Attēlā: tiesneša āmurs.
FOTO: Santa Koha, Latvijas Vēstnesis.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās.*
4. jūnijā Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kura mērķis ir risināt cilvēkresursu jautājumu tiesās un stiprināt tiesu pašnoteikšanos, paplašinot Tieslietu padomes lomu ar tiesu budžetu saistītos lēmumos un noteikt Tiesu administrācijas funkcionālo pakļautību Tieslietu padomei tiesu darba organizācijā, tiesnešu karjeras virzībā, kā arī rajona (pilsētas) un apgabaltiesu budžeta veidošanā.
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka ar 2027. gada 1. janvāri tiesās tiks ieviests tiesas jurista amats, bet ar 2032. gada 1. janvāri – likvidēts tiesneša palīga amats.
Likumprojekts paredz, ka Tieslietu padome būs koleģiāla institūcija, kas pārstāv tiesu varu attiecībās ar citām valsts institūcijām, piedalās tiesu sistēmas politikas veidošanā, organizatoriski vada tiesu sistēmas darbību, kā arī lemj par tiesnešu karjeras virzību un tiesu budžetu.
Paredzēts, ka Tieslietu padome par Saeimas rīcību, neapstiprinot personu tiesneša amatā, varēs iesniegt pieteikumu Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā kā par Saeimas aktu.
Kā paskaidrots anotācijā, tiesu varas pašnoteikšanās nolūkā Tieslietu padomei paplašināmas pilnvaras lemt par tieslietu nozarei nepieciešamo budžetu, pilnvaras saistībā ar dažādu tiesu administrēšanu un pārvaldību, lai uzlabotu tiesiskuma kvalitāti, vienlaikus sašaurinot Tieslietu ministrijas funkcijas tiesu organizatoriskās vadības un uzraudzības jomā.
Likumprojekts paredz no likuma “Par tiesu varu” 20 pantiem izslēgt tieslietu ministra iesaisti tiesnešu skaita noteikšanā, tiesneša amata kandidātu virzīšanā iecelšanai vai apstiprināšanai rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amatā.
Tāpat likumprojekts paredz Tieslietu padomes kompetenci risināt jautājumus par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pārcelšanu uz citu tiesu reorganizācijas gadījumā, rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša aizstāšanu vai norīkošanu, kā arī rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšanu viņa prombūtnes laikā. Savukārt jautājumu par tiesneša pārcelšanu konkrētās tiesas ietvaros, ja tiesnesis piekrīt pārcelšanai, būs tiesīgs lemt attiecīgā rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētājs, paskaidrots anotācijā.
Likumprojekts papildina likuma 16. nodaļu ar vairākiem jauniem pantiem, nosakot, ka:
Plānots, ka tiesas jurista amatu varēs ieņemt persona, kura:
Savukārt tiesas padomnieka amatu varēs ieņemt persona, kura:
Atbilstoši likumprojektam plānots likvidēt tiesneša palīga amatu.
Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka tiesneša palīga amata likvidēšana stāsies spēkā 2032. gada 1. janvārī. Tos tiesnešu palīgus, kuri atbildīs tiesas jurista amatam noteiktajām prasībām, pārcels jaunajā amatā, savukārt tiesnešu palīgiem, kas neatbildīs tiesas jurista amatam noteiktajām prasībām, piedāvās citas darbinieku amata vakances, ja tādas tiesā būs (ja vakanču nebūs, tad tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības).
Arī personām, kas jau pieņemtas darbā tiesas padomnieka amatā, līdz 2027. gada 1. jūnijam būs jāapliecina sava atbilstība noteiktajām prasībām. Personām, kas neatbildīs jaunajām tiesas padomnieka amata prasībām, tiks piedāvātas citas darbinieku amata vakances, ja tādas tiesā būs (ja vakanču nebūs, tad tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības).
Likumprojekts paredz likuma 55. pantu papildināt ar tiesību normām, kas liegs kļūt par tiesneša amata kandidātu personai, kura, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no maksātnespējas procesa administratora amata, vai personai, kuru tiesa ir atcēlusi no tiesiskās aizsardzības procesa, ja nav pagājuši pieci gadi, tādējādi garantējot to, ka par tiesneša amata kandidātiem nekļūst personas, kuras varētu viest šaubas par tiesnesi kā tiesu varas īstenotāju.
Šobrīd likums neparedz šādu aizliegumu un persona var kļūt par tiesneša amata kandidātu iepriekš minētajos gadījumos arī tad, ja nav pagājuši pieci gadi.
Likuma 51. panta pirmās daļas 3. punkts pašlaik noteic, ka par tiesnesi var kļūt persona, kura ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu bez norādes uz nozari, bet būtiski, lai tiesneša amata kandidātiem maģistra vai doktora grāds būtu tieši tiesību zinātnē, paskaidrots anotācijā.
Tādējādi likumprojektā noteikts, ka par tiesnesi var kļūt persona, kura ir ieguvusi maģistra vai doktora grādu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju.
Tāpat plānots, ka Tieslietu padome noteiks minimālo mācību apjomu, gan minimālo stundu skaitu, gan mācību saturu, kas noteiktā laika periodā, piemēram, ik gadu, jāapgūst ikvienam tiesnesim. Savukārt, pirmo reizi stājoties tiesneša amatā, tiesnesim būs pienākums apgūt jauno tiesnešu kursu.
Likumprojekts paredz, ka tiesa varēs publicēt slēgtā tiesas procesā izskatītā lietā pieņemtu nolēmumu, ja tajā būs formulētas būtiskas judikatūras atziņas. Publicējot šādu tiesas nolēmumu, tiesa papildus aizsegs to informāciju, kuras aizsardzībai noteikts slēgts tiesas process.
2026. gada 4. jūnijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums”, kas paredz noteikt kriminālsodu izpildes kārtību atbilstoši mūsdienīgai izpratnei par sodu izpildi un starptautiskajām cilvēktiesību prasībām sodu izpildes jomā, aizstājot šobrīd spēkā esošo kriminālsodu izpildi regulējošo likumu – Latvijas Sodu izpildes kodeksu (turpmāk – Kodekss).
Likumprojekts pilnveidos un efektivizēs sodu izpildes kārtības normatīvo regulējumu, lai veicinātu soda izpildes mērķa sasniegšanu, teikts anotācijā.
Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, lai kriminālsodu izpildes iestādes varētu sagatavoties darbam atbilstoši plānotajam jaunajam regulējumam.
Šobrīd brīvības atņemšanas soda izpildi regulē Kodekss, kas stājās spēkā 1971. gada 1. aprīlī. Kā norādīts anotācijā, Kodekss ir grozīts vairāk nekā 40 reižu, lai padarītu to atbilstošu jaunākajiem cilvēktiesību standartiem ieslodzījuma vietās un brīvības atņemšanas soda izpildes starptautiskajām prasībām, kā arī lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumus un Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) norādes u. tml.:
“Kaut arī Kodeksā ietvertais sodu izpildes regulējums pēdējos gados ir ievērojami uzlabots, pilnveidojot brīvības atņemšanas soda izpildi un nostiprinot resocializāciju kā vienu no brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipiem, tomēr ir nepieciešama jauna un pilnveidota sodu izpildi regulējoša likuma izstrāde.”
Likumprojekts paredz noteikt sodu izpildes principus, sodu izpildes institūcijas, to kompetenci, sodu izpildes kārtību un notiesātā tiesisko statusu, tiesību apjomu un pienākumus. Likumprojektā ietverta arī nosacītas atbrīvošanas un prokurora lēmuma par personas nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības izpildes kārtība, kā arī nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotas personas tiesiskais statuss, tiesības un pienākumi.
Kopumā Kriminālsodu izpildes likumā ietvertas 26 nodaļas (243 panti):
2026. gada 4. jūnijā Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kura mērķis ir pastiprināt kriminālatbildību gadījumos, kad noziedzīgi nodarījumi tiek izdarīti ar ierīcēm, kas pārvietojas gaisa telpā, piemēram, aerostatu, bezpilota gaisa kuģi, meteoroloģisko zondi u. c.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēdējā gada laikā tiesībaizsardzības iestādes arvien biežāk konstatē gadījumus, kad noziedzīgi nodarījumi (piemēram, kontrabanda) tiek izdarīti, pārvietojot preces, vielas vai citas vērtības ar ierīcēm, kas pārvietojas gaisa telpā:
“Šādu ierīču izmantošana noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai:
Tāpat anotācijā paskaidrots, ka spēkā esošais Krimināllikuma (KL) regulējums nepietiekami atspoguļo šo noziedzīgo nodarījumu paaugstināto sabiedrisko kaitīgumu: “Tādējādi nepieciešams precizēt KL normas, pastiprinot kriminālatbildību gadījumos, kad noziedzīgi nodarījumi tiek izdarīti, izmantojot ierīces, kas pārvietojas gaisa telpā.”
Ar likumprojektu plānots ieviest jaunu atbildību pastiprinošu apstākli – noziedzīgs nodarījums izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā.
Vienlaikus rosinātās izmaiņas vairākus KL pantus papildina ar jaunu kvalificējošo pazīmi – izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā. Šādi tiek pastiprina kriminālatbildība gadījumos, kad attiecīgos noziedzīgos nodarījumus izdara ar ierīcēm, kas pārvietojas gaisa telpā.
Izmaiņas skar šādus KL pantus:
Šā gada 4. jūnijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Valsts sporta fonda likums”, kura mērķis ir izveidot Valsts sporta fondu kā publisku nodibinājumu – specializētu sporta nozares finansēšanas instrumentu, kas nodrošina caurskatāmu, efektīvu un uz rezultātiem balstītu finansējuma piešķiršanu atbilstoši valsts sporta politikas prioritātēm, vienlaikus veicinot papildu finansējuma piesaisti, finansējuma administrēšanas kvalitāti un publisko līdzekļu efektīvāku pārvaldību sporta nozarē.
Likumprojekts paredz, ka Valsts sporta fonda uzdevums būs administrēt atsevišķus sporta finansēšanas instrumentus, projektu konkursus un mērķprogrammas, nodrošinot skaidrus finansējuma piešķiršanas principus, neatkarīgu ekspertu iesaisti un regulāru rezultātu izvērtēšanu.
Kā norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija, šobrīd sporta finansējums galvenokārt tiek administrēts dažādu valsts budžeta programmu ietvaros:
“Lai gan esošais modelis nodrošina nozares pamatvajadzības, finansējuma plūsmas ir sadrumstalotas, finansējuma izvērtēšanas pieejas atšķiras, bet rezultātu un ietekmes izvērtēšana ne vienmēr ir vienota un salīdzināma. Valsts sporta fonds paredz vienotu pieeju finansējuma administrēšanai, ieviešot skaidrus un publiski pieejamus finansējuma piešķiršanas kritērijus, kā arī neatkarīgu ekspertu iesaisti projektu un programmu izvērtēšanā. Tāpat tiks ieviesta uz datiem un rezultātiem balstīta finansējuma piešķiršanas pieeja, vienots finansējuma uzraudzības un rezultātu izvērtēšanas mehānisms, kā arī fonds sniegs lielākas iespējas piesaistīt papildu finansējumu no starptautiskiem un privātiem avotiem.
Tas nozīmē, ka finansējuma piešķiršana arvien vairāk tiks sasaistīta ar definētiem mērķiem un rezultātiem, piemēram, bērnu un jauniešu iesaisti sportā, sporta pieejamību reģionos, sporta organizāciju pārvaldības kvalitāti, augstu sasniegumu sporta rezultātiem vai tautas sporta attīstību.”
Gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), gan Valsts kontroles iepriekš veiktie izvērtējumi norāda uz būtiskiem izaicinājumiem valsts finansējuma piešķiršanā sporta nozarē, tostarp caurskatāmības trūkumu, nepietiekamu rezultātu uzraudzību un interešu konflikta riskiem, teikts anotācijā.
|
|
Tāpat anotācijā skaidrots, ka līdzšinējais sporta finansēšanas modelis galvenokārt balstās uz valsts budžeta programmu administrēšanu ikgadējā budžeta procesā, kas pilnā apjomā nenodrošina elastīgu, uz datiem un rezultātiem balstītu finansējuma pārvaldību, vienotu projektu izvērtēšanas pieeju un sistemātisku neatkarīgu ekspertu iesaisti:
“Esošais modelis nodrošina sporta nozares pamatfunkciju finansēšanu, tomēr tajā identificējami vairāki pilnveidojami aspekti:
Paredzēts, ka atsevišķa finansēšanas instrumenta izveide ļaus skaidrāk nodalīt sporta politikas plānošanas un uzraudzības funkcijas no finansējuma administrēšanas un projektu izvērtēšanas funkcijām, tādējādi uzlabojot publiskās pārvaldes efektivitāti, caurskatāmību un sniegto pakalpojumu kvalitāti sporta nozarē.
|
|
Šā gada 4. jūnijā Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kura mērķis ir novērst nepamatotos ierobežojumus personas tiesībām izvēlēties piemērotāko izglītības ieguves formu un stiprināt izglītības sistēmas noturību pret valsts drošības apdraudējumiem.
Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti Ilze Stobova, Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Linda Liepiņa un Edmunds Zivtiņš.
Likumprojeks paredz atcelt šā gada 19. martā spēkā stājušos grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem tika ierobežotas tālmācības iespējas 1.–6. klases skolēniem.
|
|
Likumprojekts paredz atkal grozīt Izglītības likuma 8. panta otro daļu, nosakot:
“Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā. Pirmsskolas izglītības programmu īsteno klātienē. Vispārējās pamatizglītības programmu, tostarp pamatizglītības pirmajā posmā (1.–6. klasē), un vispārējās vidējās izglītības programmu īsteno klātienē, nepilna laika klātienē vai tālmācībā pēc izglītojamā vecāku (personu, kas realizē aizgādību) vai pašas pilngadīgās personas izvēles.”
Likumprojekta iesniedzēju ieskatā 2026. gada februārī pieņemtie grozījumi, kas paredz pakāpenisku tālmācības ierobežošanu sākumskolas posmā (1.–6. klasē) no 2027. gada, nepamatoti sašaurina vecāku tiesības:
“Šis likumprojekts atjaunos tiesisko paļāvību tām ģimenēm, kuras izvēlējušās tālmācību kā savam dzīvesveidam vai bērna individuālajām vajadzībām atbilstošāko formu, likvidējot birokrātisko “izņēmuma gadījumu” un pašvaldību saskaņošanas mehānismu.”
Vienlaikus, ņemot vērā pēdējā laika incidentus ar bezpilota lidaparātiem (droniem) un gaisa telpas drošības riskiem, kas pierāda, ka klātienes mācību process var tikt neprognozējami pārtraukts, bet spēkā esošajā regulējumā nav paredzēta elastīga un juridiski nostiprināta pāreja uz akreditētām tālmācības programmām šādos krīzes apstākļos, likumprojekts paredz Izglītības likuma 8. pantu papildināt ar jaunu 2.4 daļu šādā redakcijā:
“Gadījumos, kad valsts vai sabiedrības drošības apdraudējuma dēļ, tostarp bezpilota lidaparātu radītu draudu gadījumā, klātienes mācību procesa norise ir traucēta vai apdraudēta izglītojamajam ir tiesības turpināt mācību satura apguvi akreditētās tālmācības programmās.”
Kā norāda likumprojekta iesniedzēji, skaidrs tiesiskais rāmējums tālmācības izmantošanai dronu draudu vai citu ārkārtas situāciju gadījumā mazinās trauksmi sabiedrībā, jo ģimenēm tiks garantēta mācību nepārtrauktība neatkarīgi no ārējiem drošības apstākļiem.
Šā gada 4. jūnijā Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, kas paredz divu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmas stāšanās spēkā atlikt vēlreiz, šoreiz līdz 2026. gada 31. decembrim.
Likumprojekts tika izskatīts steidzamības kārtībā un uzreiz pieņemts divos lasījumos.
Tādējādi personām vismaz vēl līdz 2026. gada 31. decembrim būs tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām.
Atgādinām, ka šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir iekļauts tā saucamais divu veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” princips – veselības aprūpes minimums (“pamata grozs”), kas tiek nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju u. c., un valsts obligātā veselības apdrošināšana (“pilnais grozs”), kas tiek nodrošināts personām, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, un personām, kuras ir sociāli mazāk aizsargātas (bērni, pensionāri, bezdarbnieki u. c.), savukārt pārējiem paredzēta iespēja valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties, veicot brīvprātīgās iemaksas.
Dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas brīža līdz šim nav īstenots, un kopš 2018. gada ir atlikta to normu spēkā stāšanās, kuras paredz divu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu principu.
Proti, lai nepieļautu, ka 2026. gada 1. jūlijā stājas spēkā veselības aprūpes tā sauktā divu grozu sistēma, Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams veikt grozījumu, ar kuru šīs sistēmas spēkā stāšanās tiek atlikta līdz 2026. gada 31. decembrim.
|
|
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
