Apstrīdētā norma noteic, ka par adoptētāju nedrīkst būt persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Lieta ierosināta pēc Rīgas apgabaltiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir civillieta, kas ierosināta pēc laulāto kopīga pieteikuma par viņu ģimenē jau ilgstoši dzīvojoša bērna adopcijas apstiprināšanu. Viens no pieteicējiem ir bijis sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību, tāpēc neatbilst adoptētājam izvirzītajiem kritērijiem. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā, liedzot abiem laulātajiem apstiprināt adopciju, ir ierobežotas ne tikai pieteicēju, bet arī adoptējamā bērna tiesības uz ģimenes aizsardzību. Tādējādi apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums par adoptētāju būt personai, kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, ir nesamērīgs un neatbilst Satversmes 110. pantam.
Jāņem vērā, ka Satversmes tiesa ar spriedumu lietā Nr. 2019‑01‑01 atzina Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punktu, ciktāl tas nosaka absolūtu aizliegumu attiecībā uz personām, kas iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai, par neatbilstošu Satversmes 110. pantam. Minētā norma šajā daļā zaudēja spēku 2019. gada 6. decembrī.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Saistītā lieta: 2025-01-01.
