ka deklarēt dzīvesvietas adresi var, tikai vēršoties iestādē, un pakalpojums tiks pārtraukts.

Līdz ar to persona savu dzīvesvietu varēs deklarēt tikai iestādē klātienē, dokumentāri apliecinot, ka tai ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu attiecīgā nekustamā īpašuma adresē.

Plānots, ka izmaiņas, kas noteic pienākumu deklarēt dzīvesvietu klātienē, varētu stāties spēkā 2026. gada 1. septembrī.

Īpašnieku informēs par īpašumā deklarēto personu

Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta otro daļu personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Tas nozīmē, ka, deklarējot dzīvesvietas adresi, nepieciešams norādīt pamatojumu, kas personai dod tiesības dzīvot konkrētajā adresē, taču nav jāiesniedz dokuments, kurš minētās tiesības apliecina.

Lai nekustamo īpašumu īpašnieki (piemēram, arī kopīpašuma gadījumā) būtu informēti par personām, kas deklarējušās viņu īpašumā, t. sk. nepieciešamības gadījumā varētu rīkoties, ja kāds dzīvesvietu īpašumā deklarējis bez tiesiska pamata, likumprojekts paredz, ka pēc dzīvesvietas deklarēšanas fiziskajai personai, kura ir nekustamā īpašuma īpašnieks saskaņā ar valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, uz oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), ja tāda ir aktivizēta, tiks nosūtīta informācija par personu, kas deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā nekustamajā īpašumā.

Nodrošinās, ka iestāde var anulēt ziņas par dzīvesvietu, kas reģistrēta pēc tās iniciatīvas

Lai persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka ziņas par to personu dzīvesvietu, kas savu dzīvesvietu nav deklarējušas, reģistrē iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo. Uzskatāms, ka persona dzīvo nekustamajā īpašumā, kurā tā pavada diennakts atpūtai nepieciešamo laiku vismaz vienu reizi nedēļā vai arī proporcionāli tādu pašu diennakts atpūtai nepieciešamo laiku citā noteiktā laika periodā.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka dzīvesvietas reģistrācija pēc iestādes iniciatīvas ir atkarīga nevis no personas tiesiska pamata dzīvot attiecīgajā dzīvesvietā, bet no tā, vai persona konkrētajā nekustamajā īpašumā faktiski dzīvo. Tomēr patlaban Dzīvesvietas deklarēšanas likums neparedz iespēju anulēt ziņas par dzīvesvietu, kas reģistrēta pēc iestādes iniciatīvas.

Tādēļ ar grozījumiem iecerēts noteikt: ja iestāde konstatē, ka reģistrētajā dzīvesvietā persona faktiski nedzīvo, tad iestāde izbeidz attiecīgās personas dzīvesvietas reģistrāciju, aktualizējot ziņas Fizisko personu reģistrā par personas reģistrēto dzīvesvietu.

Precizē diplomātu dzīvesvietas deklarēšanas kārtību

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. panta otrā daļa noteic, ka personas, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem bauda diplomātiskās vai konsulārās un tām pielīdzinātās privilēģijas un imunitātes, dzīvesvietu var deklarēt ārlietu ministra noteiktajā kārtībā.

Lai precizētu minēto personu tiesības deklarēt dzīvesvietu, likumprojekts paredz izslēgt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. panta otro daļu un noteikt, ka šo personu dzīvesvietu deklarēs un papildu adresi reģistrēs Ārlietu ministrija kā dzīvesvietas deklarēšanas iestāde. Personas dzīvesvietas deklarāciju Ārlietu ministrijai varēs iesniegt arī elektroniski, izmantojot speciālu tiešsaistes formu.

Savukārt, ja dzīvesvietas deklarētājs iepriekš minētās personas statusu zaudē, ziņas par viņa deklarēto dzīvesvietu un norādīto papildu adresi uzskatīs par anulētām ar attiecīgā statusa zaudēšanas dienu, paredzot, ka ziņas Fizisko personu reģistrā aktualizē Ārlietu ministrija.