Diskusijas mērķis ir analizēt SLAPP tiesvedību būtību, to ietekmi uz vārda brīvību un darbošanos sabiedrības interesēs, kā arī informēt par jauno tiesisko regulējumu, tā praktiskās piemērošanas iespējām un negodprātīgas izmantošanas izaicinājumiem Latvijā.
Uz kādiem jautājumiem saņemsim atbildes
Diskusija būs dzīva, vienlaikus ieskicējam daļu no jautājumiem, uz kuriem kopīgi gūsim arī atbildes.
- Kur ir robeža starp vārda brīvību un reputācijas aizsardzību SLAPP kontekstā?
- Kādas problēmas, kā un kāpēc šobrīd jaunais regulējums cenšas risināt?
- Kā stratēģiskās tiesvedības ietekmē žurnālistu darbu un lēmumus par informācijas publicēšanu?
- Vai SLAPP tiesvedības Latvijā ir sistemātiska problēma vai atsevišķi gadījumi?
- Kā nodrošināt līdzsvaru starp piekļuvi tiesai un aizsardzību pret ļaunprātīgu tiesvedību?
Kas piedalīsies
Diskusijas moderatore: Kitija Donga, ELSA Latvia valdes locekle.
Ievads: Laura Lapiņa, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece.
Diskusijas dalībnieki:
- Iveta Gedus, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore;
- Anastasija Tetarenko-Supe, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja;
- Linda Bīriņa, zvērināta advokāte;
- Aldis Laviņš, Senāta Civillietu departamenta senators.
Aicinām reģistrēties pasākumam, aizpildot reģistrācijas formu.
Informējam, ka vietu skaits ir ierobežots un reģistrējoties pasākumam, jūs apliecināt, ka piekrītat, ka varat tikt fotografēts/-a un filmēts/-a.
Kad un kur diskutēsim
2026. gada 2. jūnijā plkst. 14.00–16.00 Tiesībsarga biroja telpās, Rīgā, Baznīcas ielā 25, 4. stāva konferenču zālē. Pasākums norisinās klātienē, taču vēlamies informēt, ka ēkā nav lifta.
Plašāk par diskusijas tēmu
Satversmes 92. pants paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības taisnīgā tiesā, savukārt 100. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Līdzās gadījumiem, kuros tiesvedība kalpo leģitīmai tiesību aizsardzībai, pastāv arī situācijas, kur tiesvedība tiek izmantota, lai atturētu no kritikas, pētnieciskās žurnālistikas vai sabiedrības interesēs nozīmīgas informācijas publiskošanas.
Šādā kontekstā īpaša uzmanība pievēršama stratēģiskajām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), kas var radīt būtisku atturošo efektu (tā saukto chilling effect), ietekmējot ne tikai konkrētajā tiesvedībā iesaistītās personas, bet arī plašāku sabiedrību. Šādu tiesvedību rezultātā var tikt ierobežota informācijas aprite par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem un vājināta demokrātiskā diskusija.
Kāpēc par to runājam tagad? Saeima nesen ir pieņēmusi Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumu un būtiskus grozījumus Civilprocesa likumā, kuru mērķis ir nodrošināt aizsardzību personām, kas piedalās sabiedriski nozīmīgu jautājumu atklāšanā un apspriešanā. Līdz ar to būtiski kļūst izvērtēt, kā šis regulējums darbosies praksē un vai tas efektīvi novērsīs SLAPP tiesvedību radītos riskus.
