Paplašinās iespējas aizpildīt saskaņoto paziņojumu pēc notikuša ceļu satiksmes negadījuma
Saeima 23. jūlija ārkārtas sēdē nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Grozot Ceļu satiksmes likumu (CSL), jaunā redakcijā tiks izteikts tā 27. pants “Rīcība ceļu satiksmes negadījumos”.
Izmaiņas paredz:
- paplašināt nosacījumus, kādos gadījumos transportlīdzekļa vadītājam ir obligāts pienākums par notikušu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) paziņot Valsts policijai;
- paredzēt Valsts policijas amatpersonu tiesības izvērtēt CSNg apstākļus attālināti;
- paplašināt iespējas aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapu pēc notikuša CSNg, kurā iesaistīti vairāki transportlīdzekļi;
- paredzēt iespēju aizpildīt saskaņotā paziņojuma veidlapu vienpusēji (vienpersoniski).
Notikušā apstākļus izvērtēs attālināti
Analizējot spēkā esošo regulējumu (CSL un Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) normas) ikumprojekta anotācijā secināts, ka šobrīd strikti tiek nodalītas gadījumi, kuros transportlīdzekļa vadītājam ir obligāts pienākums paziņot par notikušu CSNg Valsts policijai un kuros atļauta saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšana bez paziņošanas Valsts policijai.
Tas rada pienākumu Valsts policijai izbraukt uz katru CSNg, par kuru ticis paziņots.
Problēma: Valsts policijas amatpersonai patlaban nav tiesību attālināti izvērtēt CSNg apstākļus un konsultēt iesaistītos transportlīdzekļa vadītājus par piemērotāko rīcību, lai atrisinātu situāciju efektīvāk un ātrāk, lieki netērējot Valsts policijas resursus un transportlīdzekļa vadītāju laiku.
Pienākums ziņot Valsts policijai
Grozot likumu, plānots paplašināt nosacījumus, kādos gadījumos transportlīdzekļa vadītājam ir obligāts pienākums par notikušu CSNg paziņot Valsts policijai.
Pašreizējais regulējums
Patlaban CSL paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums par notikušu CSNg paziņot Valsts policijai, ja ir:
- cietuši cilvēki;
- nodarīti bojājumi trešās personas mantai;
- transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties.
Papildus minētajiem nosacījumiem CSN paredz, ka pienākums paziņot par notikušu CSNg Valsts policijai iestājas arī gadījumos, ja:
- iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi;
- transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu;
- transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem ir aizliegts pārvietoties.
Plānotās izmaiņas
Pilnveidojot tiesisko regulējumu, turpmāk transportlīdzekļa vadītājam iestātos pienākums obligāti ziņot Valsts policijai par CSNg un tālāk rīkoties pēc tās norādījumiem, ja:
a) cietusi persona;
b) iesaistītajam transportlīdzeklim nodarīts kāds no šā panta sestajā daļā minētajiem bojājumiem (par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē);
c) iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi;
d) nodarīts bojājums trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks (valdītājs) nav tā vadītājs);
e) nodarīts bojājums citam transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas negadījuma vietā;
f) nodarīts bojājums ceļa kompleksam;
g) cietis savvaļas dzīvnieks;
h) ir aizdomas, ka kāds no negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
i) ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem vai negadījuma shēmu.
Atbilstoši plānotajam regulējumam pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs būs ziņojis par augstāk minētajiem CSNg Valsts policijai, tā pieņems lēmumu par izbraukšanas nepieciešamību uz notikuma vietu un dos norādījumus tālakai rīcībai.
Paplašinās saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanas iespējas
Plānots noteikt, ka situācijās, kad nebūs saņemti citi norādījumi no Valsts policijas, aizpildīt saskaņoto paziņojumu un atstāt negadījuma vietu varēs arī pēc CSNg, kuros iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem.
“Tādā veidā Valsts policija varēs attālināti pieņemt lēmumu par Valsts policijas amatpersonu izbraukšanas uz CSNg vietu nepieciešamību, kā arī transportlīdzekļu vadītājus konsultēt par saskaņoto paziņojumu veidlapu aizpildīšanu,” teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz arī iespēju vienpersoniski aizpildīt saskaņoto paziņojumu un atstāt negadījumu vietu (ja nebūs saņemti citi norādījumi no Valsts policijas) gadījumos, kad nodarīts bojājums trešās personas mantai, citam transportlīdzeklim, kura vadītājs neatrodas negadījuma vietā vai ceļa kompleksam.
Autovadītāja atbildība par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli
Šobrīd spēkā esošais CSL un CSN regulējums paredz transportlīdzekļa vadītāja pienākumu ziņot Valsts policijai par CSNg, kā rezultātā transportlīdzeklim ir radušies bojājumi, kuru dēļ tas nevar vai kuru dēļ tam ir aizliegts braukt. Piemēram, atbilstoši CSN 222. punktam turpināt braukt ar transportlīdzekli ir arī gadījumos, kad diennakts tumšajā laikā tam nedeg abi tuvās gaismas lukturi, lietus vai snigšanas laikā transportlīdzekļa vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs u. c.
“CSNg iesaistītajam transportlīdzeklim radušos bojājumu, kuru dēļ tam ir aizliegts braukt, konstatēšana (transportlīdzekļa pārvietošana uz stāvvietu vai remontdarbnīcu ar auto evakuatoru bojājumu novēršanai, pēc kā nav nepieciešama pilna transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaude) ir vadītāja atbildība un Valsts policijas amatpersonu iesaiste attiecīgo bojājumu dokumentārai fiksēšanai nav nepieciešama,” secināts likumprojekta anotācijā.
Tāpēc regulējumā iecerēts noteikt, ka Valsts policija izbrauktu uz CSNg vietu, ja tā rezultātā transportlīdzeklim nodarīti tādi bojājumi, par kuriem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē.
Likuma 27. panta sestajā daļā plānots noteikt konkrētus kritērijus, par kāda veida bojājumiem anulē atļauju dalībai ceļu satiksmē.
Aizliedz atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču importu
Saeima 23. jūlijā steidzamības kārtībā divos lasījumos izskatīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem tiek aizliegts:
- atsevišķu rūpniecības preču importēšana no Krievijas un Baltkrievijas;
- Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preču importēšana Latvijā no citām trešajām valstīm.
Ministru kabinetam jāizdod noteikumi, kuros jānorāda rūpniecības preces, uz kurām attiecas importēšanas aizliegums.
Ar preču importēšanu tiek saprasta:
- laišana brīvā apgrozībā (izņemot gadījumu, kad preces laiž brīvā apgrozībā, lai tās piegādātu saņēmējam citā dalībvalstī, piemērojot atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa);
- ievešana pārstrādei;
- ievešana galapatēriņam.
Aizligums būs spēkā līdz 2027. gada 1. jūlijam. Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. matam būs jāizvērtē, vai importēšanas aizliegums joprojām nodrošina Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību), vispārēja atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai un atbilstību sabiedrības interesēm, kā arī iesniedz Saeimai ziņojumu par izvērtējumu un, ja nepieciešams, iesniedz noteiktajā kārtībā grozījumus attiecīgos normatīvajos aktos.
|
|
Straumēšanas platformām būs jāiegulda Latvijas filmu, seriālu un raidījumu veidošanā
23. jūlijā Saeima nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” un saistītās izmaiņas Filmu likumā.
Likumprojekti paredz noteikt pienākumu straumēšanas platformām (elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma, vai elektroniskais plašsaziņas līdzekļi, kas sniedz audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma un kura mērķauditorija ir Latvijā, bet uzņēmējdarbība citā Eiropas Savienības dalībvalstī) katru gadu veikt finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālu darbu veidošanā vismaz vienā no šādiem veidiem:
- ar tiešu ieguldījumu Latvijā latviešu valodā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā vai Latvijas filmu veidošanā bez valodas;
- iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuāliem darbiem latviešu valodā vai Latvijas filmām bez valodas;
- ar iemaksām Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā, ar subtitriem latviešu valodā vai bez valodas.
Ieguldījums būs jāveic 3,5% apmērā no ieņēmumiem, kas gūti Latvijā iepriekšējā pārskata gadā no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma.
Kā norādīts grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma anotācijā, Latvijā kopumā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 29 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, no kuriem nozīmīgākie ir SIA “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons”. Vienlaikus Eiropas audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju datu bāzē MAVISE Latvija kā viena no mērķauditorijām norādīta 80 citiem Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem elektroniskajiem medijiem, piemēram, “Netflix”, “Go3”, “Apple TV+”, “Google Play LV”, “YouTube”, “Movies&Shows”, “Amazon Prime”, “Discovery+”, “Disney+”, “HBO MAX Latvia”, “Rakuten TV Free”, “Viaplay Latvia”.
|
|
Valsts aizsardzības dienestam varēs pieteikties jau 17 gadu vecumā
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sāks darbu pie likumprojekta “Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā”, ar ko iecerēts novērst vairākas valsts aizsardzības dienesta īstenošanas praksē konstatētas regulējuma nepilnības.
Piemēram, likumā paredzēts noteikt, ka turpmāk:
- valsts aizsardzības dienestam (VAD) brīvprātīgi varēs pieteikties arī 17 gadus veci pilsoņi, kuri 18 gadu vecumu sasniedz vismaz sešus mēnešus pirms valsts aizsardzības dienesta uzsākšanas;
- iesaucamais varēs mainīt savā brīvprātīgajā pieteikumā norādīto dienesta veidu, līdz veselības pārbaudes pabeigšanai;
- svarīgu iemeslu dēļ dienestu varēs atlikt ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam (patlaban – 26 gadu vecumam).
Ar grozījumiem likumā tiks “būtiski pilnveidots sociālo garantiju un kompensāciju mehānisms, īpašu vērību veltot ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Turpmāk viņiem tiks kompensēti ceļa izdevumi ne tikai ierodoties Latvijā, bet arī atgriežoties mītnes zemē pēc dienesta beigām, kā arī tiks segti dzīvojamās telpas vai viesnīcas īres izdevumi obligāto veselības pārbaužu laikā. Tāpat tiek sakārtots atvaļinājumu jautājums tiem karavīriem, kuri pēc VAD pabeigšanas nolemj turpināt karjeru profesionālajā dienestā, nosakot, ka VAD nodienētais laiks tiek ieskaitīts kopējā termiņā, kas dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu,” informē Aizsardzības ministrija.
|
|
Elastīgāka pieeja, nosakot lauksaimnieku tiesības saņemt marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi
Saeima 23. jūlijā nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” ”, kas paredz ieviest elastīgāku pieeju lauksaimnieku ieņēmumu izvērtēšanai, nosakot tiesības saņemt marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi.
Plānots, ka, izvērtējot, vai ir iegūti minimālie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas (bet attiecībā uz zivju dīķiem – ieņēmumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas), tiks ņemti vērā nevis pēdējā noslēgtā saimnieciskā gada, bet taksācijas gada vai taksācijas gada pirms pēdējā noslēgtā taksācijas gada ieņēmumi.
“Ar grozījumiem paredzēts, ka Lauku atbalsta dienests marķētās dīzeļdegvielas piešķiramā apjoma noteikšanai izmantos ieņēmumu datus par pēdējo noslēgto taksācijas gadu vai taksācijas gadu pirms tā, izvēloties to periodu, kurā ieņēmumu apmērs ir lielāks. Tādējādi tiks nodrošināta objektīvāka saimniecību situācijas izvērtēšana un mazināta viena nelabvēlīga gada ietekme uz marķētās dīzeļdegvielas piešķiramo apjomu,” skaidro Zemkopības ministrija.
Iecerēts, ka plānotās izmaiņas varētu pozitīvi ietekmēt aptuveni 16 000 lauksaimnieku, kuri piesakās marķētās dīzeļdegvielas saņemšanai.
Būs vieglāk aktualizēt informāciju Latvijas reģistros par ārvalstīs dzimušu bērnu pēc adopcijas, paternitātes noteikšanas un vārda vai uzvārda maiņas
23. jūlijā Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, ar kuriem paredzēts mazināt birokrātisko slogu ģimenēm, kuras vēlas aktualizēt ziņas par ārvalstīs dzimušu bērnu Latvijas dzimšanas reģistrā adopcijas, kā arī vārda vai uzvārda maiņas gadījumos.
Plašāk par plānotajām izmaiņām skaidro likumprojekta izstrādātāja Tieslietu ministrija: “Ja bērns ir dzimis ārvalstīs un pēc tam Latvijā notikusi adopcija vai noteikta paternitāte, vecākiem turpmāk būs vieglāk aktualizēt bērna datus Latvijas reģistros. Vairs nebūs jāpierāda, ka šādas izmaiņas nav iespējams veikt valstī, kur bērns dzimis. Tas nozīmē mazāk dokumentu un ātrāku procesu.”
“Izmaiņas īpaši atvieglos dzīvi adoptētājiem un ģimenēm, kurās tiek noteikta vai atzīta paternitāte, jo bērna dati valsts reģistros būs iespējams aktualizēt ātrāk un vienkāršāk,” skaidro Tieslietu ministrija.
Ministrija informē, ka grozījumi paredz arī plašākas iespējas mainīt ārvalstīs dzimuša nepilngadīga bērna vārdu vai uzvārdu gadījumos, kad to pieļauj Latvijas likumi. Piemēram, būs iespējams piešķirt bērnam viena no vecākiem uzvārdu vai svītrot ikdienā nelietotu vārdu. Tas palīdzēs ģimenēm arī tad, ja bērna dzimšanas valsts šādas izmaiņas neveic.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Ministru kabinetam būs jānosaka kompetences centru pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu jomā
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”.
Likumprojekts paredz nozares regulējumā ietvert tiesisku deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kompetences centru pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu jomā, tā tiesības un pienākumus, kā arī prasības iepirkumu veikšanai, padarot to piemērošanu saistošu pasūtītājiem.
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, grozījumi izstrādāti, ņemot vērā nesen spēkā stājušās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kas, citastarp, ievieš regulējumu par kompetences centru veidošanu noteiktās jomās, lai veicinātu iepirkumu standartizāciju, centralizāciju un ilgtspējas principu īstenošanu. Tomēr likums neparedz konkrētas kompetences centru jomas.
|
|
Stiprinās apdrošināšanas aizsardzību, veidojot efektīvāku, caurskatāmāku un klientiem draudzīgāku apdrošināšanas tirgu
Saeima 23. jūlijā nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā”.
Kā informē Finanšu ministrija, “Latvijā apdrošināšanas aizsardzība daudzās jomās joprojām ir zemāka nekā vairākās Eiropas valstīs. Tādēļ svarīgi veidot tādu regulējuma vidi, kas veicina kvalitatīvu apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību, konkurenci un inovācijas, ļaujot arvien plašākam iedzīvotāju un uzņēmumu lokam izmantot apdrošināšanas sniegtās priekšrocības”.
Kopumā ļoti apjomīgo grozījumu mērķis ir veidot efektīvāku, caurskatāmāku un klientiem draudzīgāku apdrošināšanas tirgu, vienlaikus mazinot administratīvo slogu finanšu tirgus dalībniekiem.
Viens no būtiskākajiem jaunumiem paredz centralizēt apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojumu starpnieku reģistrāciju Latvijas Bankas elektroniskajā vidē, informē Finanšu ministrija.
|
|
Rosina likumā nostiprināt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturisko nosaukumu un izveidot nacionāli nozīmīgu vēsturisko publisko institucionālo identitāšu aizsardzības mehānismu
Saeima lēma nodot izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, kas paredz ieviest nacionāli nozīmīgu vēsturisko sabiedrisko mediju identitāšu tiesisko aizsardzību un saglabāt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturisko nosaukumu.
Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2027. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par nacionāli nozīmīgu vēsturisko publisko institucionālo identitāšu statusu, tā piešķiršanas kritērijiem un aizsardzības mehānismiem.
Apjomīgi grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā uzlabos apcietināto tiesības un mazinās neformālo hierarhiju
Saeima nodevusi izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”.
Kopumā apjomīgie grozījumi paredz paplašināt apcietināto tiesības uz saziņu apjomu, noteikt detalizētāku apmeklējuma un satikšanās norises regulējumu un citas izmaiņas. Ar plānotajām izmaiņām likumā, citastarp, iecerēts mazināt ieslodzīto neformālo hierarhiju, aizliegtu priekšmetu un vielu apriti un neatļautas saziņas iespējas.
“Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā starptautisko organizāciju ieteikumus, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu un ieslodzījuma vietu praktisko pieredzi. To mērķis ir uzlabot drošību un padarīt apcietinājuma izpildi efektīvāku,” informē Tieslietu ministrija.
Ārzemniekiem, kuri pieprasa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību, piešķirs personas kodu
Izskatīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”, kas paredz Fizisko personu reģistrā iekļaut ziņas par personām, kuras Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās pieprasīs vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību Latvijas Republikā.
Tādējādi ar izmaiņām likumā iecerēts risināt vairākās valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, Nacionālajā veselības dienestā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Centrālā statistikas pārvaldē, Autotransporta direkcijā konstatēto problēmu nodrošināt pakalpojumus personām, kurām līdz šim nebija vienota identifikatora.
|
|
Būs jauns, mūsdienu prasībām atbilstošs Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likums
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sāks darbu pie jauna Preču un pakalpojumu trūkumu atbildības likuma.
Likuma mērķis ir ieviest skaidrus noteikumus par atbildību par precēm ar trūkumiem, kas atbilstu digitālā laikmeta un aprites ekonomikas produktu būtībai un radītajam riskam, lai nodrošinātu, ka cietušajām personām ir iespēja efektīvi saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko radījusi prece vai pakalpojums ar trūkumiem.
Atbildība par preces un pakalpojuma trūkumiem šobrīd ir paredzēta 2000. gada likumā “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”, ar kuru Latvijā tika pārņemtas Padomes 1985. gada Direktīvas 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem prasības.
“Kopš tā laika ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas ekonomikā un sabiedrībā, kas noved pie jauniem veidiem, kā ražot, izplatīt un izmantot produktus un pakalpojumus iekšējā tirgū,” skaidrots likumprojekta anotācijā. Turklāt 2024. gada 23. oktobrī tika pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/2853 par atbildību par defektīviem produktiem un Padomes Direktīvas 85/374/EEK atcelšanu.
“Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka noteikumi par atbildību atspoguļo digitālā laikmeta un aprites ekonomikas produktu būtību un radīto risku. Cietušajām personām tiek atvieglots pierādīšanas pienākums sarežģītās lietās un mazināti ierobežojumi prasības iesniegšanai, vienlaikus panākot taisnīgu līdzsvaru starp izgatavotāju, aizskarto personu un patērētāju vispārējām leģitīmām interesēm,” teikts likumprojekta anotācijā.
Pilnveidos alternatīvo ieguldījumu fondu un pārvaldnieku regulējumu atbilstoši ES prasībām
Saeima 23. jūlijā nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” un saistītos Grozījumus Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā.
Finanšu ministrija informē, ka ar grozījumiem iecerēts pilnveidot regulējumu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām ieguldījumu fondu darbības, uzraudzības, likviditātes riska pārvaldības un pārrobežu pakalpojumu sniegšanas jomā.
Finanšu instrumentu tirgus likumā pārņems direktīvu prasības par informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam
Budžeta un Finanšu (nodokļu) komisijā sāks darbu pie plašiem grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā, ar ko nacionālajā regulējumā tiks pārņemts vairāku Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu regulējums:
- par informācijas nodošanu un pieejamību Eiropas vienotajā piekļuves punktā (European single access point), kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju;
- precizē finanšu instrumentu tirgus darbības regulējumu, kas attiecas uz prospektu apstiprināšanu Latvijas Bankā;
- atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitāla tirgiem (kā alternatīva kredītiestāžu finansējumam).
Par grozījumiem plašāka informācija likumprojekta anotācijā.
Vienlaikus ar minētajiem grozījumiem Saeimas komisijā iesniegta saistīto likumprojektu pakete:
- Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā;
- Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā
- Grozījumi Akciju atpirkšanas likumā;
- Grozījumi Kredītiestāžu likumā;
- Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā;
- Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā;
- Grozījumi Segto obligāciju likumā;
- Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā;
- Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā;
- Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā.
Latvijas tonnāžas nodokļu shēmu saskaņos ar Eiropas Savienības nosacījumiem
23. jūlijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kura mērķis ir saskaņot Latvijas tonnāžas nodokļa piemērošanas nosacījumus ar Eiropas Savienības tiesībās noteiktajām prasībām, lai Latvijas tonnāžas nodokļa režīmu varētu saglabāt un turpināt piemērot pēc 2027. gada 1. janvāra.
Pilnveidos konsulārā un diplomātiskā dienesta darbības regulējumu
Saeimas Ārlietu komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, ar kuru iecerēts aktualizēt līdzšinējo regulējumu un novērst praksē konstatētās nepilnības.
Latvija varētu pievienoties Līgumam par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā
Saeimas Ārlietu komisijai nodots likumprojekts “Par Līgumu par draudzību un sadarbību Dienvidaustrumu Āzijā”.
Kopš Līguma atvēršanas starptautiskā formātā 1989. gadā tam ir pievienojušās piecdesmit deviņas valstis un starptautiskās organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (kā atsevišķa vienība) un tās dalībvalstis: Dānija, Francija, Grieķija, Luksemburga, Nīderlande, Somija un Vācija.
Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas ASEAN dalībvalstis – Austrumtimora, Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma, Singapūra, Taizeme, Vjetnama – kopā veido vienu no lielākajām ekonomikām pasaulē, teikts likumprojekta anotācijā.
Plāno izstāties no Enerģētikas hartas nolīguma
23. jūlijā Saeimas Ārlietu komisijai nodots likumprojekts “Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma”.
Enerģētikas hartas nolīgumā ir ietverti noteikumi par investīciju aizsardzību, energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību un tranzītu, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismiem. Latvija nolīgumu ratificēja 1995. gada 13. septembrī.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Enerģētikas hartas nolīgums ir visbiežāk izmantotais starptautiskais tiesību instruments, lai investori uzsāktu investīciju strīdus pret valstīm. Ārvalstu investori līdz šim divas reizes ir cēluši prasību starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latviju, pamatojoties uz Enerģētikas hartas nolīgumu.
Novecojušie un vispārīgie nolīguma normu formulējumi sniedzot salīdzinoši lielas izredzes investoriem sagaidīt sev labvēlīgu šķīrējtiesas nolēmumu un saņemt kompensāciju no investīcijas uzņemošās valsts.
Anotācijā arī norādīts, ka saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīguma nosacījumiem ārvalstu investori, pamatojoties uz starptautiskas šķīrējtiesas klauzulu šajā tiesību instrumentā, var ierosināt tiesvedību pret Latviju vēl 20 gadus pēc izstāšanās dienas.
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
